2020. gada vasaras olimpiskās spēles

Vikipēdijas lapa
XXXII Olimpiskās spēles
2020. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
Norises vieta Valsts karogs: Japāna Tokija, Japāna
Dalībvalstis 205 + bēgļu komanda
Sportisti 11 989
Atklāšana 2021. gada 23. jūlijā
Noslēgums 2021. gada 8. augustā
Oficiāli atklāja Japānas imperators Naruhito
Olimpiskā lāpa Naomi Osaka
Stadions Jaunais nacionālais stadions

2020. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXII olimpiskās spēles (japāņu: 第三十二回オリンピック競技大会; Dai Sanjūni-kai Orinpikku Kyōgi Taikai), plašāk pazīstamas arī kā Tokija 2020, bija trīsdesmit otrās vasaras olimpiskās spēles. Tās notika Japānas galvaspilsētā Tokijā no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam, bet atsevišķi notikumi norisinājās jau no 21. jūlija. Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, taču COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā pieņēma lēmumu spēles pārcelt gadu vēlāk.[1] Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.[2]

Vairāki esošie sporta veidi bija papildināti ar jaunām disciplīnām, piemēram, 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī ar vairākiem jauktajiem pasākumiem. Saskaņā ar jauno SOK politiku, kas atļauj spēļu programmai pievienot jaunus sporta veidus, šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi bija karatē, klinšu kāpšana, sērfings un skeitbordings, kā arī olimpisko spēļu programmā atgriezās beisbols un softbols (pēdējoreiz bija iekļauts 2008. gada Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs).

Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Tokijā (pirmās spēles tika rīkotas 1964. gadā). Tādējādi Tokija ir pirmā Āzijas pilsēta, kas divas reizes organizējusi vasaras olimpiskās spēles. Tāpat šīs bija ceturtās olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Japānā. Tokija ir trešā Āzijas pilsēta pēc Pekinas un Phjončhanas, kas organizēja olimpiskās spēles 21. gadsimtā.

Latvijas komandai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Norises vietas izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo

Tokija par olimpisko spēļu rīkotājvalsti tika izvēlēta 2013. gada 7. septembrī 125. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Buenosairesā, Argentīnā.[3]

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanai bija trīs kandidātpilsētas: Tokija, Stambula un Madride. Bez šim pilsētām pieteikumus bija iesniegušas arī Baku un Doha, taču tās kandidātpilsētas statusam netika apstiprinātas. Savukārt Roma savu pieteikumu atsauca.

Rīkotājpilsētas balsošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā Olimpiskā komiteja par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēli lēma 2013. gada 7. septembrī SOK 125. sesijā laikā, kas norisinājās Buenosairesā, Argentīnā. Neviena no kandidātpilsētām balsošanas pirmajā kārtā neieguva vairāk par 50% balsu, tādēļ bija nepieciešamas divas balsošanas kārtas. Balsošanas otrajā kārtā sacentās arī Stambula. Galīgajā balsojumā Tokija uzvarēja ar 60 balsīm, pārspējot Stambulu, kam bija 36 balsis.

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti[4]
Pilsēta Valsts 1. kārta Pārbalsojums 2. kārta
Tokija Karogs: Japāna Japāna 42 60
Stambula Karogs: Turcija Turcija 26 49 36
Madride Karogs: Spānija Spānija 26 45

Olimpisko spēļu lāpas stafete[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu lāpas stafetes logo

Bija paredzēts, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete sāksies 2020. gada 12. martā ar tradicionālo liesmu iedegšanas ceremoniju Hēras templī Olimpijā, Grieķijā. Lāpas stafetes sauklis bija "Cerība iedegas mūsu ceļā".[5][6] Iedegtā lāpa devās uz Atēnām, kur 19. martā Panatinaiko stadions notika tās nodošanas ceremonija Japānas delegācijai.[5] Lāpai savu ceļojumu pa Japānu bija jāsāk 20. martā, pārvietojoties pa trīs 2011. gada Tohoku zemestrīces un cunami visvairāk skartajām vietām — Mijagi, Ivate un Fukusima. Sakarā ar COVID-19 pandēmiju Japānā ar lidmašīnu nogādāto lāpu ievietoja īpašā laternā un glabāja vairāk nekā gadu. Lāpas stafete noslēdzās 2021. gada 23. jūlijā, kad japāņu tenisiste Naomi Osaka Tokijas Jaunajā nacionālajā stadionā ar to iededzināja centrālo olimpisko spēļu lāpu 2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā.

