Pāriet uz saturu

Biatlons

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Biatloniste)
Biatlons
Biatlons
Biatlonisti šautuvē
Biatlons
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns Starptautiskā Biatlona savienība
Īpašības
Olimpiskās spēles 1924 (kā militārā patruļa)
1960—pašlaik

Biatlons (latīņu: bi — ‘div’ + sengrieķu: άθλος, athlos — ‘sacensība’) ir ziemas sporta veids, kurā apvienota slēpošana un šaušana. Populārs ir arī biatlona vasaras variants, kurā slēpošanas vietā sportisti brauc ar rollerslēpēm vai skrien. Šautuvē ir jāšauj no 50 metru attāluma pa 5 mērķiem.

Nozīmīgākās biatlona sacensības ir Olimpiskās spēles, kas notiek ik pēc 4 gadiem. Biatlons (gan kā militārā patruļa) bija iekļauts jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, tomēr pēc tam tas tika izņemts no spēļu oficiālās sacensību programmas, 1960. gadā tas tika atjaunots programmā kā biatlons. Katrā gadā, kurā nenotiek Olimpiskās spēles, notiek Pasaules čempionāts (notiek kopš 1958. gada). Katru ziemas sezonu notiek arī Pasaules kausa izcīņa.

Par katru nesašautu mērķi sprintā, masu startā un iedzīšanā ir jāveic 150 m garš papildu aplis, bet individuālajā (klasiskajā) distancē tiek pievienota viena minūte par katru nesašauto mērķi pie distancē pavadītā laika. Stafetē papildu piecām patronām katram dalībniekam ir vēl trīs rezerves patronas, bet, ja arī ar tām dalībnieks nesašauj visus piecus mērķus, tad tāpat ir jāveic 150 m liels soda aplis par katru nesašauto mērķi.

Biatlonā ir atļauta jebkura no distanču slēpošanas tehnikām, tomēr populārākais ir brīvā stila slēpojums. Šaušanā tiek izmantota vismaz 3,5 kg smaga 22. kalibra šautene (bez munīcijas un magazīnas). Biatlonisti šauj pa pieciem apaļiem mērķiem, kas atrodas 50 metru attālumā. Šaušanā guļus ir jātrāpa aplī, kura diametrs ir 45 mm, savukārt šaušanā stāvus — aplī, kura diametrs ir 115 mm.[1]

Biatlons kā sacensības slēpošanā kopā ar šaušanu ir radies Norvēģijā 1767. gadā.[2] 1948. gadā tika nodibināta Starptautiskā Modernās pieccīņas un biatlona savienība (Union Internationale de Pentathlon Moderne et Biathlon; UIPMB), tomēr 1993. gadā tā tika likvidēta un kopš tā laika biatlonu pārrauga Starptautiskā Biatlona savienība (IBU).[2][3] Kopš 1992. gada IBU prezidents ir norvēģis Annešs Besebergs (Anders Besseberg). Savienības sastāvā ir 69 dalībvalstis.[4]

Latvijā pirmās armijas, aizsargu un robežsargu militārās sacensības slēpošanā, kas bija apvienota ar šaušanu, notika 1931. gadā.[2] Ar biatlonu kā sporta veidu valstī nodarbojas kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām.[2] Latvijas pazīstamākie biatlonisti ir Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums, Gundars Upenieks, Raivis Zīmelis, Andrejs Rastorgujevs, Edgars Piksons, Madara Līduma un Baiba Bendika.

Individuālā distance

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Individuālā distance tiek saukta arī par klasisko distanci, tā ir vecākā distance. Tajā vīriešiem jāveic 20 km, sievietēm — 15 km, kopumā ir pieci apļi. Ir četras šautuves pamīšus — guļus, stāvus, guļus, stāvus —, katrā ir 5 mērķi. Par katru nesašauto mērķi tiek pievienota 1 minūte pie kopējā distancē pavadītā laika. Parasti biatlonisti startē ar intervālu.

Sprintā vīriešiem jāveic 10 km, sievietēm — 7,5 km, kopumā ir trīs apļi. Ir divas šautuves — guļus un stāvus —, katrā ir 5 mērķi. Par katru nesašauto mērķi ir jāslēpo 150 m garš soda aplis. Parasti biatlonisti startē ar intervālu.

