Bezžokļaiņi
| Bezžokļaiņi | |
|---|---|
 Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Bezžokļaiņi Vikikrātuvē | |
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips. Tie ir primitīvi zivjveidīgi dzīvnieki, kas dzīvo gan jūrās, gan saldūdeņos. Bezžokļaiņi ir senākā mugurkaulnieku grupa; senākajos ģeoloģiskajos laikmetos tā bija daudzskaitlīga un daudzveidīga grupa, kā pēc ārējā izskata, tā arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzi no tiem bija klāti ar kaula bruņu plātnēm. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nēģi un miksīnas, kas apvienoti vienā apaļmutnieku klasē. Tomēr ir jāatzīmē, ka neskatoties uz ārējo līdzību, miksīnu un nēģu iekšējā uzbūvē atšķirības ir lielākas, nekā rāpuļu un putnu uzbūvē. Tāpēc tos reizēm izdala kā atsevišķas klases.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bezžokļaiņu skeletā nav kaula šūnu, un visu dzīves laiku saglabājas horda, kas pilda ķermeņa galvenās balststiegras funkciju.
- Tiem nav arī īstu žokļu. Mute ir apaļa vai trīsstūrveida - sūcoša. Tās priekšējā daļā izvietojas vairāk vai mazāk izteikta mutes piltuve.
- Iekšējā ausī ir tikai divi pusloka kanāli (nevis trīs, kā tas ir žokļaiņiem).
- Smadzeņu kapsula piesedz galvas smadzenes tikai no apakšas un no sāniem. Viscerālais skelets sastāv no žaunu lokiem, kas ir saplūduši, veidojot žaunu režģi. Tas, vai nu vispār nav saistīts ar galvaskausa kapsulu, vai arī dažām fosilajām formām ir pieaudzis pie tā.
- Priekšējā daļā ir 7-20 žaunu spraugas, kurās izvietotas maisveida žaunas, Atšķirībā no zivīm tām ir entodermāla izcelsme, žaunu krokainās iekšējās sienas izklāj entoderma (no tā cēlies šīs grupas otrs nosaukums — iekšžauņi). Žaunu skelets ir savdabīgs, tas izvietots zem ādas, žaunu artēriju un nervu ārpusē.
- Tiem ir vairāk vai mazāk attīstīta astes spura, un viena vai divas muguras spuras. Pāra peldspuru tām parasti nav, tomēr dažām izmirušām formām, iespējams, bija primitīvas uzbūves pāra krūšu spuras.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bezžokļaiņi iedalās trīs klasēs, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājusies viena — apaļmutnieki ar 38-45 sugām. To veido divas apakšklases: nēģi un miksīnas.
Infratips Bezžokļaiņi (Agnatha)
- klase †Cefalaspidomorfi (Cephalaspidomorphi)
- klase †Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
- klase Apaļmutnieki (Cyclostomata)
- apakšklase Nēģu apakšklase (Petromyzones)
- kārta Nēģveidīgie (Petromyzoniformes)
- apakšklase Miksīnas (Myxini)
- kārta Miksīnveidīgie (Myxiniformes)
- apakšklase Nēģu apakšklase (Petromyzones)
(†) - izmirušu organismu grupa.