Pāriet uz saturu

Ilmārs Bricis

Vikipēdijas lapa
Ilmārs Bricis
Ilmārs Bricis
Ilmārs Bricis Otepē 2008. gadā
Personas dati
Dzimis 1970. gada 9. jūlijā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Profesionāļa karjera 1990—pašlaik
Augums 181 cm
Svars 72 kg
Sporta veids biatlons
Karjera
Bijušie treneri Vitālijs Urbanovičs
Infokaste atjaunota 2012. gada 14. janvārī.

Ilmārs Bricis (dzimis 1970. gada 9. jūlijā Rīgā) ir latviešu biatlonists, kurš guvis vislielākos starptautiskos panākumus. Izcīnījis divas bronzas medaļas Pasaules čempionātos. I. Bricis biatlonā trenējās kopš 1978. gada,[1] pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pārstāvēja Latvijas izlasi. 2011. gada vasarā I. Bricis paziņoja par sportista karjeras beigām un pievērsās trenera darbam, tomēr atsevišķās sacensībās turpināja pārstāvēt Latvijas izlasi arī nākamajā sezonā. 2016. gadā 46 gadu vecumā īslaicīgi atgriezās profesionālajā sportā.

Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par biatlona treneri, viņš ir labākās Latvijas biatlonistes Baibas Bendikas treneris.

I. Bricis ir izcīnījis divas Pasaules čempionātu bronzas medaļas: 2001. gadā 20 kilometru distancē un 2005. gadā 10 kilometru sprinta distancē. Piedalījies 6 ziemas olimpiskajās spēlēs, kas ir ar Annu Orlovu dalīts rekords starp Latvijas sportistiem un ar austrieti Alfredu Ederu, angli Maiklu Diksonu, krievu Sergeju Čepikovu un norvēģi Ūli Einaru Bjērndalenu dalīts rekords starp visiem pasaules biatlonistiem. I. Briča labākie sasniegumi Olimpiskajās spēlēs ir 4. vieta iedzīšanā 2006. gadā Turīnā un 5. vieta 20 km distancē 1998. gadā Nagano. Pasaules kausa kopvērtējumā visaugstāko vietu viņš sasniedza 1997.-1998. gada sezonā, kad bija 11. vietā, 2005.-2006. gada sezonā viņš bija 17. vietā. Pasaules kausa posmos vairākkārt bijis labāko trijniekā. Divkārtējs Eiropas vicečempions 12,5 km iedzīšanas sacensībās, pieckārtējs bronzas medaļas ieguvējs Eiropas čempionātā.

2011. gada vasarā I. Bricis nolēma beigt profesionāļa karjeru (kā iemeslu tam minot finansējuma trūkumu, lai gan sportistam tobrīd bija jau 41 gads) un turpmāk strādāja par Lietuvas sieviešu biatlona izlases treneri.[2][3][4] Tomēr viņš startēja arī dažās 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezonas posmu distancēs. Ar 21 dalības sezonu Pasaules kausā I. Bricis 2011. gada decembrī kļuva par rekordistu šajā ziņā starp pasaules biatlonistiem.[5] Pēdējo reizi Pasaules kausa posmā startēja 2012. gada janvārī.

No nākamās sezonas pilnībā pievērsās trenera darbam ar Lietuvas sieviešu izlasi.

2016. gadā Ilmārs Bricis paziņoja, ka atgriezīsies sacensībās un gatavojas palīdzēt valsts komandai Pasaules kausa izcīņā. 2016. gada 12. novembrī Norvēģijā notika pirmās sezonas ziemas biatlona sacensības "Sesongstart Skiskyting", kurās I. Bricis 46 gadu vecumā atgriezās starptautisku sacensību apritē un izcīnīja 30. vietu.[6]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Briča pirmā sieva ir bijusī biatloniste un distanču slēpotāja Anžela Brice. Viņu kopīgā meita Anete Brice arī ir bijusi biatloniste, kā arī piedalījās distanču slēpošanas sacensībās Vankūveras Olimpiskajās spēlēs 2010. gadā — tēva un meitas starts vienā olimpiādē ir neparasts gadījums olimpisko spēļu vēsturē un pirmais šāds gadījums Latvijas sportā.[7] 2011. gada 18. decembrī Pasaules kausa posmā Hohfilcenē viņi abi piedalījās jauktajā stafetē, kas ir unikāls gadījums pasaules biatlonā.[8]

Pēc šķiršanās no Anželas Brices I. Bricim ir bijušas attiecības ar citām biatlonistēm — Pavļinu Fiļipovu no Bulgārijas, bet pēdējos gados — Diānu Rasimovičūti no Lietuvas, kura kādu laiku trenējās kopā ar Latvijas vīriešu izlasi Vitālija Urbanoviča vadībā.[9]

Jau vairākus gadus Ilmārs Bricis ir abākās Latvijas biatlonistes Baibas Bendikas treneris un dzīvesbiedrs.[10] 2023. gada jūlijā tika izplatīta informācija, ka B. Bendika ir bērniņa gaidībās.[11] Pēc bērna piedzimšanas, kas ir I. Briča ceturtais bērns, jau ar jaunās sezonas pirmo Pasaules kausa posmu B. Bendika atgriezās sacensību apritē.