Iedzīšanā vīriešiem jāveic 12,5 km, sievietēm — 10 km, kopumā ir pieci apļi. Dalībnieki startē, ņemot vērā iepriekšējā distancē (parasti — sprintā) izcīnītās vietas un laika starpības. Pirmais, kas šķērso finišu iedzīšanā, arī ir uzvarētājs. Ir četras šautuves, vispirms divas guļus, tad divas stāvus, katrā ir 5 mērķi. Par katru nesašauto mērķi ir jāslēpo 150 m garš soda aplis.

Masu starts tiek arī saukts par distanci ar kopējo startu. Šeit visi dalībnieki startē visi reizē. Vīriešiem jāveic 15 km, sievietēm — 12,5 km, kopumā ir pieci apļi. Ir četras šautuves, vispirms divas guļus, tad divas stāvus, katrā ir 5 mērķi. Par katru nesašauto mērķi ir jāslēpo 150 m garš soda aplis. Sacensībās parasti startē 30 labākie biatlonisti, Pasaules kausa izcīņā tie ir 25 attiecīgās sezonas kopvērtējuma līderi un atlikušie pieci ir attiecīgā posma labākie dalībnieki.

Stafetes sacensībās katru komandu pārstāv četri biatlonisti, katrs slēpo 7,5 km (vīrieši) vai 6 km (sievietes) garu distanci. Katrs dalībnieks veic trīs apļus. Ir divas šautuves — guļus un stāvus —, katrā ir 5 mērķi. Katrā šautuvē katram sportistam ir vēl papildu 3 patronas, ko var izmantot, ja ar sākotnējām 5 patronām netiek sašauti mērķi. Ja arī pēc tam ir palicis nesašauts mērķis, tad par katru mērķi jāveic 150 m garš soda aplis.

Jauktās stafetes sacensībās katrā komandā ir pa diviem vīriešiem un divām sievietēm. Pirmos divus posmus veic sievietes (katrs posms 6 km garš), atlikušos divus — vīrieši (katrs posms 7,5 km garš). Pārējie noteikumi tādi paši kā parastajā stafetē.

Ind. dist. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Jauktā stafete
Distance vīriešiem 20 km 10 km 12,5 km 15 km 4 × 7,5 km 2 × 7,5 km +
2 × 6 km
Distance sievietēm 15 km 7,5 km 10 km 12,5 km 4 × 6 km
Distance junioriem 15 km 10 km 12,5 km 12,5 km 4 × 7,5 km
Distance juniorēm 12,5 km 7,5 km 10 km 10 km 3 × 6 km
Distance jauniešiem 12,5 km 7,5 km 10 km 10 km 3 × 7,5 km
Distance jaunietēm 10 km 6 km 7,5 km 7,5 km 3 × 6 km
Startintervall Ar intervālu 30 s Ar intervālu 30 s Pēc iepr. dist. rez. Visi reizē Visi reizē Visi reizē
Šaušana guļus, stāvus, guļus, stāvus guļus, stāvus guļus, guļus, stāvus, stāvus guļus, guļus, stāvus, stāvus katram guļus-stāvus katram guļus-stāvus
Sods Soda minūte Soda aplis (150 m) Soda aplis (150 m) Soda aplis (150 m) Papildu patronas, pēc tam soda aplis Papildu patronas, pēc tam soda aplis
Debija Pasaules kausā 1978.—1979. 1978.—1979. 1996.—1997. 1998.—1999. 1978.—1979. 2004.—2005.
Debija Pasaules čempionātā 1958 1974 1997 1999 1966 2005
Debija Olimpiskajās spēlēs 1960 1980 2002 2006 1968 2014
  1. «Targets graphics». IBU. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. februārī. Skatīts: 2014. gada 14. martā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 649.—650. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  3. «Happy Birthday IBU!». IBU. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. februārī. Skatīts: 2014. gada 1. aprīlī.
  4. «IBU Member Federations». IBU. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. februārī. Skatīts: 2014. gada 1. aprīlī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]