Pāriet uz saturu

2020. gada vasaras olimpiskās spēles

Vikipēdijas lapa
XXXII Olimpiskās spēles
2020. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
Norises vieta Valsts karogs: Japāna Tokija, Japāna
Dalībvalstis 205 + bēgļu komanda
Sportisti 11 989
Atklāšana 2021. gada 23. jūlijā
Noslēgums 2021. gada 8. augustā
Oficiāli atklāja Japānas imperators Naruhito
Olimpiskā lāpa Naomi Osaka
Stadions Jaunais nacionālais stadions

2020. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXII olimpiskās spēles (japāņu: 第三十二回オリンピック競技大会; Dai Sanjūni-kai Orinpikku Kyōgi Taikai), plašāk pazīstamas arī kā Tokija 2020, bija trīsdesmit otrās vasaras olimpiskās spēles. Tās notika Japānas galvaspilsētā Tokijā no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam, bet atsevišķi notikumi norisinājās jau no 21. jūlija. Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, taču COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā pieņēma lēmumu spēles pārcelt gadu vēlāk.[1] Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.[2]

Vairāki esošie sporta veidi bija papildināti ar jaunām disciplīnām, piemēram, 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī ar vairākiem jauktajiem pasākumiem. Saskaņā ar jauno SOK politiku, kas atļauj spēļu programmai pievienot jaunus sporta veidus, šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi bija karatē, kāpšanas sports, sērfings un skeitbordings, kā arī olimpisko spēļu programmā atgriezās beisbols un softbols (pēdējoreiz bija iekļauts 2008. gada Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs).

Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Tokijā (pirmās spēles tika rīkotas 1964. gadā). Tādējādi Tokija ir pirmā Āzijas pilsēta, kas divas reizes organizējusi vasaras olimpiskās spēles. Tāpat šīs bija ceturtās olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Japānā. Tokija ir trešā Āzijas pilsēta pēc Pekinas un Phjončhanas, kas organizēja olimpiskās spēles 21. gadsimtā.

Latvijas komandai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Norises vietas izvēle

[labot | labot pirmkodu]
2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo
Pamatraksts: 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle

Tokija par olimpisko spēļu rīkotājvalsti tika izvēlēta 2013. gada 7. septembrī 125. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Buenosairesā, Argentīnā.[3]

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanai bija trīs kandidātpilsētas: Tokija, Stambula un Madride. Bez šim pilsētām pieteikumus bija iesniegušas arī Baku un Doha, taču tās kandidātpilsētas statusam netika apstiprinātas. Savukārt Roma savu pieteikumu atsauca.

Rīkotājpilsētas balsošana

[labot | labot pirmkodu]

Starptautiskā Olimpiskā komiteja par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēli lēma 2013. gada 7. septembrī SOK 125. sesijā laikā, kas norisinājās Buenosairesā, Argentīnā. Neviena no kandidātpilsētām balsošanas pirmajā kārtā neieguva vairāk par 50% balsu, tādēļ bija nepieciešamas divas balsošanas kārtas. Balsošanas otrajā kārtā sacentās arī Stambula. Galīgajā balsojumā Tokija uzvarēja ar 60 balsīm, pārspējot Stambulu, kam bija 36 balsis.

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti[4]
Pilsēta Valsts 1. kārta Pārbalsojums 2. kārta
Tokija Karogs: Japāna Japāna 42 — 60
Stambula Karogs: Turcija Turcija 26 49 36
Madride Karogs: Spānija Spānija 26 45 —

Olimpisko spēļu lāpas stafete

[labot | labot pirmkodu]
2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu lāpas stafetes logo

Bija paredzēts, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete sāksies 2020. gada 12. martā ar tradicionālo liesmu iedegšanas ceremoniju Hēras templī Olimpijā, Grieķijā. Lāpas stafetes sauklis bija "Cerība iedegas mūsu ceļā".[5][6] Iedegtā lāpa devās uz Atēnām, kur 19. martā Panatinaiko stadions notika tās nodošanas ceremonija Japānas delegācijai.[5] Lāpai savu ceļojumu pa Japānu bija jāsāk 20. martā, pārvietojoties pa trīs 2011. gada Tohoku zemestrīces un cunami visvairāk skartajām vietām — Mijagi, Ivate un Fukusima. Sakarā ar COVID-19 pandēmiju Japānā ar lidmašīnu nogādāto lāpu ievietoja īpašā laternā un glabāja vairāk nekā gadu. Lāpas stafete noslēdzās 2021. gada 23. jūlijā, kad japāņu tenisiste Naomi Osaka Tokijas Jaunajā nacionālajā stadionā ar to iededzināja centrālo olimpisko spēļu lāpu 2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā.

