Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināts 1993. gadā
Atrašanās vieta Rātsupītes iela 1, Rīga
Tips zinātniskais institūts
Mājaslapa http://bmc.biomed.lu.lv/

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir vadošā pētniecības iestāde molekulārās bioloģijas, biomedicīnas un biotehnoloģijas jomā Latvijā. Kopš dibināšanas 1993.gadā BMC ir izveidojies par zinātnisko centru, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi molekulārajā mikrobioloģijā, vakcīnu izstrādē, šūnu bioloģijā, genomikā un proteomikā, vēža bioloģijā, imunoloģijā, struktūrbioloģijā un citos virzienos.[1][2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā Latvijas molekulārās bioloģijas pamatlicēja prof. Elmāra Grēna vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un LU Molekulārās bioloģijas institūts apvienojās ar vairākām LZA Mikrobioloģijas institūta zinātnieku grupām, kuri savus pētījumus veica biomedicīnas jomā, radot Latvijas Universitātes Biomedicības pētījumu un studiju centru (LU BMC).

No 2006. gada BMC ir neatkarīga valsts pētniecības iestāde, turpinot ciešu sadarbību ar LU un citām augstskolām kā zinātniskajā, tā arī studiju darbā. Sākotnējo BMC zinātnisko personālu veidoja 45 pētnieki, kas nodarbojās ar molekulārās virusoloģijas un nukleīnskābju ķīmijas pētījumiem, ko drīzumā papildināja arī vīrusveidīgo daļiņu un infekcijas slimību molekulārās epidemioloģijas pētījumi. 2000. gadā tika uzsākta ilgstoša sadarbība ar Šveices kompāniju „Cytos Biotechnology” Ltd. par pētījumiem vīrusu strukturālo gēnu izmantošanā, lai izveidotu vīrusveidīgās daļiņas ar mērķi radīt potenciālus vakcīnu un imunomodulācijas preparātus.

Aizsākās arī vēža imunoloģijas kā atsevišķa pētījumu virziena attīstība BMC ar pretvēža humorālo imūno atbildi izraisošu proteīnu meklējumiem. 2001. gadā tika uzsākts Latvijas Zinātnes padomes sadarbības projekts „Latvijas populācijas genofonda pētījumi un to izmantošana cilvēka patoloģijas diagnostikā un profilaksē”, kas ievērojami veicināja cilvēka ģenētikas pētījumu attīstību Latvijā. Tā rezultātā 2006. gadā izveidota Valsts iedzīvotāju genoma datu bāze (VIGDB)[3], kurā šobrīd jau ir vairāk par 10000 paraugu un kuru pētījumos izmanto vairāku institūtu zinātnieki.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tika uzsākti vairāki Eiropas Struktūrfondu finansēti projekti, kā arī Valsts Pētījumu programma, kas deva iespēju būtiski uzlabot BMC zinātnisko infrastruktūru, iekārtot Eiropas līmeņa laboratorijas un piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Šobrīd institūta zinātnisko darbinieku skaits pārsniedz 100, kas veic pētījumus jaunu vakcīnu veidošanā, molekulārajā virusoloģijā, cilvēka ģenētikā, infekcijas slimību epidemioloģijā, vēža bioloģijā un imunoloģijā, cilmes šūnu bioloģijā, struktūrbioloģijā un citos fundamentālās un lietišķās zinātnes virzienos.

Pētījumu virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka ģenētika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek veikta iedzimto (ģenētisko) faktoru lomas izpēte dažādu monogēnu (hemohromatoze, plecu/iegurņa joslas muskuļu distrofija) un multifaktoriālu (endokrīnās, ļaundabīgās, kardiovaskulārās, neiroloģiskās patoloģijas) slimību attīstībā gan slimu un veselu populāciju grupās (case-control), gan ģimenēs. Tiek veikti arī farmakoģenētiski pētījumi, kas saistīti ar ģenētisko faktoru ietekmi uz dažādu medikamentu efektivitāti. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs nodarbojas arī ar ilgdzīvotības ģenētisko aspektu pētniecību un latviešu populācijas etnoģenētikas raksturojumu.

Rekombinantu biotehnoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rekombinantu biotehnoloģijas virziens Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā vērsts uz moderno vakcīnu un gēnu terapijas līdzekļu izstrādi. Šim nolūkam tiek pētītas DNS molekulu, augstmolekulāru proteīnu – vīrusveidīgo daļiņu un alfavīrusu vektoru kā biokorekcijas līdzekļu piedāvātās iespējas. Visintensīvāk notiek Vīrusveidīgo daļiņu (VVD) kā mazmolekulāro bioloģiski aktīvo vielu transportformu un vakcīnu kandidātu strukturāli funkcionāla izpēte. Izmantojot dažādus VVD objektus – RNS bakteriofāgu apvalkproteīnu veidotās VVD, HBV kor-antigēna (HBc) veidotās VVD, augu vīrusu strukturālo proteīnu veidotās VVD – un pielietojot molekulārās bioloģijas metodes, vīrusveidīgās daļiņas tiek mērķtiecīgi pārveidotas un uzlabotas, lai iegūtu jaunus vakcīnu kandidātus, gēnu terapijas, diagnostikas līdzekļu komponentus un jaunu nanomateriālu.

