Sālsvirzas
| Sālsvirzas | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Sālsvirzas (Honckenya) |
| Suga | Biezlapainā sālsvirza (Honckenya peploides) |
 Sālsvirzas Vikikrātuvē | |
Sālsvirzas (latīņu: Honckenya) ir monotipiska ģints neļķu dzimtā, kurā ietilpst tikai viena suga — biezlapainā sālsvirza (Honckenya peploides). Dabiskais izplatības areāls ir ziemeļu puslodes subarktiskajā joslā un mērenajā joslā,[1] kur dažāda lieluma grupas aug kāpās un liedaga smiltājos.[2]
Sālsvirzas ir bieži sastopamas Latvijā — jūras piekrastēs.[2]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biezlapainā sālsvirza ir daudzgadīgs, 5—15 cm garš lakstaugs ar ložņājošu, sulīgu, kailu un zarainu stublāju. Augi parasti veido skrajas vai blīvas, klājeniskas audzes.[2]
Lapas ir sulīgas, lancetiskas vai olveidīgas, tām nav pielapes. Plātnes mala gluda un gals smails. Lapas uz stublāja un zariem ir sēdošas un tās ir izvietotas pretēji. Augs ir divmājnieks — tā ziedi ir viendzimuma, nodalīti uz dažādiem augiem. Ziedi pa vienam lapas žāklē vai skrajās ziedkopās stublāja un zaru augšdaļā. Kauslapas un vainaglapas pa 5. Kauslapas ir sulīgas, otrādi olveidīgas, zaļgandzeltenas. Vainaglapas parasti baltas, aptuveni 0,4 cm garas, veselas, šaurākas par kauslapām, vīrišķajos ziedos vismaz kausa garumā, sievišķajos — īsākas nekā kauslapas.[2]
Auglis ir apaļa, sulīga trīsvāršņu pogaļa, kas pārsniedz kauslapas. Zied no jūnija vidus līdz augustam.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Honckenya Ehrh. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-04-21.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «biezlapainā sālsvirza - Honckenya peploides (L.) Ehrh. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-04-21.