Benzālhlorīds
| Benzālhlorīds | |
|---|---|
  Benzālhlorīda struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C7H6Cl2 |
| Molmasa | 161,03 g/mol |
| Blīvums | 1254 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -16 °C |
| Viršanas temperatūra | 205 °C |
Benzālhlorīds ir organiska viela ar ķīmisko formulu C6H5CHCl2.[1] Tas ir bezkrāsains šķidrums ar lakriminatora īpašībām un to izmanto organiskajā sintēzē.
Iegūšana un izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Benzālhlorīdu iegūst pēc brīvo radikāļu reakcijas, hlorējot toluolu, vispirms rodas benzilhlorīds (C6H5CH2Cl), tam pievienojot vēl vienu hlora atomu, iegūst benzālhlorīdu. Benzālhlorīds var pievienot vēl vienu hlora atomu un tad rodas benzotrihlorīds.
C6H5CH3 + Cl2 → C6H5CH2Cl + HCl
C6H5CH2Cl + Cl2 → C6H5CHCl2 + HCl
C6H5CHCl2 + Cl2 → C6H5CCl3 + HCl
Benzilhalogenīdi parasti ir spēcīgi alkilējoši reaģenti, un šī iemesla dēļ benzālhlorīds tiek uzskatīts par bīstamu savienojumu.
Reaģējot ar nātriju rodas stilbēns.
Lielāko daļu šī savienojuma rūpniecībā izmanto benzaldehīda iegūšanai, reaģējot ar ūdeni sārma klātienē.[2]
C6H5CHCl2 + H2O → C6H5CHO + 2 HCl
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «BENZAL CHLORIDE». International Programme on Chemical Safety. Skatīts: 2007-10-30.
- ↑ Karl-August Lipper, Eckhard Löser. «Benzyl Chloride and Other Side-Chain Chlorinated Aromatic Hydrocarbons». Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry, 2011. ISBN 978-3527306732. doi:10.1002/14356007.o04_o01.
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |