Brīvmūrnieku uzskaitījums — H

Vikipēdijas lapa
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "H".

H[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Haffelbergs, Hermanis (1879—). Grāmatsējējs, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” nabago aizbildnis (1925—1938). Andreja ložas meistars (1931).
  • fon Hagemeisters, Adrians Baltazars (). Krievijas armijas kavalērijas majors (1778—84). Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Castor” dibinātājs un krēsla meistars (1778—1784). Pēc 1786. gada ierēdnis Ufā (Krievijā).[1]
  • fon Hakkels, Johans Kristofs (1799—1862). Advokāts, Krievijas Valsts Vidzemes un Igaunijas guberņu lietu justīckolēģijas sekretārs (1821—1822). Galma padomnieks. Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” brālis (1816—1819), Maskavas ložas „Aleksandrs pie trīskāršās svētības” (Alexander zur dreifachen Segen) pārstāvis Sv.Pēterburgas Direktorālajā ložā „Astreja” (1819—1821).
  • Hams, (). Mākslu meistars. Striktās Observances VIII. provinces kapitula (priorāta) sekretārs Maskavā (1782). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs (1790).
  • fon Handtvigs (von Handtwig), Gustavs (?—1767). Rīgas pilsētas ārsts un galma padomnieks. Ieviesis Rīgā Striktās Observances sistēmu, pārveidojis ložu „Zum Nordstern“ par Striktās Observances ložu „Zum Schwerdt“ (1765). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ pirmais krēsla meistars (līdz 1767). J. gads Herders viņa nāves sakarā sacerējis odu.
  • Hansens (Hansen), Johaness (1872—). Norvēģijas vicekonsuls Liepājā, fabrikas “Paul Gassner&Co” īpašnieks. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 2.pārraugs (1921), 1.pārraugs (1922), uzņemts skotu ložā 17.4.1923. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” 1918. gads
  • fon Harders (von Harder), Gustavs (). Jelgavas virshauptmaņa tiesas sekretārs, titulārais padomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs (1815) un ložas orators 1815—1822.
  • Harders, Pēteris Gustavs (1765—). Rīgas pilsoņu tieslietu kantora protokolists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis un 2.vārtnieks (1790).
  • Hartknohs (Hartknoch), Johans Frīdrihs (1740—1789). Dzimis Austrumprūsijā, pārcēlies uz Jelgavu (1763) kā grāmatu veikala vadītājs. Ierosinājis J.G. Herderam apmesties Rīgā (1764). Pārcēlies uz Rīgu, lai iekārtotu savu tipogrāfiju (1765). Grāmatizdevējs, I.Kanta draugs un viņa grāmatas „Tīrā prāta kritika” („Kritik der reinen Vernunft”) un citu Kanta un Herdera grāmatu pirmizdevējs (1781). Galvenais grāmatu piegādātājs Sv.Pēterbugas Zinātņu akadēmijai (1783). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis, 4.grāds.
  • fon Hartviss (von Hartwiss), Anhorns Heinrihs Ernsts (). Vidzemes guberņas apriņķa landrāts (1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778—1785).
  • fon der Heide (von der Heyde/ van der Heyde), Johans Dītrihs (). Tirgotājs. Sv.Pēterburgas ložas „Klusēšana” (Zur Verschwiegenheit) brālis (1750), ko ložā iniciējis dāņu diplomāts un ložas pirmais krēsla meistars barons Johans Lotariuss fon Malcāns, Kopenhāgenas ložas „Zarobabel zum Nordstern” brālis (līdz 1750). Rīgas ložas „Zum Nordstern“ dibinātājs un pirmais krēsla meistars (1750).
  • fon Heikings (von Heyking), Ēvalds (). Kurzemes muižnieks no Pedvāles. 1782. gadā ložas „Irene” brālis Klaipēdā/Liepājā.
  • Kārlis Heinrihs fon Heikings (von Heyking), barons (1752—1809). Kurzemes muižnieks. Polijas—Lietuvas armijas virsnieks. Krievijas armijas virsnieks (1777—85). Viļņas ložas „Svētā Kārļa bruņinieki“ loceklis (1776) un Viļņas provinciālās ložas „Pilnīgā saskaņa“ dibinātājs (1780). Pārstāv Varšavas ložu „Katrīna pie ziemeļu zvaigznes“ Prūsijas lielložā „Royal York“. Polijas lielložas „Grand Orient de Polonia“ lielmeistara vietnieks (1781—1783). „La Bienfaisance“ Jelgavas adopcijas ložas brālis un Kaljostro paziņa (1782). Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782). Krievijas senators (1796), galma padomnieks.
  • Hellings, Kārlis Daniels (1746—). Juvelieris, zeltkaļu meistars. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāds (1793).
  • Hennings, Andreass Vilhelms (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis. Mantzinis 1784, 2.pārraugs 1785—1786, 1.pārraugs 1787.
  • Herders, Johans Gotfrīds (1744—1803). Rīgas domskolas kollaborators, pilsētas bibliotekāra palīgs (1765—1769), vēlāk Vācijā slavens filozofs un publicists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (no 1766). Ložas sekretārs.
