Rīgas loža "Jāņuguns"

Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

Dibināšanas patentu loža saņēma no Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas, bet drīz vien pasludināja sevi par no ārzemju lielložām neatkarīgu ložu. Rīgas loža "Jāņuguns" strādāja Cinnendorfa rituāla pirmajos trīs grādos, augstākos grādos esošie brāļi brauca uz Kēnigsbergas Andreja ložu un kapitulu. Pēc brīvmūrniecības aizlieguma Vācijā 1935. gadā Rīgas loža "Jāņuguns" mēģināja pievienoties Zviedrijas lielložai, bet, nesaņēmusi atbalstu, apturēja darbību 1938. gadā.

Galvenais ložas aktīvās darbības pārtraukšanas iemesls bija tas, ka lielākais vairums tās biedru bija vācbaltiešu tirgotāji un rūpnieki, kas baidījās, ka viņu tālākā līdzdalība brīvmūrnieku ložā var izsaukt Vācijas partneru morālu nosodījumu un saimnieciskas represijas. Tāpēc "Jāņuguns" biedru skaits strauji samazinājās no 60 līdz 30. Finanšu grūtību dēļ ložai nācās atteikties no savām telpām Lielās ģildes namā un mitināties kādā mednieku klubā. Rīgas loža "Jāņuguns" atjaunoja darbību 1993. gada 8. maijā, tika regularizēta Seno, brīvo un akceptēto mūrnieku (AF&AM) sistēmā 1996. gada maijā. 2003. gada 8. martā tā kopā ar Rīgas ložām "Pie zobena" un "Ziemeļzvaigzne" nodibināja Latvijas lielložu.

Ložas amatvīri

Ložas meistari

Reimerss, Vilhelms (1857-1934). Tirgotājs, bankas direktors, Lielās ģildes vecākais. Dzīvojis Šveicē, bijis Lašodefonas ložas „L’Amitie“ brālis (1891). Vācu karaspēka lauka ložas "Hanseatentreue" brālis (1918-19), Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) vadītājs (1918-19), Rīgas ložas „Jāņuguns“ dibinātājs un pirmais ložas meistars (1924-29). Mēmeles ložas „Memphis“ un Liepājas ložas „Enkurs“ (1929) goda loceklis. Andreja ložas meistars Rīgā (1931).
Jakšs, Oskars (1877-). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Spānijas vicekonsuls. Rīgas vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" ("Hanseatentreue") brālis (1918-19). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs, mantzinis, meistara vietnieks, meistars (1929-1938). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „tirgotājs, pēc tautības vācietis, ar krietnu pilsoniskās vīrišķības devu, kam bija jābūt, lai varētu būt ložas meistars tajā atmosfērā, kādā toreiz dzīvoja mūsu vācu minoritāte. Antihitleriski noskaņots, tomēr 1939. gadā repatriējās.”

Meistara vietnieki

Fišers, Oskars (1876-). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” meistara vietnieks (1924). Brīvmūrniekos uzņemts 1918. gadā.^[1]

Pārraugi

Buksels (Buxel), Heinrihs (1876-). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926). Andreja ložas meistars (1931).^[1]
Jakšs (Jaksch), Alfrēds (1870-). Tirgotājs, bankas direktors, Lielās ģildes kasieris un ģildes vecākais. Rīgas vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" ("Hanseatentreue") brālis (1918-19). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs, 1.pārraugs, meistara vietnieks (1924). Rīgas militārās ložas „Hanseatentreue” brālis (1918). Andreja ložas meistars (1931).
Krastkalns, Andrejs (1868-1939). Zvērināts advokāts un sabiedrisks darbinieks. Jaunībā atradies Kr.Valdemāra ideju stiprā ietekmē. Studentu korporācijas "Fraternitas Moscoviensis" ("Fraternitas Lettica" no 1920) dibinātājs. Rīgas Latviešu biedrības sekretārs, priekšnieka biedrs, priekšnieks (1898-1939). Pirmais latvietis Rīgas pilsētas valdē (1907), Rīgas pilsētas galvas biedrs (1916-17), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā (1917). Kopā ar Fr.Veinbergu iestājās par Baltijas valsts dibināšanu un ticis ievēlēts Vidzemes landesrātā, panācis latviešu valodas atļaušanu miertiesās (1918). A.Niedras valdībā ieņēmis apgādes ministra vietu, pēc lielinieku padzīšanas palīdzējis apgādāt ar pārtiku bada cietējus Rīgā (1919). Latvijas 3. Saeimas deputāts no Kristīgās Nacionālās savienības. Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1928). Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārraugs (1924-1939), palīdzējis reģistrēt tās statūtus. Vadījis Liepājas ložas "Enkurs" aizstāvību sakarā ar apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas (1926-27). Andreja ložas meistars (1931).
Kerkoviuss, Ernests (1881-). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārraugs (1929).
Leja (Leya), Ādams (1879-). ‘International Harvester Company’ direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926).
Mosebahs (Mosebach), Alberts (1868-). Aptieku īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926). Andreja ložas meistars (1931). Karlsbādes ložas (Čehoslovākijā) „Munificentia” goda loceklis.
Reimans (Reymann), Harijs (1878-). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārrauga 2.vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931).
Rēns (Röns), Kārlis (1873-). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1. pārrauga vietnieks (1926), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
Rihters, Augusts (1857-). Fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924). Brīvmūrniekos uzņemts Zviedrijā (1907).
Sāje, Ludvigs (1871-). Skārdnieku meistars, bankas direktors, Mazās ģildes eltermanis. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārraugs (1925). Andreja ložas meistars (1931).

Sekretāri

Kronbergs, Alfreds (1884-). Tirgotājs, ‘Baltic Chartering Co.’ direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārraugs, sekretārs, brālis ievedējs (1924). Andreja ložas meistars (1931). Brīvmūrniekos uzņemts 1922. gadā.
Lonfelds, Andrejs (1879-1950). Kuģa kapteinis, rēders. Latvijas jūrniecības departamenta direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” sekretāra vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „latvietis, kapteinis un kuģu īpašnieks; kādu laiku atradās valsts dienestā, bet tika atbrīvots kā nederīgs.” 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā izsūtīts.^[2]
Valters, Ādolfs (1889-). Apriņķa tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs, oratora vietnieks, sekretārs (1925-1938). Uzņemts brīvmūrniekos jau 1920. gadā.

Ceremonijmeistari

fon Strickis (von Stritzky), Erihs (1881—1961). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” ceremonijmeistars (1925). Rīgas militārās ložas „Hanseatentreue” brālis (1918). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „Vācietis; alusdarītavas īpašnieks; īpaši negatīvi atsaucās par hitlerismu, tomēr repatriējās.”
Bekmanis (Beckmann), Georgs (1877-). Tirgotājs, Rīgas ložas „Jāņuguns” 2. ceremonijmeistars (1929).
Sniķers (Snikker), Mārtiņš (1866-1927). Tālbraucēju kuģu kapteinis. Rīgas ostas zvērinātais vateršauts. Latvijas tālbraucēju kapteiņu biedrības priekšnieks. Latvijas glābšanas biedrības uz ūdeņiem valdes loceklis. Rīgas ložas „Jāņuguns” ierosinātājs un dibinātājs, ceremonijmeistara vietnieks (1924-27). Brīvmūrniekos uzņemts Aberdīnas ložā St Nicholas Lodge No. 93 Skotijā. Apglabāts Vecmīlgrāvja Baltās baznīcas kapos

