Brīvmūrnieku uzskaitījums — J

Vikipēdijas lapa
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "J".

J[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jakobsons, Mārtiņš Jakobs (1751—). Pavāru meistars. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Jagers, Johans (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Kastors” ceremonijmeistars (1781, 1786).
  • Jakobi, Jakobs Morics (). Tirgotājs. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818).
  • Jakšs (Jaksch), Alfrēds (1870—). Tirgotājs, bankas direktors, Lielās ģildes kasieris un ģildes vecākais. Rīgas vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" ("Hanseatentreue") brālis (1918—19). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs, 1.pārraugs, meistara vietnieks (1924). Rīgas militārās ložas „Hanseatentreue” brālis (1918). Andreja ložas meistars (1931).
  • Jakšs, Oskars (1877—). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Spānijas vicekonsuls. Rīgas vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" ("Hanseatentreue") brālis (1918—19). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs, mantzinis, meistara vietnieks, meistars (1924—1939). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „tirgotājs, pēc tautības vācietis, ar krietnu pilsoniskās vīrišķības devu, kam bija jābūt, lai varētu būt ložas meistars tajā atmosfērā, kādā toreiz dzīvoja mūsu vācu minoritāte. Antihitleriski noskaņots, taču tomēr 1939.g. repatriējās.”
  • fon Jankevičs, Heinrihs Johans (1766—). Juriskonsults. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Jannavs, Heinrihs Georgs (1788—1859). Vidzemes guberņas mācītājs . Literāts. Studējis Tērbatas un Jēnas universitātēs. Filozofijas doktors (1816). Kurzemes literatūras un mākslas biedrības goda biedrs (1825), Baltijas provinču vēstures un senlietu pētīšanas biedrības dibinātājs (1834), Igaunijas zinātņu biedrības loceklis (1838), Vidzemes evaņģēliskās konsistorijas loceklis (1842) un Parīzes vēstures institūta korespondētājloceklis (1842). Tallinas ložas „Isis“ brālis (1817).
  • Jansons (Jannsohn), Haralds (1904—). Bankas ierēdnis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931).
  • Jefimovs, Grigorijs (1755—). Pareizticīgo priesteris (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ krievisko darbu orators (1791).
  • Jelagins, Ivans (1725—1793). Krievijas armijas virsnieks. Galma padomnieks (1762), hofmeisters un galma kancelejas vadītājs (1773), oberhofmeisters (1782), Krievijas akadēmijas loceklis (1783). Rēzeknes apriņķa muižnieks (1789). Sv.Pēterburgas Anglijas Provinciālās lielložas lielmeistars (1772—77). Sv.Pēterburgas 8.grāda augstākā kapitula lielmeistars (1790). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791).
  • Johansens (Johansen), Johans Ore (1877—). Kuģu mākleris. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922). Uzņemts Iekšējā Orientā 1.05.1931.
  • Jorgensens (Joergensen), Hjalmars Karls (1880—). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921).
  • Jorks (York), Benjamins (1748—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.

Citvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Karls Gustavs Jungs (Karl Gustav Jung), ārsts psihistrs, medicīnas profesors. Loža «Zur Freundschaft und Beständigkeit», Bāzele, Šveices lielložas Alpina lielmeistars.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]