Vēstures avotos Berdičiva pirmoreiz minēta 1545. gada Kijevas vojevodistes tautas skaitīšanas materiālos kā Tiškeviču dzimtas īpašums.[2] 1627. gadā Janušs Tiškevičs nodibināja klosteri, ko 1630. gadā uzdāvināja karmelītu ordenim. Kopš 17. gadsimta beigām Berdičiva kļūst par galveno reģiona ebreju kultūras centru, kur galvenā loma ir hasīdiem. Pēc Labā krasta Ukrainas nonākšanas Krievijas Impērijas sastāvā 18. gadsimta beigās Berdičiva kļuva par miestu Žitomiras apriņķī. Liela loma pilsētas izaugsmē bija gadatirgiem, kas kopš 1765. gada tika organizēti 10 reizes gadā. Berdičiva kļuva par vienu no labības tirdzniecības centriem, bet kopš 19. gadsimta 2. puses — arī par zirgu tirdzniecības centru. Liela loma tirdzniecības attīstībā bija plašajai ebreju kopienai. No 19. gadsimta sākuma pilsētā strauji attīstījās amatniecība. 1846. gadā ar cara rīkojumu Berdičivai piešķirts pilsētas statuss un tā kļūst par apriņķa centru. 19. un 20. gadsimtu mijā 80% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji, 12% — poļi. 2. pasaules kara laikā holokaustā tika nogalināti ap 38 000 pilsētas ebreju. Mūsdienās pilsētā attīstīta mašīnbūve, mēbeļu un pārtikas rūpniecība.
Ukraina
Berdičiva Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berdičiva.