1. janvāris

1. janvāris ir pirmā gada diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 364 dienas (365 garajā gadā).

Vārda dienas

Laimnesis, Solvita, Solvija,

Notikumi

• 1. — kristiešiem ir laika skaitīšanas sākums, I gadsimta sākums. Saskaņā ar mūka Dionīsija Mazā aprēķiniem (525), pagājis viens gads kopš Jēzus Kristus dzimšanas. Žoržs Deklerks savā darbā Anno Domini (2000) cenšas pierādīt, ka pēc Dionīsija Kristus dzimis šajā gadā, taču vairums speciālistu viņam nepiekrīt.
• 49 — Agripīna jaunākā aprecējās ar Klaudiju.
• 404. — Romā notika pēdējās zināmās gladiatoru cīņas.
• 1438. — Alberts II Hābsburgs kronēts par Ungārijas karali.
• 1600. — Skotijā sāka lietot Jūlija kalendāru.
• 1651. — Čārlzs II kronēts par Skotijas karali.
• 1700. — Krievijā sāka lietot Jūlija kalendāru.
• 1707. — Žoao V kronēts par Portugāles karali.
• 1785. — Londonā iznāca pirmais laikraksta Daily Universal Register numurs (tagad zināms ar nosaukumu The Times).
• 1788. — iznāca britu laikraksta The Times pirmais numurs.
• 1801.:
  • astronoms no Palermo Džuzepe Piacī atklāja pirmo asteroīdu Cerera (2006. gadā pārklasificētu par pundurplanētu).
  • Īrijas karaliste apvienojās ar Lielbritānijas Karalisti, izveidojot Lielbritānijas un Īrijas apvienoto karalisti, pieņemts pašreizējais Lielbritānijas karogs.
• 1804. — Haiti ieguva neatkarību no Francijas, kļūstot par pirmo "melnādaino" republiku un pirmo neatkarīgo valsti Karību reģionā.
• 1808. — ASV aizliedza vergu ievešanu.
• 1825. — oficiāli atklāta Monmartras kapsēta.
• 1876. — Vācijā darbu uzsāka Reihsbanka.
• 1886. — Lielbritānija iekaroja Birmu.
• 1877. — Lielbritānijas karaliene Viktorija kļuva par Indijas imperatori.
• 1892. — Elisas salā pie Ņujorkas tika atklāts imigrācijas punkts, kas darbojās līdz 1943. gadam.
• 1893. — Japānā sāka lietot Gregora kalendāru.
• 1894. — Kalgari, Kanādā piešķirtas pilsētas tiesības.
• 1901.:
  • Austrālija kļuva par neatkarīgu valsti, par pirmo premjerministru kļuva Edmunds Bartons;
  • Nigērija kļuva par Apvienotās Karalistes protektorāta valsti.
• 1909. — Lielbritānijā sāka izmaksāt pirmās pensijas.
• 1912. — dibināta Ķīnas Republika.
• 1919. — izveidota Baltkrievijas PSR.
• 1925.:
  • Edvīns Habls paziņoja, ka ir atklājis citas galaktikas ārpus Piena Ceļa.
  • Norvēģijas galvaspilsēta Kristiānija pārdēvēta par Oslo.
• 1927:
  • ASV, Masačūsetsas štatā pirmo reizi pasaulē ieviesa obligāto automašīnu apdrošināšanu;
  • Turcija pārgāja uz Gregora kalendāru.
• 1928. — Igaunijā notika valūtas maiņa no markas uz kronu.
• 1932. — PSRS darbu sāka Gorkijas autorūpnīca, kas sākotnēji ražoja kravas automašīnas GAZ-AA un vieglās automašīnas GAZ-A.
• 1935 — Turcijā ieviesti uzvārdi un atcelti tituli.
• 1942.:
  • ASV kara apstākļos aizliedz jaunu automašīnu tirdzniecību.
  • 26 valstis parakstīja Vašingtonas deklarāciju un izveidoja Sabiedroto koalīciju.
• 1944. — Sīrija otro reizi pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes.
• 1947. — Kanādas iedzīvotājiem sāka piešķirt Kanādas pavalstniecību.
