Bjalistokas—Minskas kauja

Vikipēdijas lapa
Bjalistokas—Minskas kauja
Daļa no Operācija Barbarosa un Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Minskas drupas 1941. gada Jūlijā
Datums22. Jūnijs – 9. Jūlijs 1941.g
Vieta
Iznākums Vācu uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Vācijas Impērija Trešais Reihs Valsts karogs: Padomju Savienība Padomju savienība
Komandieri un līderi
Iesaistītās vienības
Valsts karogs: Vācijas Impērija Karaspēka grupa "Vidus" Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS Rietumu fronte
Spēks
750 000
1 938 tanki un 1 500 lidmašīnas
671 165[1]
4 522 tanki
14 171 lielgabali/mortīras[1] un 2 100 lidmašīnas
Zaudējumi
12 157 [2]
101 tanki iznīcināti[3]
276 lidmašīnas iznīcinātas

420 000 kopā

341 073 nogalināti, pazuduši vai sagūstīti[4][1][5]
4 799 tanki iznīcināti[1]
9 427 lielgabali/mortīras zaudētas[4][1]
1 669 lidmašīnas iznīcinātas[1][6]
Kaujas Bjalostokas apkaimē
Kaujas Minskas apkaimē

Bjalistokas—Minskas kauja (vācu: Kesselschlacht bei Białystok und Minsk, krievu: Белостокско-Минское сражение) bija Vērmahta Armiju grupas "Centrs" veikta stratēģiska operācija Vācijas uzbrukuma PSRS sākumpomā no 1941. gada 22. jūnija līdz 9. jūlijam mūsdienu Polijas ziemeļaustrumos un Baltkrievijas rietumos.

Vācu spēkiem Fedora fon Boka vadībā, izmantojot pārsteiguma efektu un Sarkanās armijas dezorganizēto darbību, izdevās gūt ievērojamus panākumus. Kaujās seviški izcēlās 2. tanku armija Heinca Guderiana vadībā un 3. tanku armija Hermaņa Hota vadībā. Kaut arī atsevišķās vietās Sarkanā armija pārgāja pretuzbrukumā, 30. jūnijā pie Bjalistokas un pie Minskas aplenkumā atradās četras PSRS armijas, kuras līdz 9. jūlijam tika iznīcinātas. Kaujās Sarkanā armija zaudēja vairāk nekā 400 000 karavīru iepretim vācu karaspēka mazliet vairāk nekā 12 000. Bez cilvēku zaudējumiem Sarkanā armija zaudēja milzums tehniskos līdzekļus, tai skaitā gandrīz visas Rietumu frontes kaujas lidmašīnas.

Pēc PSRS Rietumu frontes sagrāves tās komandieris Dmitrijs Pavlovs un vairāki tā līdzgaitnieki tika tiesāti un nošauti. PSRS Informbirojs par Minskas krišanu nemaz nepaziņoja.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Liedtke, 2016, 127. lpp.
  2. Liedtke, 2016, 128. lpp.
  3. Liedtke, 2016, 128–129. lpp.
  4. 4,0 4,1 Glantz 1995, p. 293
  5. German accounts give 287 704 POW: Bergstrom 2007, p. 28: Cites Krivosheyev, Grif sekretnosti snyat. Poterivooruzhyonnykh sil SSSR v voynakh, boyevykh deystviyakh i voyennykh konfliktakh, p. 162.
  6. Bergstrom 2007, p. 28: Cites Pshenyanik, Sovtskie Voenno-vozdushnye sily v bor'be snemetsko fashistskoy aviatssiey v letne-osenney kampanii 1941, p. 94.