Sporta veidi un disciplīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās olimpiskās komitejas valde 2017. gada 9. jūnijā apstiprināja oficiālo programmu 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs paziņoja, ka Tokijas vasaras olimpisko spēļu mērķis ir padarīt tās "jauneklīgākas" un "pilsētnieciskākas", kā arī palielināt sieviešu, sportistu skaitu.[7][8]

Šajās olimpiskajās spēlēs paredzēti 339 notikumi 33 dažādos sporta veidos, aptverot 50 disciplīnas. Līdztekus jauniem sporta veidiem (karatē, klinšu kāpšana, sērfings un skeitbordings), kas tiks ieviesti Tokijā, pastāvošo sporta veidu starpā ir arī piecpadsmit jaunas disciplīnas un notikumi, tostarp 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī jauni jaukti notikumi vairākos sporta veidos. Salīdzinot ar iepriekšējām 2012. gada Londonas spēlēm un 2016. gada Riodežaneiro spēlēm olimpisko spēļu programmā tika atjaunots beisbols un softbols.

Sporta veidu un disciplīnu statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta veids/Disciplīna Notikumi Pārstāvēto
valstis
Dalībnieku skaits Ats.
Kopā Vīrieši Sievietes Jaukti Kopā Vīrieši Sievietes
Airēšana 14 7 7 79 526 263 263 [1]
Badmintons 5 2 2 1 50 172 86 86 [2]
Basketbols Basketbols 2 1 1 18 288 144 144 [3]
3x3 Basketbols 2 1 1 13 64 32 32 [4]
Beisbols 1 1 6 144 144 [5]
Bokss 13 8 5 81 289 187 102 [6]
Burāšana 10 5 4 1 65 350 175 175 [7]
Cīņas sports Brīvā cīņa 12 6 6 52 192 96 96 [8]
Grieķu-romiešu cīņa 6 6 39 97 97
Daiļlēkšana 8 4 4 30 143 71 72 [9]
Džudo 15 7 7 1 128 393 201 192 [10]
Futbols 2 1 1 24 608 344 264 [11]
Galda teniss 5 2 2 1 54 174 86 88 [12]
Golfs 2 1 1 42 120 60 60 [13]
Jāšana Iejāde 2 2 30 60 23 37 [14]
Konkūrs 2 2 36 75 63 12
Trīscīņa 2 2 29 69 44 25
Karatē Solo vingrinājumi (kata) 2 1 1 15 21 11 10 [15]
Divcīņa (kumite) 6 3 3 30 60 31 29
Klinšu kāpšana 2 1 1 19 40 20 20 [16]
Lauka hokejs 2 1 1 14 384 192 192 [17]
Loka šaušana 5 2 2 1 51 128 64 64 [18]
Mākslas peldēšana 2 2 22 104 104 [19]
Modernā pieccīņa 2 1 1 31 72 36 36 [20]
Paukošana 12 6 6 42 212 108 104 [21]
Peldēšana Peldēšana 35 17 17 1 183 880 479 401 [22]
Maratonpeldēšana 2 1 1 31 51 26 25 [23]
Riteņbraukšana BMX 2 1 1 21 48 24 24 [24]
BMX frīstails 2 1 1 11 18 9 9 [25]
Kalnu riteņbraukšana 2 1 1 29 76 38 38 [26]
Šosejas riteņbraukšana 4 2 2 68 201 130 71 [27]
Treka riteņbraukšana 12 6 6 36 195 103 92 [28]
Rokasbumba 2 1 1 18 345 172 173 [29]
Regbijs-7 2 1 1 16 288 144 144 [30]
Sērfings 2 1 1 17 40 20 20 [31]
Skeitbordings 4 2 2 25 80 40 40 [32]
Smaiļošana un kanoe airēšana Sprinta airēšana 12 6 6 51 248 126 122 [33]
Slaloma airēšana 4 2 2 34 82 41 41 [34]
Softbols 1 1 6 90 90 [35]
Svarcelšana 14 7 7 77 197 99 98 [36]
Šaušana 15 6 6 3 98 360 180 180 [37]
Tekvondo 8 4 7 62 131 65 66 [38]
Teniss 5 2 2 1 42 191 96 95 [39]
Triatlons 3 1 1 1 38 110 55 55 [40]
Ūdenspolo 2 1 1 16 286 156 130 [41]
Vieglatlētika 48 24 23 1 197 2017 1066 951 [42]
Vingrošana Mākslas vingrošana 2 2 20 96 96 [43]
Sporta vingrošana 14 8 5 60 196 98 98 [44]
Batuts 2 1 1 15 32 16 16 [45]
Volejbols Volejbols 2 1 1 18 288 144 144 [46]
Pludmales volejbols 2 1 1 23 96 48 48 [47]

Kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās olimpiskās komitejas izpilddirekcija 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendāru apstiprināja 2018. gada 18. jūlijā. Taču vēlāk tika veiktas korekcijas atsevišķos sporta veidos un disciplīnās.[9]

Sākotnējais grafiks bija no 2020. gada 22. jūlija līdz 9. augustam. Atliekot olimpiskās spēles uz 2021. gadu, visi pasākumi tika pārcelti par 364 dienām (par vienu dienu mazāk nekā pilnu gadu, lai saglabātu tās pašas nedēļas dienas).

Visi datumi norādīti pēc Japānas laika (UTC+9)
AC Atklāšanas ceremonija Sacensības 1 Zelta medaļu izcīņa EG Svinību izrāde NC Noslēguma ceremonija Startē Latvijas sportisti
Sporta veids / Disciplīna ↓ Jūlijs Augusts Notikumu skaits
21
(Tre)
22
(Cet)
23
(Pie)
24
(Ses)
25
(Svē)
26
(Pir)
27
(Otr)
28
(Tre)
29
(Cet)
30
(Pie)
31
(Ses)
1
(Svē)
2
(Pir)
3
(Otr)
4
(Tre)
5
(Cet)
6
(Pie)
7
(Ses)
8
(Svē)
Ceremonijas Atklāšanas ceremonija AC N/A
Noslēguma ceremonija NC N/A
Airēšana 2 4 4 4 14
Badmintons 1 1 1 2 5
Basketbols Basketbols 1 1 4
3x3 Basketbols 2
Beisbols 1 1
Bokss 2 1 1 1 4 4 13
Burāšana 2 2 2 2 2 10
Cīņas sports Brīvā cīņa 1 1 1 3 3 3 18
Grieķu-romiešu cīņa 2 2 2
Daiļlēkšana 1 1 1 1 1 1 1 1 8
Džudo 2 2 2 2 2 2 2 1 15
Futbols 1 1 2
Galda teniss 1 1 1 1 1 5
Golfs 1 1 2
Jāšana Iejāde 1 1 6
Trīscīņa 2
Konkūrs 1 1
Karatē Solo vingrinājumi (kata) 1 1 8
Divcīņa (kumite) 2 2 2
Klinšu kāpšana 1 1 1 2
Lauka hokejs 1 1 2
Loka šaušana 1 1 1 1 1 5
Mākslas peldēšana 1 1 2
Modernā pieccīņa 1 1 2
Paukošana 2 2 2 1 1 1 1 1 1 12
Peldēšana Peldēšana 4 4 4 5 5 4 4 5 37
Maratonpeldēšana 1 1
Riteņbraukšana BMX 2 22
BMX frīstails 2
Kalnu riteņbraukšana 1 1
Šosejas riteņbraukšana 1 1 2
Treka riteņbraukšana 1 2 1 2 2 1 3
Rokasbumba 1 1 2
Regbijs-7 1 1 2
Sērfings 2 2
Skeitbordings 1 1 1 1 4
Smaiļošana un kanoe airēšana Sprinta airēšana 4 4 4 16
Slaloma airēšana 1 1 1 1
Softbols 1 1
Svarcelšana 1 2 1 2 1 2 1 2 1 1 14
Šaušana 2 2 2 2 2 1 2 2 15
Tekvondo 2 2 2 2 8
Teniss 1 1 3 5
Triatlons 1 1 1 3
Ūdenspolo 1 1 2
Vieglatlētika 2 3 5 5 6 5 7 7 7 1 48
Vingrošana Mākslas vingrošana 1 1 18
Sporta vingrošana 1 1 1 1 4 3 3 EG
Batuts 1 1
Volejbols Volejbols 1 1 4
Pludmales volejbols 1 1
Notikumu skaits (pa dienām) 11 18 21 22 23 17 22 19 26 22 24 17 28 22 34 13 339
Sporta veids / Disciplīna ↑ 21
(Tre)
22
(Cet)
23
(Pie)
24
(Ses)
25
(Svē)
26
(Pir)
27
(Otr)
28
(Tre)
29
(Cet)
30
(Pie)
31
(Ses)
1
(Svē)
2
(Pir)
3
(Otr)
4
(Tre)
5
(Cet)
6
(Pie)
7
(Ses)
8
(Svē)
Notikumu skaits

