Kazimirs III Lielais
| Kazimirs III Lielais Kazimierz Wielki | |
|---|---|
 | |
| Polijas karalis | |
|
Amatā 1333. gads — 1370. gads (kronēts 1333. gada 25. aprīlī, Vāvela katedrālē, Krakovā) | |
| Priekštecis | Vladislavs I Elkonītis |
| Pēctecis | Lajošs Lielais |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1310. gada 30. aprīlī Kovala, Polijas karaliste, (tagad  Polija) |
| Miršanas dati |
1370. gada 5. novembrī Krakova, Polijas karaliste, (tagad Polija) |
| Apglabāts |
Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija |
| Dinastija | Pjastu dinastija |
| Tēvs | Vladislavs I Elkonītis |
| Māte | Kališas Hedviga |
| Dzīvesbiedrs(-e) | 1. Lietuvas Aldona, 2. Hesenes Adelaida, 3. Rokičanu Kristīne, 4. Žagaņas Jadviga |
| Bērni | 5 meitas |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts |
 |
Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (poļu: Kazimierz III Wielki; dzimis 1310. gada 3. aprīlī, miris 1370. gada 5. novembrī) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis. Valdīja no 1333. līdz 1370. gadam.
Kazimirs Lielais bija Vladislava I un Jadvigas no Kališas dēls. Bija precējies ar Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina meitu Aldonu (bērni - Kunigunda (vēlāk - Augšbavārijas hercoga sieva), Elizabete (vēlāk Pomerānijas kņaza sieva)), Adelheidi no Hesenes, Kristīni no Rokičaniem, Jadvigu no Glogovas. Tā kā baznīca nepiekrita laulības šķiršanai ar iepriekšējām sievām, Kazimirs Lielais tika vainots daudzsievībā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kazimirs Lielais ir vienīgais karalis Polijas vēsturē, kurš izpelnījies iesauku Lielais, jo viņa nopelni Polijas valsts izveidē ir grūti pārvērtējami. Ja 1333. gadā, kad Kazimirs Lielais pēc sava tēva nāves kāpa tronī, Polijas valsts reputācija bija minimāla un Kazimirs tika saukta tikai par Krakovas karali, tad 1370. gadā, Kazimiram mirstot, Polijas teritorija bija divreiz palielinājusies un valsts ekonomika bija lieliskā stāvoklī.
Kazimirs Lielais reformēja Polijas civilo un kriminālo tiesību sistēmu. Dibināja daudzas pilsētas, cēla pilis, reformēja Polijas armiju. Kazimirs Lielais ir universitātes dibinātājs Krakovā. Polijā iesakņojies teiciens, ka Kazimirs atrada Poliju veidotu no koka, bet atstāja no akmens (Zastał Polskę drewnianą a zostawił murowaną).
Ekonomikā Kazimirs stabilizēja valsts finanses un labvēlīgi attiecās pret ebreju augļotājiem, juridiski pielīdzinot ebrejus kristiešiem un atļaujot apmesties uz dzīvi valstī. Tomēr viņš ierobežoja ebreju augļotāju aizdevumu procentu likmes kristiešiem (ne vairāk kā 8% gadā, iepriekš dažkārt tie bija virs 100%).
Kazimirs Lielais, lai nodrošinātu šļahtas atbalstu, piešķīra vairākas būtiskas privilēģijas poļu muižniekiem, nodibinot Polijas valsts īpatnējo valsts iekārtu - muižnieku demokrātiju.
Tā kā Kazmiram Lielajam nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, viņš noteica par savu pēcteci Ungārijas karali Lajošu I.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazimirs III Lielais |
| Priekštecis: Vladislavs I Elkonītis |
Polijas karalis 1333. - 1370. |
Pēctecis: Lajošs I |
|