Oratori

Raštedts, Konrāds (1876-). Tirgotājs, inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” orators (1926). Andreja ložas meistars (1931).
Klumbergs (Klumberg), Arveds (1882-). Zvērināts advokāts, somu misijas juriskonsults. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks (1928). Vilhelma Muntera liecībā minēts: „Zvērināts advokāts, ar praksi gandrīz nemaz nenodarbojās, bet, neraugoties uz to, bija ļoti bagāts, viņam piederēja nami un akcijas. Viņa brālis bija Herdera institūta - vācu propagandas un izlūkdienesta cietokšņa - rektors. Interesanti, Klumbergs nerepatriējās, bet viņa brālis, protams, aizbrauca, un viss institūts tika likvidēts. Interesanti ir arī tas, ka viņš ļoti draudzējās ar Balodi un Skujenieku. Balodis vēl š.g. sākumā lūdza manu piekrišanu, lai nozīmētu Klumbergu par somu goda konsulu. Balodis toreiz runāja, nedaudz samulsis un kautrējoties, un centās pasvītrot, ka viņš ar Klumbergu nejauši ticies pie Skujenieka. Taču es zināju, ka vēl pašā beidzamajā laikā (un vēl arī pēc aiziešanas no valdības sastāva) viņš mēdza būt Klumberga mājās, par ko stāstīja citi viesi. Nozīmēšanai es nepiekritu.”
Mozebahs (Mosebach), Alberts (1868-). Aptiekas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks (1929).
Valters, Ādolfs (1889-). Apriņķa tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs, oratora vietnieks, sekretārs (1925-1938). Uzņemts brīvmūrniekos jau 1920. gadā.

Mantziņi

Ģērmanis (Germann), Alberts (1880-). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” mantziņa vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931).^[1]
Laus (Lau), Ferdinands (1883-). Bankas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” mantzinis (1925). Andreja ložas meistars (1931).

Nabago aizbildnis

Haffelbergs, Hermanis (1879-). Grāmatsējējs, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” nabago aizbildnis (1925-1938). Andreja ložas meistars (1931).

Sargi

Šteinerts (Steinert), Aleksandrs (1874-1939?). Būvmeistars, bankas direktors, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” sarga vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „Būvuzņēmējs un koktirgotājs. Daudzkārtīgs miljonārs, bet cietsirdīgs un alkatīgs. Vācietis, repatriējās. Ja nekļūdos, tad nomira ceļā vai arī tūlīt pēc aizbraukšanas galā.”

Bibliotekārs

Valters, Ādolfs (1889-). Apriņķa tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs, oratora vietnieks, sekretārs (1925-1938). Uzņemts brīvmūrniekos 1920. gadā.
Valters, Roderihs (1879-). Rīgas vācu skolas direktors. Izglītības ministra padomnieks vācu skolu lietās. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs (1929).

Vārtnieks

Hvīds (Hviid), Haralds (1888-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” vārtnieks. (1926). Andreja ložas meistars (1931).
Špehts (Specht), Justus (1880-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” vārtnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931).
Raute (Rauthe), Ernests (1864-). Būvmeistars, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Krastiņš, Mārtiņš (1864-). Kuģa kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.

Goda padomes locekļi

Bergs, Jūlijs (1886-). Kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
Cērpe (Zehrpe), Kārlis (1875-1931). Tālbraucējkapteinis, Krievijas kara flotes virsnieks (1914-1920), ledlauža „Krišjānis Valdemārs” kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924), Goda padomes loceklis.^[1]
Fēge (Föge), Frīdrihs (1883-). Miesnieku meistars, desu fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).^[1]
Konradi (Conradi), Frīdrihs (1881-). Augstākās tiesas senators. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927), ložas goda padomes loceklis.
Lēmans (Lehmann), Eižens (1863-). A/S papīrfabrika „Līgatne” direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928), ložas goda padomes loceklis.
Roens, (Rouens) Kārlis (1873-). Fabrikas direktors, Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928), goda padomes 2. priekšsēdētajs.
Raute (Rauthe), Ernests (1864-). Būvmeistars, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).