Norises vietas un arēnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunais nacionālais stadions

2012. gadā kļuva zināms, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu centrālais stadions būs Nacionālais stadions Tokijā,[10] kurš tiks pilnībā rekonstruktēts. Vecais stadions tika pilnībā nojaukts un uzbūvēts Jaunais nacionālais stadions.[11] Jauna stadiona būvniecība noslēdzās 2019. gada 30. novembrī, bet atvērts tas tika 2019. gada 21. decembrī. Vecajā Nacionālajā stadionā notika arī 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu ceremonijas un 2019. gada Pasaules kauss regbijā.

2018. gada oktobrī Revīzijas padome izdeva ziņojumu, norādot, ka pasākumu norises vietu sakārtošanas un uzlabošanas kopējās izmaksas varētu pārsniegt 25 miljardus ASV dolāru.[12]

No 33 sacensību vietām Tokijā 28 norises vietas/arēnas atrodas 8 kilometru attālumā no Olimpiskā ciemata. No šīm 11 norises vietas/arēnas tika plānots izveidot pilnīgi no jauna.[13] Starptautiskā olimpiskā komiteja 2019. gada 16. oktobrī paziņoja, ka karstuma problēmu dēļ ir plānots maratonu un vieglatlētikas soļošanas sacensības pārcelt uz Saporo.[14] Plāni tika oficiāli paziņoti 2019. gada 1. novembrī pēc tam, kad Tokijas gubernators Juriko Koike apstiprināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, neskatoties uz viņas pārliecību, ka šīm sacensībām vajadzētu tomēr notikt Tokijā.[15]

Mantojuma zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septiņas sacensību vietas deviņiem sporta veidiem atradās Tokijas centrālajā biznesa rajonā, uz ziemeļrietumiem no Olimpiskā ciemata. Dažas no šīm vietām bija uzceltas jau uz 1964. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.

Norises vieta/Arēna Notikumi Kapacitāte Statuss Ats.
Jaunais nacionālais stadions (Olimpiskais stadions) Atklāšanas un noslēguma ceremonija,
Vieglatlētika (skrejceļa un laukuma sacensības),
Futbols (fināls sievietēm)
68 000 No jauna uzbūvēta būve [48]
Jojogi nacionālā sporta zāle Rokasbumba 10 200 Esoša būve [49]
Musašinonomori parks Šosejas riteņbraukšana Pagaidu būve [50]
Nippon Budokan Džudo,
Karatē
11 000 Esoša būve [51]
Ryogoku Kokugikan Bokss 7 300 Esoša būve [52]
Tokijas metropolitēna ģimnāzija Galda teniss 7 000 Esoša būve [53]
Tokijas Starptautiskā foruma centrs Svarcelšana 5 000 Esoša būve [54]

Tokijas līča zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13 sacensību vietas 15 sporta veidiem bija Tokijas līča zonā, uz dienvidaustrumiem no Olimpiskā ciemata, galvenokārt Ariake, Odaiba un apkārtējām mākslīgajām salām.