• 1948. — spēkā stājas Itālijas konstitūcija; pieņemts pašreizējais Itālijas karogs.
• 1954. — PSRS pārtrauca pieprasīt kara reparācijas no Austrumvācijas.
• 1956. — Sudāna ieguva neatkarību no Ēģiptes un Lielbritānijas.
• 1957. — Zāra iekļāvās Vācijas Federatīvajā republikā (pēc Otrā Pasaules kara tā atradās Francijas pakļautībā).
• 1958. — stājās spēkā Romas līgums, Eiropas Savienības priekštecis.
• 1959. — Fidela Kastro spēki gāza Kubas prezidenta Fulhensio Batistas režīmu.
• 1960. — Kamerūna ieguva neatkarību no Francijas un Lielbritānijas.
• 1962. — Samoa ieguva neatkarību no Jaunzēlandes.
• 1970. — UNIX laika sākums.
• 1971. — ASV televīzijā aizliegta cigarešu reklāma.
• 1973. — Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija kļuva par ES dalībvalstīm.
• 1982. — pēdējo reizi uzstājās zviedru grupa ABBA.
• 1980. — Viktorija tiek kronēta par Zviedrijas karalieni.
• 1981. — pieņemts pašreizējais Palau karogs.
• 1983. — ARPANET pārgāja uz protokolu kopumu TCP/IP.
• 1984. — Bruneja ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
• 1985. — Lielbritānijā veikts pirmais mobilā telefona zvans.
• 1986. — Spānija un Portugāle tika uzņemtas Eiropas Savienībā.
• 1992. — Butross Butross-Gali no Ēģiptes kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, nomainot Havjeru Peresu de Kueljaru.
• 1993. — Čehoslovākijas sadalījās divās valstīs: Čehijā un Slovākijā.
• 1994.:
  • darbību uzsāka Eiropas ekonomiskā zona;
  • stājās spēkā Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās (NAFTA);
  • Sapatistu Nacionālās Atbrīvošanas armija sāka karu Čjapasas štatā, Meksikā.
• 1995.:
  • Austrija, Somija un Zviedrija tika uzņemtas Eiropas Savienībā.
  • darbību uzsāka Pasaules tirdzniecības organizācija.
• 1998.:
  • nodibināta Eiropas Centrālā Banka;
  • Krievijā naudas reforma: denominācijas rezultātā apgrozībā tika atjaunotas kapeikas;
• 1999. — Eiropas valūta eiro tika ieviesta bezskaidras naudas norēķinos;
• 2002. — 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs laistas apgrozībā eiro monētas un banknotes.
• 2003. — dibināta NBS valodu skola.
• 2005.:
  • Latvijas lats piesaistīts eiro;
  • Turcijā vecās turku liras (TL) tika aizstātas ar jaunajām turku lirām (YTL).
• 2006.:
  • Krievija pārtrauca dabasgāzes piegādi Ukrainai nespējot vienoties par cenu;
  • Sauszemes spēki, atdalot no Zemessardzes, izveidoti kā atsevišķs bruņoto spēku veids.
• 2007.:
  • Bulgārija un Rumānija uzņemta Eiropas Savienībā;
  • Pans Kimuns kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, amatā nomainot Kofi Annanu;
  • Latvijā ieviests profesionālais militārais dienests.
• 2008. — Kiprā un Maltā ieviests eiro.
• 2009.:
  • Slovākijā ieviests eiro.
  • Norvēģija legalizēja viendzimuma laulības.
  • Viļņa un Linca kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētām.
  • Jaungada svinību laikā kādā Bangkokas naktsklubā Taizemē izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja vismaz 61 cilvēks.
• 2011. - Igaunijā ieviests eiro
• 2014. - Latvijā ieviests eiro
• 2015. - Lietuvā ieviests eiro

