Vseslavs Bračislavičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005)

Vseslavs Bračislavičs (baltkrievu: Усясла́ў Брачысла́віч; ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044. līdz 1101. gadam. Kijevas lielkņazs (1068 — 1069).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vseslavs (ar kroni galvā) kopā ar diviem dēliem laivā dodas lejup pa Dņepras upi uz Kijevu, kur viņi tiek ieslodzīti cietumā. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.)

Vseslavs Bračislavičs dzimis ap 1029. gadu Rurika dinastijas Polockas rusu kņaza Bračislava ģimenē. Viņa tēvs cīnījās par varu ar Novgorodas kņazu Jaroslavu, kuru atbalstīja viņa sievastēvs Zviedrijas karalis. Eimunda sāgā minēts, ka Vseslava tēvs ķēniņš Brjačislavs 1041. gadā noslēgtajā miera līgumā ar Jaroslavu vienojās par to, ka Brjačislavs kļuva par Kijevas vietvaldi, bet Jaroslavs paturēja virsvaru Gardarīkes galvaspilsētā Novgorodā. Savukārt par Polockas valdnieku kļuva bijušais norvēģu ķēniņš Eimunds.

Mazgadīgais Vseslavs kļuva par Polockas kņazu 1044. gadā, kad nomira viņa tēvs Brjačislavs, bet par Kijevas lielkņazu kļuva Jaroslavs. Lai uzsvērtu Polockas svarīgumu, 1055. gadā Vseslavs sāka celt Polockas Sv.Sofijas katedrāli. No senkrievu hronikām zināms, ka 1060. gadā kņazs Vseslavs piedalījās kopīgā krievu kņazu karagājienā pret torkiem. Pēc tam Vseslavs atsāka karot pret Novgorodas un Kijevas kņaziem, 1065. gadā aplenca Pleskavas pili, 1067. gadā kaujā pie Čerehas upes sakāva Novgorodas kņaza Mstislava Izjaslaviča karadraudzi, ieņēma Novgorodu un aizveda uz Polocku Sv. Sofijas katedrāles zvanus un ikonas. Tā paša gada 3. martā viņš cieta sakāvi pret trīs Jaroslava dēliem (Kijevas lielkņazu Izjaslavu, Čerņigovas kņazu Svjatoslavu un Perejaslavļas kņazu Vsevolodu) kaujā pie Nemigas upes un pēc trīs mēnešiem kopā ar diviem dēliem tika sagūstīts miera sarunu laikā un iemests Kijevas cietumā. 1068. gada 15. septembrī Kijevas iedzīvotāji sacelšanās laikā atbrīvoja Vseslavu un iecēla par lielkņazu. Bijušais lielkņazs Izjaslavs aizbēga uz Poliju, kur savāca karaspēku un devās uz Kijevu. Vseslavs 1069. gadā bēga uz votu zemi, no kurienes devās karagajienā uz Novgorodu. 1071. gadā viņš atkal kļuva par Polockas kņazu un visu mūžu turpināja cīņu ar Jaroslava dēliem.

Vēl savas dzīves laikā Vseslavs sadalīja savus valdījumus sešas vai septinās dalienās saviem daudzajiem dēliem. Rogvolods (Boriss) kļuva par Polockas kņazu, Gļebs par Minskas kņazu, Svjatoslavs par Vitebskas kņazu, Dāvids par Izjaslavas kņazu, Rostislavs par Lukomļas vai Viļņas kņazu. Iespējams, ka Romāns kļuva par Izjaslavas vai Druckas kņazu. Lai paplašinātu savus valdījumus, Vseslava dēli 1106. gadā devās karagājienā uz Daugavas lejteces zemēm, ko bija pakļāvuši zemgaļi, tomēr tika pilnīgi sakauti.[1]

Dēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā Polockā atklāja pieminekli Vseslavam Bračislavičam,

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 46 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  2. «А.Б. Лакиер. Русская геральдика (1855)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. janvārī. Skatīts: 2012. gada 2. aprīlī.
  3. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  4. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās
Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Bračislavs Izjaslavičs
Polockas kņazs
1044.-1069.
Pēctecis:
Svjatopolks Izjaslavičs
Priekštecis:
Izjaslavs Jaroslavičs
Kijevas lielkņazs
1068.-1069.
Pēctecis:
Izjaslavs Jaroslavičs
Priekštecis:
Svjatopolks Izjaslavičs
Polockas kņazs
1071.-1101.
Pēctecis:
Rogvolods Vseslavičs