Sporta veidi un disciplīnas

[labot | labot pirmkodu]
Skatīt arī: Olimpiskie sporta veidi

Starptautiskās olimpiskās komitejas valde 2017. gada 9. jūnijā apstiprināja oficiālo programmu 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs paziņoja, ka Tokijas vasaras olimpisko spēļu mērķis ir padarīt tās "jauneklīgākas" un "pilsētnieciskākas", kā arī palielināt sieviešu, sportistu skaitu.[7][8]

Šajās olimpiskajās spēlēs paredzēti 339 notikumi 33 dažādos sporta veidos, aptverot 50 disciplīnas. Līdztekus jauniem sporta veidiem (karatē, kāpšanas sports, sērfings un skeitbordings), kas tiks ieviesti Tokijā, pastāvošo sporta veidu starpā ir arī piecpadsmit jaunas disciplīnas un notikumi, tostarp 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī jauni jaukti notikumi vairākos sporta veidos. Salīdzinot ar iepriekšējām 2012. gada Londonas spēlēm un 2016. gada Riodežaneiro spēlēm olimpisko spēļu programmā tika atjaunots beisbols un softbols.

Sporta veidu un disciplīnu statistika

[labot | labot pirmkodu]
Sporta veids/DisciplīnaNotikumiPārstāvēto
valstis		Dalībnieku skaitsAts.
KopāVīriešiSievietesJauktiKopāVīriešiSievietes
Airēšana1477—79526263263
Badmintons5221501728686
Basketbols Basketbols211—18288144144
3x3 Basketbols211—13643232
Beisbols11——6144144—
Bokss1385—81289187102
Burāšana1054165350175175
Cīņas sportsBrīvā cīņa1266—521929696
Grieķu-romiešu cīņa66——399797—
Daiļlēkšana844—301437172
Džudo15771128393201192
Futbols211—24608344264
Galda teniss5221541748688
Golfs211—421206060
Jāšana Iejāde2——230602337
Konkūrs2——236756312
Trīscīņa2——229694425
Kāpšanas sports211—19402020
Karatē Solo vingrinājumi (kata)211—15211110
Divcīņa (kumite)633—30603129
Lauka hokejs211—14384192192
Loka šaušana5221511286464
Mākslas peldēšana2—2—22104—104
Modernā pieccīņa211—31723636
Paukošana1266—42212108104
Peldēšana Peldēšana3517171183880479401
Maratonpeldēšana211—31512625
Riteņbraukšana BMX211—21482424
BMX frīstails211—111899
Kalnu riteņbraukšana211—29763838
Šosejas riteņbraukšana422—6820113071
Treka riteņbraukšana1266—3619510392
Rokasbumba211—18345172173
Regbijs-7211—16288144144
Sērfings211—17402020
Skeitbordings422—25804040
Smaiļošana un kanoe airēšana Sprinta airēšana1266—51248126122
Slaloma airēšana422—34824141
Softbols1—1—690—90
Svarcelšana1477—771979998
Šaušana1566398360180180
Tekvondo847—621316566
Teniss5221421919695
Triatlons3111381105555
Ūdenspolo211—16286156130
Vieglatlētika482423119720171066951
Vingrošana Mākslas vingrošana2—2—2096—96
Sporta vingrošana1485—601969898
Batuts211—15321616
Volejbols Volejbols211—18288144144
Pludmales volejbols211—23964848

Kalendārs

[labot | labot pirmkodu]

Starptautiskās olimpiskās komitejas izpilddirekcija 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendāru apstiprināja 2018. gada 18. jūlijā. Taču vēlāk tika veiktas korekcijas atsevišķos sporta veidos un disciplīnās.[9]

Sākotnējais grafiks bija no 2020. gada 22. jūlija līdz 9. augustam. Atliekot olimpiskās spēles uz 2021. gadu, visi pasākumi tika pārcelti par 364 dienām (par vienu dienu mazāk nekā pilnu gadu, lai saglabātu tās pašas nedēļas dienas).

