Borisa akmeņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Borisa akmens pie Svētās Sofijas katedrāles Polockā Baltkrievijā
Borisa akmens Drujā

Borisa akmeņi (baltkrievu: Барысавы камяні; krievu: Борисовы камни), dēvēti arī par Dvinas akmeņiem (krievu: Двинские камни), ir septiņi viduslaiku vēstures pieminekļi, kas atrodas Baltkrievijā. Tie ir novietoti Rietumu Dvinas jeb Daugavas krastos posmā starp Polocku un Vjerhņadzvinsku. Akmeņi, iespējams, atradās savās vietās jau pirms kristietības ienākšanas šajā Baltkrievijas reģionā, bet 12. gadsimtā tajos tika iegravēti reliģiskie teksti un Jēzus Kristus atttēli. Lielākā akmens apkārtmērs ir 17 metri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņus 16. gadsimtā aprakstīja Matejs Strijkovskis. Pirmo reizi zinātnisku uzmanību tiem pievērsa Georgs fon Kankrins. Viņš atklāja, ka akmenī pie Oršas upes ir iegravēts šāds uzraksts: "1171. gada 7. martā tika pabeigts šis krusts. Kungs, lūdzu, palīdziet savam kalpam Bazilim, kura otrs vārds ir Rogvolods Borisa dēls.[1]

Pēc tam tika atklāti vairāki citi laukakmeņi ar iegravētu Borisa vārdu. 1930. gados divus no tiem uzspridzināja pēc komunistiskās varas pavēles, jo akmeņi tikuši uzskatīti par reliģiski priekšmetiem. Pāri palikušās šķembas tika izmantotas, lai bruģētu ceļu starp Minsku un Maskavu. Vēl viens no Borisa akmeņiem tika iemests upē, kur tas atradās līdz tā atklāšanai 1988. gadā. Kad tika mēģināts to izcelt, akmens sašķēlās trīs daļās. Trīs citi akmeņi tika pārvietoti, lai tiktu izstādīti blakus Svētās Sofijas katedrālei Polockā, Laukakmeņu muzejā Minskā un Kolomenskoje ciematu netālu no Maskavas.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abi akmeņu nosaukumi ir nedaudz maldinoši: tikai četri no tiem atrodas gar Dvinas krastiem, un vienā no akmeņiem nav iegravēts Borisa vēstījums. Akmeņu centrālais elements ir milzīgs krusts, ko papildina tradicionālās leģendas par Kristus uzvaru saīsinātie elementi.[1] Ir vispārpieņemts, ka uzrakstos minētais Boriss bija Rogvolods Vseslavičs (kristītais vārds "Boriss"), Vseslava Bračislaviča dēls. Ir diezgan iespējams, ka tādus gravējumus laukakmeņos veica pagānu slāvi ilgi pirms kristietības ienākšanas šajā reģionā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārejās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]