Bernds fon der Borhs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bernds no Borhas)
Jump to navigation Jump to search
Bernda fon der Borha ģerbonis uz šiliņa monētas.

Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernds un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. Livonijas-Maskavijas kara laikā 1481. gadā krievu karaspēks iebruka Livonijā, ieņēma Karkuses pili un izpostīja Rīgas arhibīskapijas novadus.

Dokumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova hronika par mestru Berndu:

RussowChronicle.jpg

"Bernhards Borchs, 39. Vācu ordeņa mestris, saņēma šo amatu 1477.gadā. Šis mestris kaŗoja ar krieviem un ar savu 100.000 lielo kaŗaspēku, no vietējiem un ārzemes kaŗavīriem un zemniekiem, iebruka Krievijā, izstaigāja gandrīz visu zemi un nodedzināja Pliskavas priekšpilsētu, bet vairāk nekā nepanāca.

Krievi savukārt ielauzās Livonijā un rīkojās vēl briesmīgāk, nekā mestris Krievijā. Viņi galīgi izdedzināja Vilandes un Tarvastas apgabalu kopā ar miestiem, nokāva un sagūstīja daudz ļaužu. Tāpat viņi paņēma baznīcu zvanus un aizveda uz Krieviju kopā ar citu laupījumu. Šeit piepildījās Zalamāna izteiciens: “Vīri un zirgi tiek posti uz kaŗu, bet uzvara nāk no Tā Kunga.” To piedzīvoja arī šis mestris. Neraugoties uz to, ka šis mestris bija savācis tik lielu kaŗaspēku kā neviens mestris ne priekš, ne pēc viņa, tomēr viņš nebija paspējis neko izdarīt. Jānis Vasiljevičs, Maskavas lielkņazs, pirmais šādā vārdā, 1479.gadā ieņēma lielo Novgorodas kņazisti un pilsētu, kur līdz šim bija bijusi īpaša valdība. Pēc Maskavas parašas visi vecie iedzīvotāji tika pārcelti citās Maskavas zemēs un pilsētā ielikti jauni iedzīvotāji.

Šinī laikā Rēveles biskaps Sīmanis Borchs, mestŗa brālēns un bijušais Hildesheimas domkungs, uzcēla Borholmas un Šķīstītavas biskapa pilis un paplašināja un uzlaboja Rēveles biskapiju.

Šī mestŗa laikā atkal izcēlās kaŗš starp 14. Rīgas virsbiskapu Stefanu Grūbi un Rīgas pilsoņiem no vienas puses un ordeni no otras. Šo kaŗu izsauca mestris un viņa brālēns, Rēveles virsbiskaps Sīmanis Borchs. Rīgas biskapija atkal tapa atdota izlaupīšanai un Rīga ielenkta. Lai arī ilgais aplenkšanas laiks ļoti apgŗūtināja Rīgas pilsoņus un virsbiskapu, tomēr mestris nekā nepanāca, jo pilsoņi un virsbiskaps drošsirdīgi aizstāvēja pilsētu, tā ka mestrim ar kaunu bija jāatkāpjas. Pēc tam Rīgas pilsoņi galīgi nopostīja Rīgas pili, kuŗa par daudz tuvu bija uzcelta pie pilsētas, aplenca arī Daugavgrīvas pili un ieņēma viņu. Kad pāvests Siksts IV. dabūja zināt par mestŗa un viņa piekritēju netaisno rīkošanos, viņš uzlika viņiem baznīcas lāstus, kādēļ mestris Bernhards Borchs tika atcelts no amata, pēc tam, kad bija valdījis 9 gadus".

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Johans Volthūss fon Herze
Livonijas Ordeņa mestrs
1472. gads - 1483. gads
Pēctecis:
Johans Freitāgs fon Loringhofe