Viesbrāļi

Bīlmanis (Bihlmann), Alfrēds Dr. (1887-1948). Skolotājs, žurnālists, diplomāts. Zemnieku savienības Rīgas nodaļas priekšnieks, Latvijas Preses kluba un PEN kluba dibinātājs. Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs (1920-32), vēlāk sūtnis Krievijā (1932-35), sūtnis ASV (1935-48). Piešķirot ārkārtējas pilnvaras K.Zariņam, Latvijas valdība Dr.A.Bīlmani iecēla par viņa aizvietotāju. Izmantojot savus labos sakarus, ļoti aktīvi cīnījies pret Latvijas okupāciju ASV politiskajā presē un žurnālos. Pēc viņa protesta ASV iesaldēja Baltijas valstu zeltu ASV bankās un pieņēma Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas deklarāciju 1940. gada jūlijā (Samnera Vellesa deklarācija), kas ievadīja Rietumu valstu 50 gadus ilgo Baltijas inkorporācijas neatzīšanas politiku. A.Bīlmanis nodeva ASV Valsts departamentam Latvijas Centrālās Padomes deklarāciju un platformu, kas konkrēti nostiprināja ASV principiālo pamatu neatzīt Latvijas aneksiju. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis ar K.Zariņa ieteikumu (1929). Andreja ložas loceklis Stokholmā (1938). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.^[3]
Brakmans, Dāvids. Tirgotājs, Portugāles konsuls.
Henzels (Hensell), Maksis. Šokolādes fabrikas "Th. Riegert" direktors.
Hininens (Hyninnen), Pavo. Somijas vēstnieks Latvijā.
Langbergs, Mihaels Arentzs (). Dānijas karalistes sūtnis Latvijā. Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs. Vēstulē Zviedrijas brīvmūrnieku ordeņa kancleram Arvidam Lindmanam ierosinājis veidot Latvijas lielložu ar rituāliem latviešu valodā (1936).
Kolmens (Coleman), Fredriks V.B. (1874-1947). ASV sūtnis Latvijā (1922-31). Piedalījies Rīgas ložas "Jāņuguns" uguns ienešanas svinībās Lielajā ģildē (1925), un apsveicis tās brāļus Amerikas brīvmūrnieku vārdā.
Kristiansens, Kristians Egils (). A/S "Pollok" direktors.
Munters, Vilhelms (1898-1967). Sabiedrisks darbinieks, karjeras diplomāts. Latvijas Ārlietu ministrijas preses nodaļas sekretārs (1920-36), Baltijas valstu nodaļas vadītājs, administratīvi-juridiskā departamenta direktors, ģenerālsekretārs, beidzot Latvijas ārlietu ministrs (1936-40). Sagatavoja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienības padomē (1936) un bijis šīs padomes 101. sesijas prezidents (1938). Parakstījis līgumu par militārajām bāzēm ar PSRS (1939), deportēts uz Krieviju, kur atradies politiskā izsūtījumā (1940-59). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis pēc K.Zariņa un P. fon Reitersvērda galvojuma (1929). Andreja ložas un kapitula loceklis Stokholmā, sasniedzis 8.pakāpi (1838). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.
fon Reitersvērds (von Reuterswaerd), Patriks, Kārlis Reinholds. Zviedrijas vēstnieks Latvijā.
Zariņš, Kārlis Reinholds (1879-1963). Sabiedrisks darbinieks, diplomāts. Latviešu labdarības biedrības priekšnieks, Tautas padomes loceklis (1919), tās pilnvarotais pārstāvis Zviedrijā (1919). Latvijas Republikas sūtnis Somijā (1919-23), sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1923-30), sūtnis Igaunijā (1930-31), Latvijas ārlietu ministrs (1931-33), sūtnis Lielbritānijā (1933-63), Latvijas nacionalās valdības ārkārtējo pilnvaru nesējs pēc Latvijas okupācijas (1940). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis (1928). Uzaicinājis iestāties savā ložā vairākiem Latvijas pilsoņiem, ieskaitot A.Bīlmanim un V.Munteram (1929), M.Antonam (1931), R.Slokenbergam (1935), G.Feigmanim (1936) un H.Bērziņam (1937). Andreja ložas un kapitula loceklis Stokholmā (1938). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.

Goda locekļi

Tomaški (Tomaschki), Pauls (). Kēnigsbergas mācītājs. Vācijas brīvmūrnieku ordeņa kapitulmeistars. Piedalījies Rīgas ložas „Jāņuguns” dibināšanas svinībās (1924), tās goda loceklis.

