Bernhards (Bierants) Ķuņķis (dzimis 1877. gada 12. jūlijā, miris 1971. gada 1. janvārī) bija latviešu diriģents, kormeistars un čellists. Ķuņķa darbība saistīta ar Liepājas teātri laikā starp abiem pasaules kariem. Viens no Liepājas muzikālo tradīciju pamatlicējiem.[1]
Dzimis Nīcas pagastā. Mācījies H. Hohapfela mūzikas skolā Liepājā čella spēli pie Roberta Šerla. No 1903. līdz 1905. gadam bija Liepājas cietokšņa artilērijas orķestra kapelmeistars. No 1907. līdz 1912. gadam studēja čellu Sanktpēterburgas konservatorijā. 1919. gadā kļuva par pirmo Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītāju. Pirmā pasaules kara laikā Ķuņķis bija kapelmeistars 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Vēlāk Latvijas armijā bija 1. Kurzemes divīzijas kapelmeistars. No 1912. līdz 1914. gadam un no 1923. līdz 1944. gadam Ķuņķis bija Liepājas operas diriģents un kormeistars. Iestudējis vairāk nekā 40 operu un operešu. No 1929. līdz 1944. gadam diriģēja vīru kori "Dziedonis", kas kļuva par vienu no labākajiem koriem Latvijā. Pēc kara mūzikas skolotājs Odenburgas latviešu ģimnāzijā un latviešu draudzes ērģelnieks. Miris trimdā Oldenburgā.
