Pāriet uz saturu

Bordeliusi

Vikipēdijas lapa
Bordeliusu dzimtas ģerbonis

Bordeliusi (vācu: Bordelius), agrāk Bordēli (Bordelen, Bordehl) ir sena dzimta, kuras piederīgie bija Kurzemes guberņas muižnieki 19.—20. gadsimtā.

Kurzemes Bordeliusu atzars cēlies no Vestfālenes, par tās ciltstēvu uzskata Kastropas soģi Kārli Bordēlu (Carl von Bordelen, 1544–1622). Viņa pēcnācējs bija Liepājas tirgotājs Hermanis Frīdrihs Bordēls (Hermann Friedrich Bordehl, 1754–1826), kurš 1799. gadā nopirka Līgutu muižu, bet 1800. gadā ieguva Svētās Romas impērijas dižciltīgā tiesības, nomainot uzvārdu uz von Bordelius.

Bordeliusu dzimtmuiža bija Līgutu (Ligutten) muiža. Dzimtai piederējušās arī Ilmajen, Nigranden, Okten, Padohnen, Wahrenbrock, Groß-Lahnen, Lexten, Backhof, Sackenhof muižas.[1]

  1. Anton Fahne: Geschichte der westphälischen Geschlechter, 1858, S. 59