Norises vieta/Arēna Notikumi Kapacitāte Statuss Ats.
Aomi urbānais sporta parks 3x3 basketbols,
klinšu kāpšana
7 100 (3x3 basketbols),
8 400 (klinšu kāpšana)
Tiek būvēts [55]
Ariakes arēna Volejbols 15 000 Uzbūvēta būve [56]
Ariakes tenisa parks Teniss 19 000 Esoša, rekonstruēta būve [57]
Ariakes urbānais sporta parks BMX,
BMX frīstails,
Skeitbordings
5 000 (BMX),
6 600 (BMX frīstails),
7 000 (skeitbordings)
Tiek būvēts [58]
Ariakes vingrošanas centrs Vingrošana (sporta, mākslas un batuts) 12 000 Rekonstruēta būve [59]
Jumenosimas parka loka šaušanas laukums Loka šaušana 5 600 Tiek būvēts [60]
Odaibas jūras parks Peldēšana (maratons),
Triatlons
5 500 Esoša būve [61]
Oi hokeja stadions Lauka hokejs 15 000 Tiek būvēts [62]
Sea Forest jāšanas trase Jāšana (trīscīņa) 16 000 Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru [63]
Sea Forest ūdensceļš Airēšana,
Smaiļošana un kanoe airēšana (sprints)
16 000 (airēšana),
12 800 (sprinta airēšana)
Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru [64]
Šiokazes parks Pludmales volejbols 12 000 Tiek būvēts [65]
Tacumi ūdenspolo centrs Ūdenspolo 4 700 Esoša būve [66]
Tokijas ūdensporta centrs Daiļlēkšana,
Mākslas peldēšana,
Peldēšana
15 000 Tiek būvēts [67]

Attālākās vietas Tokijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divpadsmit sacensību vietas 16 sporta veidiem atradās tālāk par 8 kilometriem no Olimpiskā ciemata.

Norises vieta/Arēna Notikumi Kapacitāte Statuss Ats.
Asakas bāze Šaušana 3 200 (kvalifikācija — 800 un fināls — 2 400),
3 000 (māla segumos)
Esoša, rekonstruēta būve [68]
Curigasaki sērfinga pludmale Sērfings 6 000 Esoša [69]
Enošimas jahtu osta Burāšana 3 600 Esoša, pagaidu norises vieta [70]
Fudži trase Šosejas roteņbraukšana 22 000 Esoša būve [71]
Fukušimas Azuma beisbola stadions Beisbols (atvēršanas mačs),
Softbols (atvēršanas mačs)
14 300 Esoša rekonstruēta sporta būve [72]
Izu MTB trase Kalnu riteņbraukšana 11 500 Esoša būve [73]
Izu velodroms Treka riteņbraukšana 3 600 Esoša būve, paplašināta [74]
Jāšanas parks (Baji Kōen) Jāšana (iejāde, kontūra) 9 300 Esoša, pagaidu norises vieta [75]
Jokohamas stadions Beisbols,
Softbols
35 000 Esoša būve [76]
Kasai slaloma airēšanas centrs Smaiļošana un kanoe airēšana (slaloms) 7500 Uzbūvēta vieta [77]
Kasumigaseki golfa klubs Golfs 25 000 Esoša būve [78]
Makuhari Messe konferenču centrs Cīņas sports,
Paukošana,
Tekvondo
10 000 (cīņas sports un tekvondo),
8 000 (paukošana)
Esoša būve [79]
Musashino Forest sporta pils Badmintons,
Modernā pieccīņa (paukošana)
7 200 Uzbūvēta teritorija [80]
Odori parks, Saporo Vieglatlētika (maratons un soļošana) Esoša teritorija [81]
Saitama Super Arena Basketbols 21 000 Esoša būve [82]
Tokijas stadions Futbols (atklāšanas mači sievietēm un vīriešiem),
Modernā pieccīņa,
Regbijs-7
48 000 Esoša būve [83]