Dzimuši

• 1467. — Sigismunds I Vecais (Zygmunt I Stary), Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs (miris 1548.)
• 1484. — Ulrihs Cvinglijs (Huldrych Zwingli), Šveices reformācijas dalībnieks (miris 1531.)
• 1557. — Ištvāns Bočkai (Bocskai István), Transilvānijas princis (miris 1606.)
• 1618. — Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo), spāņu gleznotājs (miris 1682.)
• 1638. — Nikolajs Stenons (Nicolaus Stenonis), dāņu zinātnieks un bīskaps (miris 1682.)
• 1714. — Kristijons Donelaitis, lietuviešu dzejnieks (miris 1780.)
• 1823. — Šāndors Petēfi (Petőfi Sándor), ungāru dzejnieks (miris 1849.)
• 1854. — Džeimss Freizers (James George Frazer), skotu antropologs (miris 1941.)
• 1863.:
  • Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (miris 1908.)
  • Pjērs de Kubertēns (Pierre de Coubertin), franču Olimpisko spēļu atjaunošanas iniciators (miris 1937.)
• 1887. — Vilhelms Kanariss (Wilhelm Franz Canaris), Vācijas admirālis (miris 1945.)
• 1879. — Eduards Morgans Forsters (E. M. Forster), angļu rakstnieks (miris 1970.)
• 1881. — Vadživaruds (พระบาทสมเด็จพระมงกุฎเกล้าเจ้าอยู่หัว), Siāmas karalis (miris 1925.)
• 1895. — Edgars Hūvers (John Edgar Hoover), pirmais FIB direktors (miris 1972.)
• 1900. — Tiune Sugihara (杉原 千畝) - japāņu diplomāts (miris 1986.)
• 1907. — Leonīds Brežņevs (Леонид Ильич Брежнев), PSRS valsts vadītājs (miris 1982.)
• 1909. — Stepans Bandera (Степан Андрійович Бандера), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (miris 1959.)
• 1912. — Kims Filbijs (Kim Philby), padomju izlūkdienesta vadītājs (miris 1988)
• 1919. — Džeroms Deivids Selindžers (J. D. Salinger), ASV rakstnieks (miris 2010.)
• 1923. — Vasilijs Kononovs, PSRS partizāns (miris 2011.)
• 1952. — Hamads bin Halīfa al Tānī (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras emīrs
• 1959. — Džeina Komerforda (Jane Comerford), Austrālijā dzimusi Vācijas dziedātāja, komponiste, lektore
• 1966. — Tihomirs Oreškovičs (Tihomir Orešković), Horvātijas politiķis, uzņēmējs
• 1968. — Davors Šukers (Davor Šuker), Horvātijas futbolists
• 1979. — Arvīds Reķis, latviešu hokejists
• 1981. — Žolts Baumgartners (Zsolt Baumgartner), ungāru autobraucējs
• 1982. — Davids Nalbandjans (David Nalbandian), Argentīnas tenisists
• 1986. — Glens Deiviss (Ronald Glen Davis), ASV basketbolists

Miruši

• 1515. — Luijs XII (Louis XII), Francijas karalis (dzimis 1462.)
• 1559. — Kristiāns III (Christian 3.), Dānijas karalis (dzimis 1503.)
• 1682. — Jēkabs Ketlers (Jakob von Kettler), Kurzemes hercogs (dzimis 1610.)
• 1782. — Johans Kristiāns Bahs (Johann Christian Bach), vācu komponists (dzimis 1735.)
• 1817. — Martins Heinrihs Klaprots (Martin Heinrich Klaproth), vācu ķīmiķis (dzimis 1743.)
• 1894. — Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz), vācu fiziķis (dzimis 1857.)
• 1921. — Teobalds fon Betmanis-Hollvegs (Theobald von Bethmann-Hollweg), Vācijas kanclers (dzimis 1856.)
• 1948. — Augusts Lēbers (August Loeber), vācbaltiešu jurists (dzimis 1865.)
• 1957. — Tija Banga, latviešu aktrise (dzimusi 1882.)
• 1972. — Moriss Ševaljē (Maurice Chevalier), franču aktieris un dziedātājs (dzimis 1888.)
• 2015. — Boriss Morukovs (Борис Владимирович Моруков), Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks (dzimis 1950.)
• 2016. — Natālija Kola (Natalie Cole), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1950.)

Svētku un piemiņas dienas

• Jaunais gads
• Brunejas neatkrības diena
• Haiti neatkrības diena
• Kubas atbrīvošanas diena
• Kamerūnas neatkarības diena
• Sudānas neatkrības diena
• Čehoslovākijas sabrukuma saistītās dienas:
  • Slovākijas Republikas izveides diena
  • Čehijas valsts atjaunošanas diena
• Dibinātāju diena (Taivāna)
• Vispasaules lūgšanu par mieru diena