Blesinga Oborududu

Vikipēdijas lapa
Blesinga Oborududu Wrestling pictogram.svg
Blessing Oborududu
Personas dati
Dzimusi 1989. gada 12. martā (33 gadi)
Valsts karogs: Nigērija Gbanranu, Enugu, Nigērija
Augums 165 cm
Svars 68 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Nigērija Nigērija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Amatieres karjera 2006—pašlaik
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (2012, 2016, 2020)
Medaļas 1 (1 sudraba)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Nigērija Nigērija
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Sudrabs Tokija 2020 63 kg
Āfrikas spēles
Bronza Brazavila 2015 līdz 63 kg
Bronza Rabāta 2019 līdz 68 kg
Āfrikas čempionāti
Bronza Kasablanka 2009 līdz 59 kg
Zelts Kaira 2010 līdz 59 kg
Zelts Dakara 2011 līdz 63 kg
Zelts Ndžamena 2013 līdz 63 kg
Zelts Tunisa 2014 līdz 63 kg
Zelts Aleksandrija 2015 līdz 63 kg
Zelts Aleksandrija 2016 līdz 69 kg
Zelts Marrākeša 2017 līdz 63 kg
Zelts Porthārkorta 2018 līdz 68 kg
Zelts Hammāmeta 2019 līdz 68 kg
Zelts Alžīra 2020 līdz 68 kg
Islāma solidaritātes spēles
Zelts Baku 2017 līdz 68 kg

Blesinga Oborududu (angļu: Blessing Oborududu; dzimusi 1989. gada 12. martā) ir Nigērijas brīvā stila cīkstone, 2020. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja, desmitkārtējā Āfrikas čempione.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā Oborududu tika pamanīta skolu sacensībās un uzaicināta uz nacionālo nometni, lai sagatavotos dalībai Āfrikas spēlēs.[1][2] Viņas vecāki sākotnēji bija pret viņas vēlmi kļūt par sporta cīkstoni, jo pēc viņu ieskatiem cīņas sports paredzēts tikai zēniem. Oborududu dievināja Kanādas un Nigērijas cīkstoni Danielu Igali, kurš tika uzskatīts par pirmo cilvēku no Nigērijas, kurš izcīnījis olimpisko medaļu cīņas sportā.[2]

No 2010. līdz 2020. gadam Oborududu katru gadu ir izcīnījusi zelta medaļu Āfrikas cīņas čempionātā, izņemot 2012. gadu, kad viņa čempionātā nepiedalījās, jo startēja olimpiskajās spēlēs.[3][4]

2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa startēja 63 kg svara kategorijā un astotdaļfinālā zaudēja Monikai Mihalikai.[5] 2014. gada Nāciju Sadraudzības spēlēs viņa piedalījās vidējā svarā, mačā par trešo vietu pieveica angļu cīkstoni Hloju Spiteri un izcīnīja bronzas medaļu.[6]

2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa piedalījās vidējā svara kategorijā un otrajā kārtā zaudēja mongolietei Batcecegai Sorondzonboldīnai.[7] 2017. gada Islāma solidaritātes spēlēs viņa ieguva zelta medaļu sievietēm 63 kg kategorijā.[8][9] Uzvarot kanādieti Danielu Lappu, ieguva zelta medaļu 2018. gada Nāciju sadraudzības spēlēs Goldkostā svara kategorijā 68 kg.[10]

2021. gada Āfrikas un Okeānijas olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā ieguva tiesības pārstāvēt Nigēriju 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā.[11][12] 2021. gada jūnijā izcīnīja sudraba medaļu 2021. gada Polijas atklātajā čempionātā Varšavā.[13][14]

2021. gada 3. augustā izcīnīja sudraba medaļu 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, finālā zaudējot amerikānietei Tamirai Mensai-Stokai.[15][16][17][18] Viņa kļuva arī par pirmo nigērieti, kura izcīnīja olimpisko medaļu cīņā,[2][19] kā arī ieguva Nigērijas pirmo sudraba medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs.[20]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «How Nigeria's first wrestler in Olympics final, Oborududu, was discovered -NWF». Punch Newspapers (en-US). 2021-08-03. Skatīts: 2021-08-03.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Blessing Oborududu is Nigeria's first Olympic wrestling medallist - find out more about her». Tokyo 2020 (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-03. Skatīts: 2021-08-03.
  3. «Blessing Oborududu career placements, United World Wrestling». United World Wrestling. Skatīts: 2021. gada 1. augusts.
  4. «2020 African Wrestling Championships Results Book». United World Wrestling. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijs.
  5. «Blessing Oborududu - Events and results». London 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-15. Skatīts: 2012-09-06.
  6. «Glasgow 2014 - Blessing Oborududu Profile». g2014results.thecgf.com. Skatīts: 2018-01-04.
  7. «Blessing Oborududu Bio, Stats, and Results». Olympics at Sports-Reference.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-04-18. Skatīts: 2018-01-04. Archived 2020-04-18 Wayback Machine vietnē.
  8. «Azerbaijan wrestlers finish in style». www.baku2017.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-05. Skatīts: 2018-01-04.
  9. «4th Islamic Solidarity Games - Women's 63 kg freestyle wrestling». 2017. gada 21. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. janvāris. Skatīts: 2018. gada 4. janvāris.
  10. «Now this is how you celebrate winning a gold medal». BBC Sport.
  11. Neil Shefferd. «Hosts Tunisia claim four more Tokyo 2020 berths on day two of UWW Africa and Oceania Olympic qualifier». InsideTheGames.biz, 2021. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 3. aprīlis.
  12. «2021 African & Oceania Wrestling Olympic Qualification Tournament Results Book». United World Wrestling. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. maijs. Skatīts: 2021. gada 5. maijs.
  13. Mike Rowbottom. «Adekuoroye scatters Rio 2016 medallists en route to gold at UWW Poland Open». InsideTheGames.biz, 2021. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 4. jūlijs.
  14. «2021 Poland Open Results Book». United World Wrestling. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 4. jūlijs.
  15. «Tamyra Mensah-Stock Takes Gold in Wrestling». NBC Chicago (en-US). Skatīts: 2021-08-03.
  16. Reuters Staff. «Olympics-Wrestling-Mensah-Stock wins women's freestyle light heavyweight gold medal». Reuters (angļu), 2021-08-03. Skatīts: 2021-08-03.
  17. «Tamyra Mensah-Stock wins women's freestyle 68kg». Tokyo 2020 (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-03. Skatīts: 2021-08-03.
  18. «Former Olympic champion charges Oborududu to forget ‘guaranteed silver’ and go for gold». guardian.ng (en-US). Skatīts: 2021-08-03.
  19. «[BREAKING] Tokyo Olympics: Wrestler Oborududu makes history, wins Nigeria's first silver». Punch Newspapers (en-US). 2021-08-03. Skatīts: 2021-08-03.
  20. «Wrestler Oborududu win Nigeria first Tokyo 2020 Olympics medal». BBC News Pidgin. Skatīts: 2021-08-03.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]