Futbola norises vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norises vieta/Arēna Pilsēta Notikumi Spēles Ietilpība Statuss Ats.
Ibaraki Kasimas stadions Kasima Grupu turnīru spēles, ceturdaļfināls un pusfināls vīriešiem un sievietēm un cīņa par bronzas medaļu sievietēm 10 40 000 Esoša būve [84]
Japānas nacionālais stadions (Olimpiskais stadions) Tokija Fināls sievietēm 1 68 000 No jauna uzbūvēta būve [85]
Mijagi stadions Sendai Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm 10 49 000 Esoša būve [86]
Starptautiskais Jokohamas stadions Jokohama Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls sievietēm, fināls vīriešiem 10 72 000 Esoša būve [87]
Saitamas stadions Saitama Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls un cīņa par trešo vietu vīriešiem 11 64 000 Esoša būve [88]
Saporo Dome Saporo Grupu turnīru spēles vīriešiem un sievietēm 10 41 000 Esoša būve [89]
Tokijas stadions Tokija Grupu turnīru atklāšanas spēles vīriešiem un sievietēm 4 49 000 Esoša būve [90] Arhivēts 2021. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Citas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norises vieta/Arēna Notikumi
Harumi Futo Olimpiskais ciemats
Imperiālā viesnīca, Tokija Starptautiskās olimpiskās komitejas viesnīcas
Tokijas Big Sight Starptautiskais apraides centrs,
Mediju preses centrs

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvalifikāciju ieguva šādas 205 nacionālās olimpiskās komitejas un Bēgļu olimpiskā komanda. Iekavās norādīts plānotais sportistu skaits no attiecīgās nacionālās olimpiskās komitejas.

Nacionālās olimpiskās komitejas 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
  1. Krievijas sportisti startē zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga kā neitrālie sportisti.

Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Maķedonijas komanda startēja kā "Ziemeļmaķedonija", jo 2019. gada februārī tā Grieķijas iebildumu dēļ mainīja savu nosaukumu. Līdz šīm olimpiskajām spēlēm Maķedonija izmantoja pagaidu nosaukumu "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika".[16]

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) 2019. gada 9. decembrī uz četriem gadiem aizliedza Krievijai startēt visos starptautiskajos sporta veidus pēc tam, kad tika atklāts, ka Krievijas valdība ir sagrozījusi laboratorijas datus, ko tā kā sniedza WADA 2019. gada janvārī par Krievijas Antidopinga aģentūras atjaunošanu.

Aizlieguma dēļ WADA ļāva tikai atsevišķiem Krievijas sportistiem piedalīties 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs zem olimpisko spēļu karoga, kā jau tas tika darīts 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Pēc šī lēmuma Krievijai nebūtu atļauts startēt komandu sporta veidos. WADA atbilstības pārskata komitejas vadītājs Džonatans Teilors paziņoja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja nevarēs izmantot nosaukumu "Olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR), kā tas tika darīts 2018. gadā, uzsverot, ka neitrālos sportistus nevar saistīt ar kādas konkrētas valsts pārstāvjiem.[17][18][19] Vēlāk Krievija par WADA lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).[20]

2020. gada 17. decembrī Sporta arbitrāžas tiesa nolēma samazināt sodu, ko WADA piemēroja Krievijai. Lēmums ļāva Krievijai piedalīties olimpiādē un citos starptautiskos pasākumos, taču divu gadu laikā komanda nevarēja izmantot Krievijas nosaukumu, karogu vai himnu, un tai bija jāuzrāda sevi kā "Neitrāls sportists" vai "Neitrālā komanda".[21]