Visi datumi norādīti pēc Japānas laika (UTC+9)
ACAtklāšanas ceremonija ●Sacensības 1Zelta medaļu izcīņa EGSvinību izrāde NCNoslēguma ceremonija Startē Latvijas sportisti
Sporta veids / Disciplīna ↓JūlijsAugustsNotikumu skaits
21
(Tre)		22
(Cet)		23
(Pie)		24
(Ses)		25
(Svē)		26
(Pir)		27
(Otr)		28
(Tre)		29
(Cet)		30
(Pie)		31
(Ses)		1
(Svē)		2
(Pir)		3
(Otr)		4
(Tre)		5
(Cet)		6
(Pie)		7
(Ses)		8
(Svē)
CeremonijasAtklāšanas ceremonijaACN/A
Noslēguma ceremonijaNCN/A
Airēšana●●●●244414
Badmintons●●●●●●11125
Basketbols Basketbols●●●●●●●●●●●●●114
3x3 Basketbols●●●●2
Beisbols●●●●●●●●●11
Bokss●●●●●●●●●21114413
Burāšana●●●●●●2222210
Cīņas sportsBrīvā cīņa●11133318
Grieķu-romiešu cīņa●222
Daiļlēkšana1111●●1●1●1●18
Džudo2222222115
Futbols●●●●●●●●●●●112
Galda teniss●●1●●11●●●●115
Golfs●●●1●●●12
Jāšana Iejāde●●116
Trīscīņa●●●2
Konkūrs●1●1
Kāpšanas sports●●1112
Karatē Solo vingrinājumi (kata)118
Divcīņa (kumite)222
Lauka hokejs●●●●●●●●●●●112
Loka šaušana●111●●●115
Mākslas peldēšana●●1●12
Modernā pieccīņa●112
Paukošana22211111112
Peldēšana Peldēšana●4445544537
Maratonpeldēšana11
Riteņbraukšana BMX●222
BMX frīstails●2
Kalnu riteņbraukšana11
Šosejas riteņbraukšana112
Treka riteņbraukšana1212213
Rokasbumba●●●●●●●●●●●●●●112
Regbijs-7●●1●●12
Sērfings●●●22
Skeitbordings11114
Smaiļošana un kanoe airēšana Sprinta airēšana●4●4●416
Slaloma airēšana●11●11
Softbols●●●●●11
Svarcelšana121212121114
Šaušana2222●212●215
Tekvondo22228
Teniss●●●●●●1135
Triatlons1113
Ūdenspolo●●●●●●●●●●●●●●112
Vieglatlētika235565777148
Vingrošana Mākslas vingrošana●1118
Sporta vingrošana●●1111433EG
Batuts11
Volejbols Volejbols●●●●●●●●●●●●●●114
Pludmales volejbols●●●●●●●●●●●●●11
Notikumu skaits (pa dienām)———11182122231722192622241728223413339
Sporta veids / Disciplīna ↑21
(Tre)		22
(Cet)		23
(Pie)		24
(Ses)		25
(Svē)		26
(Pir)		27
(Otr)		28
(Tre)		29
(Cet)		30
(Pie)		31
(Ses)		1
(Svē)		2
(Pir)		3
(Otr)		4
(Tre)		5
(Cet)		6
(Pie)		7
(Ses)		8
(Svē)		Notikumu skaits

Norises vietas un arēnas

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: 2020. gada vasaras olimpisko un paraolimpisko spēļu norises vietas
Jaunais nacionālais stadions

2012. gadā kļuva zināms, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu centrālais stadions būs Nacionālais stadions Tokijā,[10] kurš tiks pilnībā rekonstruktēts. Vecais stadions tika pilnībā nojaukts un uzbūvēts Jaunais nacionālais stadions.[11] Jauna stadiona būvniecība noslēdzās 2019. gada 30. novembrī, bet atvērts tas tika 2019. gada 21. decembrī. Vecajā Nacionālajā stadionā notika arī 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu ceremonijas un 2019. gada Pasaules kauss regbijā.