Ložas brāļi

Abshāgens, Kurds (Abshagen) (1889-). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931). Brīvmūrniekos uzņemts ārzemēs 1923.g.^[1]
Alfrēds Andersons (1879-1937). Rīgas pilsētas galva (1921-28). Skolotājs, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks, Viļa Olava draugs un centienu biedrs. Ar pseudonīmu Andrass sarakstījis drāmu "Ķēniņš Dāvids", tulkojis Riharda Vāgnera operas. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927-1937).
Andersons, Roberts (1889-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927).
Antons, Vilis (1874-). Kuģa "Venta" kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Eižens Arnals (1873-). Fabrikas īpašnieks, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925). Andreja ložas meistars (1931).
Beiermanis (Beyermann) Heinrihs (1867-1929). Mazās ģildes vecākais, juvelieris un stikla meistars. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Bēkers (Beeker), Villems (1877-). Diriģents, operas dziedātājs. Berlīnes ložas “Friedrich Ludwig Schroeder” brālis (1913). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 2.sargs (1922). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).^[4]
Bergs, Juliuss (1886-). Kapteinis, kuģu būvētavas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
fon Betihers (von Boeticher), Erihs (1880-). Inženieris no Cēsīm. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929), uzņemts Štetinas ložā.
Brunnerts, Roberts (1877-1928). Lielās ģildes vecākais. Rīgas kredītbankas valdes priekšsedētājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).^[1]
Burhards, Jūlijs (1873-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).^[1]
Cepfs (Zöpf), Frīdrihs (1894-). Grāmatu tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” bālis (1927).^[1]
Dannebergs, Pēteris (1877-1925). Rēders un kuģu īpašnieks. Rīgas biržas vecākais un komitejas loceklis, Latvijas kuģu īpašnieku savienības priekšnieka biedrs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).^[1]
Dzirne, Jānis, profesors (1861-). Ķirurgs, pedagogs. Dzimis Tērbatā latviešu draudzes mācītāja ģimenē. Studējis medicīnu Tērbatā (1881-88), Samāras zemstes slimnīcas vadītājs (1895-04), Maskavas universitātes privātdocents, vēlāk profesors ķirurģijā un uroloģijā (1906-17), Lietuvas universitātes profesors (1922-23), Abesīnijas (Etiopijas) galma ārsts (1923-24), Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs (1925-26), Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes profesors (1926-29). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).^[1]
Džonsons (Johnson), Vilhelms (1883-). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931).^[1]
Fidora, Francis (1879-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.^[1]
Fogels (Vogel), Albīns (1867-1929). Maiznieku meistars, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).^[1]
Frejs (Frey), Arturs (1872-). Bankas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).^[1]
Frišenbrūders, Oskars (1893-). Inženieris tehnologs. A/S „Kvadrāts” darbinieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).^[1]
Gediņš, Herberts (1896-1938). Dr.med. Viesītes ārsts. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Grimms, Herberts (1879-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927-1939?). Brīvmūrniekos uzņemts Skotijā 1907.g.^[1]
Grots, Jēkabs (1888-1942). Apelācijas tiesas tiesnesis, senators. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929). Studentu korporācijas “Letonija” filistris.^[1]
Hartmanis, Voldemārs (1891-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Haselbaums, Hermanis (1887-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
fon Hedenstrēms (von Hedenstroem), Alfrēds (1869-1927). Dr. phil., virsskolotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).
Jansons (Jannsohn), Haralds (1904-). Bankas ierēdnis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931).
Kadiķis (Kadick), Eduards (1880-). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Kaktiņš, Ādolfs (1885-1965). Operdziedonis. Aktieris dažādos Rīgas teātros (1903-11), operas solists Rīgā (1912), Nirnbergas operā (1913), Sv.Pēterburgas muzikalā drāmā (1915-17), koncertējis latviešu bēgļu kolonijās. Viens no Latvijas Nacionālās operas izcilākajiem solistiem (1918-40). Izceļojis uz Vāciju (1944), vēlāk uz ASV (1949). Izcilākās lomas: Mefistofelis, Jago, Lāčplēsis, Skarpija, Karalis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).
Kilovskis (Kilowsky), Jānis Vilhelms (1876-). Kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926). Andreja ložas brālis (1931).
Krēmers (Kraemer), Vilhelms (1882-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Kūravs (Kurau), Eduards (1882-). Akmeņkaļu meistars. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Līdeke (Lüdecke), Ernsts (1882-). Maiznieku meistars, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Losons (Lawson), Džeimss (1879-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Lūts (Lüth), Eižens (1883-). Fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
Masts, Kārlis (1872-). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Milius (Mylius), Gotthards (1869-). Apelācijas tiesas tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).
Muške, Jānis Ekarts (1868-1939). Tirgotājs un fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
Nilsons (Nilsson), Svens Pēteris (1897-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Ozoliņš, Pēteris (1864-1938). Aktieris un teātra direktors. Mācījies Drēzdenes konservatorijas dramatiskajā nodaļā (1889-91), aktieris Vācijā (1891-93), Rīgas latviešu teātra direktors un galvenais režisors (1893-1903/1905-13) pie Rīgas Latviešu biedrības, ko tajā laikā vadīja Andrejs Krastkalns. P.Ozoliņa vadībā latviešu teātris no šaura iesācēju teātra izauga par visas tautas tēatri. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927).
Pēters, Pauls (1879-). Tirgotājs, Krievijas—Baltijas tvaikoņu sabiedrības direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926). Andreja ložas brālis (1931).
Pops, Otto (1861-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Rauhs (Rauch), E. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Reiners, Voldemārs (1874-). Konditors un kafejnīcas īpašnieks. Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Štrauss, Fridrihs (1870-1928). Desu fabrikas īpašnieks, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Sumbergs, Kristaps (1868-). Publiskais notārs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
fon Šillings (von Schilling), Kārlis (1873-). Dr.jur., tieslietu profesors, apelācijas tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Švalbe (Schwalbe), Jūlijs (1875-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
Švēde, Edgars (1880—1967). Tirgotājs, Latvijas ģenerālkonsuls Berlīnē (10.1920. – 10.1923.). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).
Tode, Jūlijs (1867-). Kapteinis k. ‘Katie’. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927).
Torčiani (Torchiani), Kārlis (1880-). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Torps, Arveds (1867-). Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
fon Ulots (von Uhlot), Gastons (1888-). Ierēdnis ķīmiskajā fabrikā "Anspach". Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925). Brīvmūrniekos uzņemts Vācijā (pirms 1920). Andreja ložas brālis (1931).
Uslēbers (Ussleber), Augusts (1890-). Būvmeistars. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Valdispīls (Waldispühl), Gotfrīds (1874-). Inženieris, fabrikas īpašnieks, Šveices konsuls. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Vegners (Wegner), Kurts (1886-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
Veidemanis (Weidemann), Kārlis (1887-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
Vindišs (Windisch), Ādolfs (1872-). Tirgotājs, inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).

