Viduslaikos attīstījās kā pilsēta ap Kazimira Lielā uzcelto pili uz Mazpolijas un Silēzijas robežas. Līdz Otrajam pasaules karam daudzi pilsētas iezīvotāji bija ebreji. Otrā pasaules kara laikā Beņdzinā tika ierīkots liels ebreju geto. 1973. gadā Beņdzinas pilsētai pievienoja citu pilsētu — Lagišu, bet 1975. gadā — arī Grodzecu. Pilsētā atrodas Beņdzinas pils — 14. gadsimta arhitektūras piemineklis. Mūsdienās akmeņogļu ieguve. Pilsētā liela, ar oglēm un biomasu darbināma TEC.