Bezpulsa elektriskā aktivitāte

Bezpulsa elektriskā aktivitāte
Citi nosaukumi	Elektromehāniskā disociācija (EMD), pulseless electrical activity (PEA)
	Zīmējums, kā varētu izskatīties ritma josla, kurā parādīts PEA
Specialitāte	Kardioloģija

Bezpulsa elektriskā aktivitāte (PEA — angļu: pulseless electrical activity) attiecas uz sirdsdarbības apstāšanos, kurā elektrokardiogramma parāda sirds ritmu, kuram vajadzētu radīt pulsu, bet tas nenotiek. Bezpulsa elektriskā aktivitāte sākotnēji tiek konstatēta aptuveni 55% cilvēku, kuriem ir sirds apstāšanās.^[1]

Normālos apstākļos muskuļu šūnu elektriskā aktivizēšana notiek pirms mehāniskās sirds kontrakcijas (zināma kā elektromehāniskā saite (electromechanical coupling)). PEA gadījumā ir elektriskā aktivitāte, bet nepietiekama sirds jauda, lai radītu pulsu un piegādātu asinis orgāniem neatkarīgi no tā, vai pati sirds nespēj sarauties vai kā citādi.^[2] Lai gan PEA tiek klasificēts kā sirds apstāšanās veids, joprojām var būt ievērojams sirds izsviedes apjoms, ko var noteikt un vislabāk vizualizēt ar ultraskaņu (ehokardiogrāfiju).

Kardiopulmonālā atdzīvināšana (CPR) ir pirmā PEA ārstēšana, kamēr tiek identificēti un ārstēti iespējamie pamatcēloņi. Var ievadīt medikamentu epinefrīnu (adrenalīnu).^[3] Izdzīvošana ir aptuveni 20% gadījumos.^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Baldzizhar, Aksana; Manuylova, Ekaterina; Marchenko, Roman; Kryvalap, Yury; Carey, Mary G. (2016-09-01). "Ventricular Tachycardias: Characteristics and Management" (en). Critical Care Nursing Clinics of North America. Cardiac Arrhythmias 28 (3): 317–329. doi:10.1016/j.cnc.2016.04.004. ISSN 0899-5885.
↑ Neumar, Robert W.; Otto, Charles W.; Link, Mark S.; Kronick, Steven L.; Shuster, Michael; Callaway, Clifton W.; Kudenchuk, Peter J.; Ornato, Joseph P. et al. (2010-11-02). "Part 8: Adult Advanced Cardiovascular Life Support". Circulation 122 (18_suppl_3): S729–S767. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.110.970988.
↑ Neumar, Robert W.; Otto, Charles W.; Link, Mark S.; Kronick, Steven L.; Shuster, Michael; Callaway, Clifton W.; Kudenchuk, Peter J.; Ornato, Joseph P. et al. (2010-11-02). "Part 8: Adult Advanced Cardiovascular Life Support". Circulation 122 (18_suppl_3): S729–S767. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.110.970988.
↑ Baldzizhar, Aksana; Manuylova, Ekaterina; Marchenko, Roman; Kryvalap, Yury; Carey, Mary G. (2016-09-01). "Ventricular Tachycardias: Characteristics and Management" (en). Critical Care Nursing Clinics of North America. Cardiac Arrhythmias 28 (3): 317–329. doi:10.1016/j.cnc.2016.04.004. ISSN 0899-5885.

[1] Baldzizhar, Aksana; Manuylova, Ekaterina; Marchenko, Roman; Kryvalap, Yury; Carey, Mary G. (2016-09-01). "Ventricular Tachycardias: Characteristics and Management" (en). Critical Care Nursing Clinics of North America. Cardiac Arrhythmias 28 (3): 317–329. doi:10.1016/j.cnc.2016.04.004. ISSN 0899-5885.

[2] Neumar, Robert W.; Otto, Charles W.; Link, Mark S.; Kronick, Steven L.; Shuster, Michael; Callaway, Clifton W.; Kudenchuk, Peter J.; Ornato, Joseph P. et al. (2010-11-02). "Part 8: Adult Advanced Cardiovascular Life Support". Circulation 122 (18_suppl_3): S729–S767. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.110.970988.

[3] Neumar, Robert W.; Otto, Charles W.; Link, Mark S.; Kronick, Steven L.; Shuster, Michael; Callaway, Clifton W.; Kudenchuk, Peter J.; Ornato, Joseph P. et al. (2010-11-02). "Part 8: Adult Advanced Cardiovascular Life Support". Circulation 122 (18_suppl_3): S729–S767. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.110.970988.

[4] Baldzizhar, Aksana; Manuylova, Ekaterina; Marchenko, Roman; Kryvalap, Yury; Carey, Mary G. (2016-09-01). "Ventricular Tachycardias: Characteristics and Management" (en). Critical Care Nursing Clinics of North America. Cardiac Arrhythmias 28 (3): 317–329. doi:10.1016/j.cnc.2016.04.004. ISSN 0899-5885.

[1]

[2]

[3]

[4]