2018. gada oktobrī Revīzijas padome izdeva ziņojumu, norādot, ka pasākumu norises vietu sakārtošanas un uzlabošanas kopējās izmaksas varētu pārsniegt 25 miljardus ASV dolāru.[12]

No 33 sacensību vietām Tokijā 28 norises vietas/arēnas atrodas 8 kilometru attālumā no Olimpiskā ciemata. No šīm 11 norises vietas/arēnas tika plānots izveidot pilnīgi no jauna.[13] Starptautiskā olimpiskā komiteja 2019. gada 16. oktobrī paziņoja, ka karstuma problēmu dēļ ir plānots maratonu un vieglatlētikas soļošanas sacensības pārcelt uz Saporo.[14] Plāni tika oficiāli paziņoti 2019. gada 1. novembrī pēc tam, kad Tokijas gubernators Juriko Koike apstiprināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, neskatoties uz viņas pārliecību, ka šīm sacensībām vajadzētu tomēr notikt Tokijā.[15]

Mantojuma zona

[labot | labot pirmkodu]

Septiņas sacensību vietas deviņiem sporta veidiem atradās Tokijas centrālajā biznesa rajonā, uz ziemeļrietumiem no Olimpiskā ciemata. Dažas no šīm vietām bija uzceltas jau uz 1964. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.

Norises vieta/ArēnaNotikumiKapacitāteStatussAts.
Jaunais nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)Atklāšanas un noslēguma ceremonija,
Vieglatlētika (skrejceļa un laukuma sacensības),
Futbols (fināls sievietēm)		68 000No jauna uzbūvēta būve
Jojogi nacionālā sporta zāleRokasbumba10 200Esoša būve
Musašinonomori parksŠosejas riteņbraukšana—Pagaidu būve
Nippon BudokanDžudo,
Karatē		11 000Esoša būve
Ryogoku KokugikanBokss7 300Esoša būve
Tokijas metropolitēna ģimnāzijaGalda teniss7 000Esoša būve
Tokijas Starptautiskā foruma centrsSvarcelšana5 000Esoša būve

Tokijas līča zona

[labot | labot pirmkodu]

13 sacensību vietas 15 sporta veidiem bija Tokijas līča zonā, uz dienvidaustrumiem no Olimpiskā ciemata, galvenokārt Ariake, Odaiba un apkārtējām mākslīgajām salām.

Norises vieta/ArēnaNotikumiKapacitāteStatussAts.
Aomi urbānais sporta parks3x3 basketbols,
kāpšanas sports		7 100 (3x3 basketbols),
8 400 (kāpšanas sports)		Tiek būvēts
Ariakes arēnaVolejbols15 000Uzbūvēta būve
Ariakes tenisa parksTeniss19 000Esoša, rekonstruēta būve
Ariakes urbānais sporta parksBMX,
BMX frīstails,
Skeitbordings		5 000 (BMX),
6 600 (BMX frīstails),
7 000 (skeitbordings)		Tiek būvēts
Ariakes vingrošanas centrsVingrošana (sporta, mākslas un batuts)12 000Rekonstruēta būve
Jumenosimas parka loka šaušanas laukumsLoka šaušana5 600Tiek būvēts
Odaibas jūras parksPeldēšana (maratons),
Triatlons		5 500Esoša būve
Oi hokeja stadionsLauka hokejs15 000Tiek būvēts
Sea Forest jāšanas traseJāšana (trīscīņa)16 000Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru
Sea Forest ūdensceļšAirēšana,
Smaiļošana un kanoe airēšana (sprints)		16 000 (airēšana),
12 800 (sprinta airēšana)		Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru
Šiokazes parksPludmales volejbols12 000Tiek būvēts
Tacumi ūdenspolo centrsŪdenspolo4 700Esoša būve
Tokijas ūdensporta centrsDaiļlēkšana,
Mākslas peldēšana,
Peldēšana		15 000Tiek būvēts

Attālākās vietas Tokijā

[labot | labot pirmkodu]

Divpadsmit sacensību vietas 16 sporta veidiem atradās tālāk par 8 kilometriem no Olimpiskā ciemata.

