Boriss Vipers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Boriss Vipers
Борис Робертович Виппер
Boriss Vipers Rīgā pēc 1924. gada
Boriss Vipers Rīgā pēc 1924. gada
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 16. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Miris 1967. gada 24. janvārī (78 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS
Tautība Krievs
Zinātniskā darbība
Zinātne Vēsture, Mākslas vēsture
Darba vietas Latvijas Universitāte
Maskavas Universitāte
Latvijas Mākslas akadēmija
Alma mater Maskavas Universitāte
Apbalvojumi Atzinības Krusts

Boriss Vipers (krievu: Борис Робертович Виппер, vācu: Boris Wipper[1]; 1888–1967) bija krievu-austriešu cilmes Latvijas mākslas vēsturnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas, vēlāk Latvijas Universitātes mācībspēks, profesors (1931).[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 16. aprīlī Maskavā Roberta Vipera un viņa sievas Anastasijas, dzimušas Ahramovičas, ģimenē. Mācījās Maskavas 7. klasiskajā ģimnāzijā. Studēja Maskavas Universitātes vēstures un filoloģijas fakultātē (1906-1911).

1915. gadā ievēlēts par Maskavas Universitātes privātdocentu. 1918. gadā viņš aizstāvēja disertāciju "Klusās dabas attīstības problēmas". 1921. gadā ieguva Dr. phil. grādu un bija Maskavas Mākslas zinātnes institūta direktors (1923-1924).

1924. gadā pārcēlas uz dzīvi Latvijā, bija Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks - sākumā kā ārštata docents, vēlāk kā vecākais docents. 1928. gadā arī viņa sievai un trīs berniem atļāva izbraukt no PSRS uz Latviju. 1931. gadā kļuva par Latvijas Universitātes profesoru filoloģijas un filozofijas fakultātē pie mākslas vēstures katedras, kur pasniedza mākslas vēsturi un teoriju (1931-1940). Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada pavasarī Boriss Vipers kopā ar tēvu Robertu Viperu pārcēlās uz Maskavu, kur turpināja mākslas vēstures pētījumus PSRS Zinātņu akadēmijas Materiālās kultūras vēstures institūtā. Sakarā ar Vācijas iebrukumu PSRS no 1941. līdz 1943. gadam pavadīja bēgļu gaitās Taškentā. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja Maskavas Universitātē kā Aizrobežu mākslas zinātnieks, turpināja lasīt Latvijas Universitātē izstrādātos studiju kursus. Kad Vispārīgās mākslas zinātnes katedru (кафедра общего искусствознания) apvienoja ar Krievu mākslas katedru, 1954. gadā B. Viperu atbrīvoja no amata, un viņš nodarbojās ar aspirantu darbu vadīšanu PSRS Mākslas Zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures institūtā. Miris 1967. gada 24. janvārī Maskavā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baroque art in Latvia (1939., titullapa).
  • Проблема и развитие натюрморта. (Жизнь вещей). 1922. (krieviski, atkārtots izdevums 2005.)
  • Latvju māksla. Rīga, 1927.
  • Latvijas māksla baroka laikmetā (1937, Kultūras fonda prēmija)
  • Baroque art in Latvia. Rīga, 1939. (angliski)
  • Džotto. Rīga, 1938.
  • Mākslas likteņi un vērtības. Rīga, 1940.
  • Английское искусство. Краткий исторический очерк. Maskava, 1945. (krieviski)
  • Тинторетто. Maskava, 1948.
  • Борьба течений в итальянском искусстве XVI века (1520—1590). К проблеме кризиса итальянского гуманизма. Maskava, 1956.
  • Становление реализма в голландской живописи XVII века. Maskava, 1957.
  • Очерки голландской живописи эпохи расцвета (1640—1670). Maskava, 1962.
  • Проблемы реализма в итальянской живописи XVII—XVIII вв. Maskava, 1966.
  • Статьи об искусстве. Maskava, 1970.
  • Искусство Древней Греции. Maskava, 1972.
  • Итальянский ренессанс XIII—XVI вв. В 2-х тт. Maskava, 1977.
  • Архитектура русского барокко. Maskava, 1978. (atk. 2008)
  • Введение в историческое изучение искусства. Maskava, 1985. (atk. 2004, 2008, 2010)

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]