Molekulārā virusoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Molekulārās virusoloģijas virziens Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā ir cieši saistīts ar rekombinantu biotehnoloģiju un pēta Hepatīta B un C vīrusu ģenētisko mainību un tās mijiedarbību ar izvēlēto ārstēšanas programmu Latvijā dzīvojošiem un ārstu uzraudzībā esošiem pacientiem. Molekulārās virusoloģijas rezultāti kalpo kā biokorekcijas līdzekļu dizaina virziena rādītājs. Molekulārās virusoloģijas ietvaros tiek pētīta Alfavīrusu vektoru vadīta Hepatīta B vīrusa (HBV) replikācija un morfoģenēze, hepatīta C vīrusa (HCV) morfoģenēze. Alfavīrusu vektoru vadīta atsevišķu HBV un HCV proteīnu ekspresija.

Vēža izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēža izpētē darbojas vairākas zinātniskās grupas audzēju pārmantojamības jomā tiek pētīti melanomas, krūts un olnīcu vēža molekulāri ģenētiskie aspekti. Notiek arī pētījumi pie audzēja šūnu reprodukcijas mehānismu fundamentālās izpētes, sevišķi šo šūnu rezistenci pret genotoksisko terapiju (apstarošana, dažādi terapijā lietotie ķīmiskie aģenti). Molekulāri funkcionālie pētījumi tiek veikti raksturojot autoantivielu profilu, miRNS, mRNS ekspresijas un alternatīvā splaisinga izmaiņu izpēti audzējos, lai tās izmantotu kā biomarķierus agrīnai vēža diagnostikai, prognostikai, kā arī ķīmijterapijas un imunoterapijas efektivitātes prognozēšanai. Kā arī tiek veikta potenciālu zāļu mērķu raksturošanā vēža cilmes šūnās.

Infekcijas slimību epidemioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek veikta ērču pārnēsāto infekciju padziļināta izpēte, nosakot Latvijā sastopamo ērču inficētību ar Laima boreliozes, encefalīta, erlichiozes, babeziozes un riketsiožu izsaucējiem. Paralēli, tiek veikts darbs pie tuberkulozes mikobaktēriju rezistences mehānismu noskaidrošanas un rezistences pārvarēšanas terapiju meklējumi, kā arī vīrusu hepatītu B un C genomu molekulārais monitorings Latvijā.

Molekulārā farmakoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek veikti dažādi pētījumi, kas vērsti uz jaunu ārstniecības preparātu izveidi, atlasi un izpēti, kā arī jau esošu preparātu mērķrproteīnu (enzīmu, receptoru) raksturošanu.

Cilmes šūnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā galvenie cilmes šūnu pētījumu virzieni ir no taukaudiem izdalītu mezenhimālo cilmes šūnu diferenciācija par hepatocītiem līdzīgām šūnām, kā arī no suņu taukaudiem izdalītas mezenhimālās cilmes šūnas un to spēja diferencēties par insulīnu producējošām šūnām.

Struktūrbioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā atrodas vienīgā proteīnu kristalogrāfijas laboratorija Latvijā, kurā tiek noteiktas vīrusu un vīrusveidīgo daļiņu, kā arī dažādu farmakoloģiski nozīmīgu proteīnu trīsdimensionālās struktūras.

Finansējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BMC finansējums mjl. Ls no dažādiem avotiem pa gadiem

BMC pētniecību un infrastruktūru nodrošina finansiālie līdzekļi no Latvijas Zinātnes padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas, dažādiem Eiropas fondiem, piemēram, Eiropas sociālā fonda, Eiropas reģionālā attīstības fonda, kā arī no rūpniecības. BMC ir izveidota ievērojama bāzes infrastruktūra molekulārās un šūnu bioloģijas pētījumu veikšanai.

Saistītās organizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir veicinājis dažādu saistītu organizāciju - Valsts Iedzīvotāju Genoma Datubāzes[4], Genoma Centra, Latvijas Cilvēka Ģenētikas Asociācijas[5] un uzņēmumu - SIA “Genera”, SIA “ASLA Biotech”, SIA “Stem Cell Technologies” izveidošanos un attīstību. Pašlaik šīs saistītās organizācijas piedāvā pakalpojumus un realizē savu darbību gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.

Studijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar augstskolām piedalās studentu izglītošanas procesā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra akadēmiskais personāls vada lekciju kursus Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa Universitātē. Visciešākā sadarbība ir izveidojusies ar LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedru, kuras vadītājs tradicionāli ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāvis. Katru gadu ap 50 studentu institūta speciālistu vadībā izstrādā savus kursa, bakalaura, maģistra un doktora darbus.

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskā padome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskās Padomes Priekšsēdētājs – Dr. Biol. Andris Zeltiņš

Zinātniskā padome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Institūta direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Direktors – Dr. Biol. Jānis Kloviņš
  • Zinātniskais direktors – Dr. Biol. Aija Linē
  • Studiju direktors Dr. Biol. Kaspars Tārs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiālā mājaslapa

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]