Kalpotāji

Veide (Weide), Georgs (1856-). Rīgas biržas darbinieks.
Ludendorfs, Haralds (1881-). Rīgas biržas darbinieks.
Hermans, Harijs (1889-). Maiznieku meistars.
Lēns (Lehn), Oskars (1873-). Grāmatu sējējs Valsts spiestuvē.
Kulikovskis, Eduards (1891-). Konditors.

Atsauces

↑ ^1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 ^1,12 ^1,13 ^1,14 ^1,15 ^1,16 ^1,17 Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
↑ «Latvijas Valsts arhīvs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 6. jūnijā.
↑ Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” arhīvu materiāli. 1938.
↑ Mitglieder-Verzeichnis der Johannis-Loge "Anker" in Or. Libau (Lettland). — Liepāja, 1921.-1931.

Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
Sarakste starp Zviedrijas lielložu (Svenska Frimurare Orden) un Rīgas ložas „Jāņuguns” meistaru Oskaru Jakšu. 1936.
Kārlis Johans Alfrēds Kronbergs, rasējums ložas „Jāņuguns” dibināšanas piecu gadu jubilejā, 1929

Ārējās saites

Latvijas lielložas mājas lapa

Skatīt arī

[januguns-1] 1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 ^1,12 ^1,13 ^1,14 ^1,15 ^1,16 ^1,17 Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.

[2] «Latvijas Valsts arhīvs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 6. jūnijā.

[Stokholma-3] Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” arhīvu materiāli. 1938.

[enkurs-4] Mitglieder-Verzeichnis der Johannis-Loge "Anker" in Or. Libau (Lettland). — Liepāja, 1921.-1931.

[1]

[2]

[3]

[4]