Karjeras rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vieta Individ. sac. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete
1992 Valsts karogs: Francija Albērvila 61 39 16
1994 Valsts karogs: Norvēģija Lillehammere 41 16
1998 Valsts karogs: Japāna Nagano 5 32 6
2002 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija 39 40 51 17
2006 Valsts karogs: Itālija Turīna 19 13 4 28 16
2010 Valsts karogs: Kanāda Vankūvera 74[12] 14[13] 32[14] 19[15]

Pasaules čempionāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vieta Individ. sac. Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete
1993 Valsts karogs: Bulgārija Boroveca 79
1995 Valsts karogs: Itālija Antholca 69 35 12
1996 Valsts karogs: Vācija Rūpoldinga 30 13 11
1997 Valsts karogs: Slovākija Osrbli 16 23 18 12
1998 Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka 9
1999 Valsts karogs: Somija Kontiolahti
Valsts karogs: Norvēģija Holmenkollena
10 12 6 15 5
2000 Valsts karogs: Norvēģija Holmenkollena
Valsts karogs: Somija Lahti
DNF 30 31 14 6
2001 Valsts karogs: Slovēnija Pokļuka 3 40 22 8 9
2003 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska 18 33 12 4 12
2004 Valsts karogs: Vācija Oberhofa 30 45 28 13
2005 Valsts karogs: Austrija Hohfilcene 38 3 14 13 19
2007 Valsts karogs: Itālija Antholca 12
2008 Valsts karogs: Zviedrija Estešunda 15 18 13 12 13
2009 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana 48 25 38 17
2011 Valsts karogs: Krievija Hantimansijska 58 20 36 14

Pasaules kausa kopvērtējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona Vieta
1995.—1996. 56
1997.—1998. 11
1998.—1999. 23
1999.—2000. 20
2000.—2001. 17
2001.—2002. 28
2002.—2003. 18
2003.—2004. 62
2004.—2005. 16
2005.—2006. 18
2006.—2007. 39
2007.—2008. 38
2008.—2009. 80
2009.—2010. 55
2010.—2011. 55

Statistika Pasaules kausā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rezultāts Klasika Sprints Iedzīšana Masu starts Stafete Kopā
1. vieta 0
2. vieta 1 2 3
3. vieta 1 3 4
Top 10 5 15 11 6 17 54
Vieta punktos 25 61 47 23 53 209
Kopā 66 130 69 25 53 343
Dati atjaunoti 2011. gada 10. decembrī.
  1. IBU profils (angliski)
  2. Bricis nolēmis beigt biatlonista karjeru, delfi.lv
  3. Bricis liek punktu karjerai un trenēs Lietuvas izlasi, sportacentrs.com
  4. Jurisons, Ingmārs (2011. gada 19. jūlijā). "Bricis: «Būtu desmit gadus jaunāks, mainītu valsti...»". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 29 (804): 28.—31. lpp. ISSN 1691-0451.
  5. Рекорды мирового биатлона rusbiathlon.ru
  6. Bricim sešas kļūdas šaušanā, Bendika 13. vietā Sportacentrs
  7. Artūrs Andžs. «Olimpiskajā komandā septiņas ģimenes». diena.lv, 2010. gada 6. februārī. Skatīts: 2010. gada 22. februārī.
  8. E.ON IBU WORLD CUP 3 BIATHLON — Hochfilzen (AUT) biathlonresults.com
  9. mango.lv. «Ilmāram Bricim attiecības ar lietuvieti». mango.lv, 2010. gada 10. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 22. februārī.
  10. «Pasaulē nācis biatlonistu pāra Briča un Bendikas pirmais bērns». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-11.
  11. «Biatloniste Baiba Bendika ir bērniņa gaidībās». Citi sporta veidi (latviešu). 2023-07-02. Skatīts: 2023-07-03.
  12. Andris Vētra. «Svendsens – olimpiskais čempions, Piksonam - 37. vieta». sportacentrs.com, 2010. gada 19. februāris. Skatīts: 2010. gada 8. decembris.
  13. Edmunds Novickis. «Ekstrēmā sniegputenī Bricim 14. vieta, zelts - Francijai un Žejam». sportacentrs.com, 2010. gada 14. februāris. Skatīts: 2010. gada 8. decembris.
  14. Edmunds Novickis. «Ferijam zelts, Bricim 32. vieta». sportacentrs.com, 2010. gada 16. februāris. Skatīts: 2010. gada 8. decembris.
  15. Edmunds Novickis. «Stafetes čempione - Norvēģija, Latvija atkal pēdējā». sportacentrs.com, 2010. gada 26. februāris. Skatīts: 2010. gada 8. decembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]