  • Hermans, Albrehts (). Rīgas Doma baznīcas konrektors (1784—85), vēlāk Domskolas subrektors. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Hilbrandts (Hilbrandt), Karls (1869—). AS “Wicander&Larson” direktors, Somijas vicekonsuls Liepājā (1921). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 2.pārrauga vietn. (1922), orators un krēsla meistara vietn. (1923), krēsla meistars (no 1924), uzņemts Iekšējā Orientā 4.7.1924. Rīgas ložas „Jāņuguns” goda loceklis, Mēmeles (Klaipēdas) ložas „Memphis” goda loceklis.
  • Hilgers, Johans Albrehts (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Hilzens (Hülsen), Jozefs, grāfs (1736—1786). Latgales muižnieks, viņam piederējusi Dagdas muiža. Jezuītu māceklis. Rakstnieks. Savā 1783. gadā sacerētajā testamentā piešķīris saviem dzimtļaudīm „mūžīgu brīvību”, bet divas trešdaļas mantojuma ar Hilzenu—Šadursku fonda palīdzību novēlēja zinātnes un mākslas veicināšanai, jaunu slimnīcu un nespējinieku māju celšanai. Viļņas ložas „Svētā Kārļa bruņinieki“ loceklis (1776). Varšavas ložas „Austrumu zvaigzne” pirmais meistars, Polijas lielložas „Grand Orient de Polonia” lielmeistars (1778.—1781.un pēc 1783. gada).
  • Hilzens (Hülsen), Karls Frīdrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” mantzinis (1778).
  • Hince (Hintze), I.K. (1751—). Ķirurgs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (no 1794).
  • Hincs (Hinz), Jakobs Frīdrihs (1743—1787). Rīgas Doma skolas skolotājs, vēlāk grāmatu izdevējs Jelgavā un Aizputē, pēc 1780. advokāts un notārs. Cita starpā izdevis brīvmūrnieka G.F.Stendera latviski rakstītās grāmatas „Svētas gudrības grāmatiņa” un „Kristīgās mācības grāmata”, ārzemēs iespiedis un Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas.
  • Hofmanns, Georgs (). Mūziķis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ muzicējošais brālis (1790—1791).
  • Hohapfels (Hochapfel), Hanss (1871—1930). Kapelmeistars un mūzikas skolotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1923).
  • Holtcers, Kārlis (1763—1794). Tirgotājs (1791), mūziķis (1793). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāds (1793—1794).
  • Holsts, Baltazars (1759—1788). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ mantzinis. 4.grāds.
  • fon Holsts, Johans Valentīns (). Tirgotājs. Vidzemes guberņas maģistrāta advokāts (1784). Rīgas ložas „Apollo” 2.pārraugs (1780), 1.pārraugs (1784). Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs, 2.pārraugs (1785), krēsla meistars. Vidzemes landrāts (1817—21).
  • Holsts, Kristiāns Heinrihs (). Teologs. Rīgas ložas „Apollo” orators (1784). Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs un orators (1785).
  • Holsts, Nataniels (—1784). Rīgas maģistrāta notārs (1778—83). Rīgas ložas „Apollo” orators (1778).
  • fon der Hovens (von der Howen) Oto Hermanis (1740—1806), politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes hercogistes pārstāvis Varšavā. Pretojies Pētera Bīrona apstiprināšanai Kurzemes hercoga amatā, par ko Krievijas ķeizariene Katrīna II likusi viņu Varšavā apcietināt un trīs gadus turēt ieslodzījumā Rīgas citadelē 1771.—1774. Vēlāk mainījis politiskos uzskatus, bijis Kurzemes bruņniecības sekretārs, parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijai 1795. gads, vēlāk slepenpadomnieks, senators Sv.Pēterburgā. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars 1779. gads un Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ inspektors 1780. gadā.
  • Horebcs, Johans Daniels (1762—). Teoloģijas maģistrs (1790—92), filosofijas doktors (1793—96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ orators vāciski noritošajos darbos (1791), orators (1793—1795), 2. pārraugs (1796—1797). 5.grāds (1793—1797).
  • Hūns, Kristiāns Melhiors (—1794). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais (1775). Rīgas ložas „Apollo” brālis (līdz 1777). Rīgas ložas „Kastors” dibinātājs.
  • fon Hūns (von Huhn), Oto (1764—1832). Ārsts, kara hospitāļa priekšnieks Rīgā. Vakcinējis Rīgas iedzīvotājus pret bakām (1798), iekārtojis Daugavas peldu iestādi. Sv.Pēterburgas Medicīnas kolēģijas goda loceklis (1803). Galma padomnieks (1817). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” (1811) brālis.
  • Hvīds (Hviid), Haralds (1888—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” vārtnieks. (1926). Andreja ložas meistars (1931). Viņa dēls Jergens kļuva par Dānijas hokeja pamatlicēju.

Citvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  2. David P. Schroeder. Haydn and the Enlightenment: the late symphonies and their audience. Oxford University Press, 1999
  3. www.freemasonry.bcy.ca
  4. www.freemasonry.bcy.ca