Norises vieta/ArēnaNotikumiKapacitāteStatussAts.
Asakas bāzeŠaušana3 200 (kvalifikācija — 800 un fināls — 2 400),
3 000 (māla segumos)		Esoša, rekonstruēta būve
Curigasaki sērfinga pludmaleSērfings6 000Esoša
Enošimas jahtu ostaBurāšana3 600Esoša, pagaidu norises vieta
Fudži traseŠosejas roteņbraukšana22 000Esoša būve
Fukušimas Azuma beisbola stadionsBeisbols (atvēršanas mačs),
Softbols (atvēršanas mačs)		14 300Esoša rekonstruēta sporta būve
Izu MTB traseKalnu riteņbraukšana11 500Esoša būve
Izu velodromsTreka riteņbraukšana3 600Esoša būve, paplašināta
Jāšanas parks (Baji Kōen)Jāšana (iejāde, kontūra)9 300Esoša, pagaidu norises vieta
Jokohamas stadionsBeisbols,
Softbols		35 000Esoša būve
Kasai slaloma airēšanas centrsSmaiļošana un kanoe airēšana (slaloms)7500Uzbūvēta vieta
Kasumigaseki golfa klubsGolfs25 000Esoša būve
Makuhari Messe konferenču centrsCīņas sports,
Paukošana,
Tekvondo		10 000 (cīņas sports un tekvondo),
8 000 (paukošana)		Esoša būve
Musashino Forest sporta pilsBadmintons,
Modernā pieccīņa (paukošana)		7 200Uzbūvēta teritorija
Odori parks, SaporoVieglatlētika (maratons un soļošana)Esoša teritorija
Saitama Super ArenaBasketbols21 000Esoša būve
Tokijas stadionsFutbols (atklāšanas mači sievietēm un vīriešiem),
Modernā pieccīņa,
Regbijs-7		48 000Esoša būve

Futbola norises vietas

[labot | labot pirmkodu]
Norises vieta/ArēnaPilsētaNotikumiSpēlesIetilpībaStatussAts.
Ibaraki Kasimas stadionsKasimaGrupu turnīru spēles, ceturdaļfināls un pusfināls vīriešiem un sievietēm un cīņa par bronzas medaļu sievietēm1040 000Esoša būve
Japānas nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)TokijaFināls sievietēm168 000No jauna uzbūvēta būve
Mijagi stadionsSendaiGrupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm1049 000Esoša būve
Starptautiskais Jokohamas stadionsJokohamaGrupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls sievietēm, fināls vīriešiem1072 000Esoša būve
Saitamas stadionsSaitamaGrupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls un cīņa par trešo vietu vīriešiem1164 000Esoša būve
Saporo DomeSaporoGrupu turnīru spēles vīriešiem un sievietēm1041 000Esoša būve
Tokijas stadionsTokijaGrupu turnīru atklāšanas spēles vīriešiem un sievietēm449 000Esoša būve Arhivēts 2021. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Citas vietas

[labot | labot pirmkodu]
Norises vieta/ArēnaNotikumi
Harumi FutoOlimpiskais ciemats
Imperiālā viesnīca, TokijaStarptautiskās olimpiskās komitejas viesnīcas
Tokijas Big SightStarptautiskais apraides centrs,
Mediju preses centrs

Dalībnieki

[labot | labot pirmkodu]

Kvalifikāciju ieguva šādas 205 nacionālās olimpiskās komitejas un Bēgļu olimpiskā komanda. Iekavās norādīts plānotais sportistu skaits no attiecīgās nacionālās olimpiskās komitejas.

Nacionālās olimpiskās komitejas 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
  1. ↑ Krievijas sportisti startē zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga kā neitrālie sportisti.

Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Maķedonijas komanda startēja kā "Ziemeļmaķedonija", jo 2019. gada februārī tā Grieķijas iebildumu dēļ mainīja savu nosaukumu. Līdz šīm olimpiskajām spēlēm Maķedonija izmantoja pagaidu nosaukumu "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika".[16]

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) 2019. gada 9. decembrī uz četriem gadiem aizliedza Krievijai startēt visos starptautiskajos sporta veidus pēc tam, kad tika atklāts, ka Krievijas valdība ir sagrozījusi laboratorijas datus, ko tā kā sniedza WADA 2019. gada janvārī par Krievijas Antidopinga aģentūras atjaunošanu.

Aizlieguma dēļ WADA ļāva tikai atsevišķiem Krievijas sportistiem piedalīties 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs zem olimpisko spēļu karoga, kā jau tas tika darīts 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Pēc šī lēmuma Krievijai nebūtu atļauts startēt komandu sporta veidos. WADA atbilstības pārskata komitejas vadītājs Džonatans Teilors paziņoja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja nevarēs izmantot nosaukumu "Olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR), kā tas tika darīts 2018. gadā, uzsverot, ka neitrālos sportistus nevar saistīt ar kādas konkrētas valsts pārstāvjiem.[17][18][19] Vēlāk Krievija par WADA lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).[20]

2020. gada 17. decembrī Sporta arbitrāžas tiesa nolēma samazināt sodu, ko WADA piemēroja Krievijai. Lēmums ļāva Krievijai piedalīties olimpiādē un citos starptautiskos pasākumos, taču divu gadu laikā komanda nevarēja izmantot Krievijas nosaukumu, karogu vai himnu, un tai bija jāuzrāda sevi kā "Neitrāls sportists" vai "Neitrālā komanda".[21]