2021. gada 19. februārī tika paziņots, ka Krievija izmantos Krievijas Olimpiskā komitejas nosaukuma saīsinājumu KOK (angļu: ROC), bet pašas komitejas nosaukumu pilnībā nevar izmantot, lai atsauktos uz delegāciju. Krievijas sportisti startēja zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga.[22]

Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Oficiāli: Tokijas OS jaunais sākums paredzēts 2021. gada 23. jūlijā». sportacentrs.com. 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
  2. «Joint Statement from the International Olympic Committee and the Tokyo 2020 Organising Committee». olympic.org (angļu). 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
  3. «Olympics 2020: Tokyo wins race to host Games». BBC Sport. 2013. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 13. februāris.
  4. Stephen Wilson. «Results of the IOC vote to host the 2020 Summer Olympics». Austin American-Statesman. Associated Press, 2013. gada 8. septembris. Skatīts: 2018. gada 11. decembris.
  5. 5,0 5,1 «Tokyo 2020 unveils details of Greek torch relay events». Olympic.org. IOC. 2019-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-13. Skatīts: 2020-02-28.
  6. «With the concept of 'Hope Lights Our Way,' a 121-day journey begins in Fukushima». Tokyo2020.org. TOCOG. 2020-02-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-28. Skatīts: 2020-02-28.
  7. «3-on-3 basketball officially added to Tokyo Olympics». CBC Sports. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
  8. «Tokyo 2020: Mixed-gender events added to Olympic Games». BBC Sport. 2017-06-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
  9. 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendārs
  10. «National Stadium in Tokyo, where opening & Closing Ceremonies will take place, officially opened». olympics2020live.com (en-US). 2019-12-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-04. Skatīts: 2020-01-19.
  11. Alastair Himmer. «Rugby-Tokyo stadium set for billion dollar facelift». Reuters, 2012. gada 6. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembris. Skatīts: 2017. gada 17. septembris.
  12. Nick Friend. «Tokyo 2020 costs skyrocket to US$25 billion». SportsPro Media (angļu), 2018-10-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. oktobris. Skatīts: 2018. gada 4. novembris.
  13. «Tokyo 2020 candidature file – section 8 – Sports and Venues». Tokyo 2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 10. septembris.
  14. Ryusei Takahashi. «IOC planning to move Tokyo Olympic marathon north to Sapporo in bid to avoid heat». The Japan Times (en-US), 2019-10-17. ISSN 0447-5763. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. oktobris. Skatīts: 2019-10-16.
  15. Simon Denyer, Akiko Kashiwagi. «Cool runnings: After heated dispute, Tokyo agrees to shift Olympic marathons to more clement climes». washingtonpost.com. Washington Post, 2019. gada 1. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. novembris. Skatīts: 2019. gada 1. novembris.
  16. Duncan Mackay. «IOC approve name change to North Macedonia National Olympic Committee». insidethegames.biz, 2019. gada 27. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 4. februāris.
  17. Paul MacInnes. «Russia banned from Tokyo Olympics and football World Cup». The Guardian (en-GB), 2019-12-09. ISSN 0261-3077. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. decembris. Skatīts: 2019-12-09.
  18. «Russia banned for four years to include 2020 Olympics and 2022 World Cup». BBC Sport (en-GB). 2019-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-11. Skatīts: 2019-12-09.
  19. «WADA lawyer defends lack of blanket ban on Russia». The Japan Times. AP. 2019-12-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. decembris. Skatīts: 2019-12-17.
  20. «Russia Confirms It Will Appeal 4-Year Olympic Ban». Time. AP. 2019. gada 27. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2020. gada 13. martā.
  21. «Russia can't use its name and flag at the next 2 Olympics». apnews.com (angļu). 2020. gada 17. decembris. Skatīts: 2020. gada 17. decembris.
  22. «Olympics: Russia to compete under ROC acronym in Tokyo as part of doping sanctions». reuters.com (angļu). 2021. gada 19. februāris. Skatīts: 2021. gada 20. februāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]