Bengāļi

Bengāļi
Bāṅāli jāti

Bengāļu musuļmāņu skolēni
Visi iedzīvotāji
~285 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Bangladeša 175 miljoni Indija 97,2 miljoni Pakistāna 2 miljoni Saūda Arābija 1,3 miljoni Apvienotie Arābu Emirāti 1,08 miljoni
Valodas
bengāļu valoda un tās dialekti urdu (kā dzimtā valoda tiek lietota Pakistānā un Indijā)
Reliģijas
islāms, hinduisms
Radnieciskas etniskas grupas
singāļi

Bengāļi (বাঙালি জাতি, Bāṅāli jāti) ir indoāriešu tauta, kura apdzīvo Bengāliju, kas mūsdienās ir sadalīta starp Bangladešu, Indijas Rietumbengāles, Tripuras un Asamas štatiem un Pakistānu. Runā bengāļu valodā, kā arī urdu (Pakistānā un Indijā) Pasaulē ir aptuveni 250—300 miljoni bengāļu, tādējādi tie ir trešā lielākā tauta aiz haņiem un arābiem.

Bangladešā dominējošā reliģija ir islāms (~70% no kopēja skaita), lielākā daļa iedzīvotāju ir sunnīti, taču ir arī šiītu kopienas. Tradicionāli Rietumbengāles bengaļi ir hinduisti (~28% no kopēja skaita). Kristiešu kopienas ir nelielas (~1%).

Izcelsme

Mūsdienu bengāļu senči daļēji ir indoāriešu ciltis, kas senatnē iebruka Indijā no ziemeļrietumiem. Pēc tam indoārijieši sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem. Vecākie Indijas iedzīvotāji, visticamāk, bija dravidi jeb mundi.

Gadsimtu gaitā Bengāle ir bijusi daļa no dažādām impērijām un dinastijām. 18. gadsimtā Bengāle bija viena no pirmajām Indijas teritorijām, kas nonāca Britu Austrumindijas kompānijas un vēlāk Britu impērijas kontrolē.

19. gadsimtā Bengālē sākās kultūras un intelektuālā atdzimšana, kas pazīstama kā Bengālijas renesanse.

Pēc Indijas sadalīšanas bengāļu vēsture attīstījās divējādi: Rietumbengāle palika Indijas sastāvā, bet Austrumbengālija (tagadējā Bangladeša) cīnījās par savu neatkarību no Pakistānas un 1971. gadā kļuva par neatkarīgu valsti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bengāļi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)