2021. gada 19. februārī tika paziņots, ka Krievija izmantos Krievijas Olimpiskā komitejas nosaukuma saīsinājumu KOK (angļu: ROC), bet pašas komitejas nosaukumu pilnībā nevar izmantot, lai atsauktos uz delegāciju. Krievijas sportisti startēja zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga.[22]

Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Latvijai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Oficiāli: Tokijas OS jaunais sākums paredzēts 2021. gada 23. jūlijā». sportacentrs.com. 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
  2. ↑ «Joint Statement from the International Olympic Committee and the Tokyo 2020 Organising Committee». olympic.org (angļu). 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
  3. ↑ «Olympics 2020: Tokyo wins race to host Games». BBC Sport. 2013. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 13. februāris.
  4. ↑ Stephen Wilson. «Results of the IOC vote to host the 2020 Summer Olympics». Austin American-Statesman. Associated Press, 2013. gada 8. septembris. Skatīts: 2018. gada 11. decembris.
  5. 1 2 «Tokyo 2020 unveils details of Greek torch relay events». Olympic.org. IOC. 2019-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-13. Skatīts: 2020-02-28.
  6. ↑ «With the concept of 'Hope Lights Our Way,' a 121-day journey begins in Fukushima». Tokyo2020.org. TOCOG. 2020-02-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-28. Skatīts: 2020-02-28.
  7. ↑ «3-on-3 basketball officially added to Tokyo Olympics». CBC Sports. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
  8. ↑ «Tokyo 2020: Mixed-gender events added to Olympic Games». BBC Sport. 2017-06-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
  9. ↑ 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendārs
  10. ↑ «National Stadium in Tokyo, where opening & Closing Ceremonies will take place, officially opened». olympics2020live.com (angļu). 2019-12-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-04. Skatīts: 2020-01-19.
  11. ↑ Alastair Himmer. «Rugby-Tokyo stadium set for billion dollar facelift». Reuters, 2012. gada 6. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembris. Skatīts: 2017. gada 17. septembris.
  12. ↑ Nick Friend. «Tokyo 2020 costs skyrocket to US$25 billion». SportsPro Media (angļu), 2018-10-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. oktobris. Skatīts: 2018. gada 4. novembris.
  13. ↑ «Tokyo 2020 candidature file – section 8 – Sports and Venues». Tokyo 2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 10. septembris.
  14. ↑ Ryusei Takahashi. «IOC planning to move Tokyo Olympic marathon north to Sapporo in bid to avoid heat». The Japan Times (angļu), 2019-10-17. ISSN 0447-5763. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. oktobris. Skatīts: 2019-10-16.
  15. ↑ Simon Denyer, Akiko Kashiwagi. «Cool runnings: After heated dispute, Tokyo agrees to shift Olympic marathons to more clement climes». washingtonpost.com. Washington Post, 2019. gada 1. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. novembris. Skatīts: 2019. gada 1. novembris.
  16. ↑ Duncan Mackay. «IOC approve name change to North Macedonia National Olympic Committee». insidethegames.biz, 2019. gada 27. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 4. februāris.
  17. ↑ Paul MacInnes. «Russia banned from Tokyo Olympics and football World Cup». The Guardian (angļu), 2019-12-09. ISSN 0261-3077. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. decembris. Skatīts: 2019-12-09.
  18. ↑ «Russia banned for four years to include 2020 Olympics and 2022 World Cup». BBC Sport (angļu). 2019-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-11. Skatīts: 2019-12-09.
  19. ↑ «WADA lawyer defends lack of blanket ban on Russia». The Japan Times. AP. 2019-12-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. decembris. Skatīts: 2019-12-17.
  20. ↑ «Russia Confirms It Will Appeal 4-Year Olympic Ban». Time. AP. 2019. gada 27. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2020. gada 13. martā.
  21. ↑ «Russia can't use its name and flag at the next 2 Olympics». apnews.com (angļu). 2020. gada 17. decembris. Skatīts: 2020. gada 17. decembris.
  22. ↑ «Olympics: Russia to compete under ROC acronym in Tokyo as part of doping sanctions». reuters.com (angļu). 2021. gada 19. februāris. Skatīts: 2021. gada 20. februāris.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2020._gada_vasaras_olimpiskās_spēles&oldid=4332584"