Brīvmūrnieku uzskaitījums — R

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "R".

Pamatraksts: Brīvmūrnieku saraksts

R[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Radens, Frīdrihs Kazimirs (). Kurzemē dzīvojošs armijas leitnants. Kēnigsbergas ložas „Zum Todtenkopf“ brālis (1790).
  • fon Ramms, Joahims Edlers (1762—). Ārsts un farmaceits. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Ranišs, Jakobs (1735—). Skolotājs Jāņa baznīcas institūcijā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Rappoports, Aleksandrs (1879—). Daugavpilī dzimis advokāts un žurnālists. Emigrējis no PSRS (1930), dzīvojis Parīzē, darbojies Pasaules ebreju kongresa franču sekcijā (1934), sadarbojies ar Rīgas avīzi „Segodņa“, Otrā pasaules kara laikā pārcēlies uz ASV. Parīzes ložas „Astreja“ brālis (1937—40).
  • Rapps, Gotfrīds (?—1818). Baņķieris. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816—18).
  • fon Rass, Gustavs (1770—1845). Ierēdnis Vidzemes guberņā. Kolēģijas padomnieks. Varšavas ložas brālis (1821—26).
  • Raštedts, Konrāds (1876—). Tirgotājs, inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” orators (1926). Andreja ložas meistars (1931).
  • Rauhs (Rauch), E. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
  • Raute (Rauthe), Ernests (1864—). Būvmeistars, Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
  • Razevskis, Ernsts (). Kariešu meistars. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ bibliotekārs (1790), vācisko darbu 2.parraugs (1791—1792).
  • Reimans (Reymann), Harijs (1878—). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārrauga 2.vietnieks (1925). Andreja ložas meistars (1931).
  • Reimerss, Vilhelms (1857—1934). Tirgotājs, bankas direktors, Lielās ģildes vecākais. Dzīvojis Šveicē, bijis Šo-de-Fonas ložas „L’Amitie“ brālis (1891). Baltvācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) loceklis (1918—19). Vācu karaspēka lauka ložas "Hanseatentreue" brālis (1918—19). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs un pirmais ložas meistars (1924—29). Mēmeles ložas „Memphis“ un Liepājas ložas „Enkurs“ (1929) goda loceklis. Andreja ložas meistars Rīgā (1931).
  • Reiners, Voldemārs (1874—). Konditors un kafejnīcas īpašnieks. Mazās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
  • Reinhardts, Johans Ernsts (1746—). Amatnieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • fon Reitersvērds (von Reutersvärd), Patriks Kārlis Reinholds (1885—). Diplomāts, Zviedrijas sūtnis Latvijā (1928—35), vēlāk sūtnis Rumānijā. Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs. Kopā ar K.Zariņu aktīvi meklējis kandidātus uzņemšanai Stokholmas ložā "Den Nordiska Första". Galvojis par V.Munteru (1929) un M.Antonu (1931).
  • Reitlingers, Nikolajs (1862—1931). Rīgā dzimis ierēdnis. Studējis jurisprudenci Sv.Pēterburgas Universitātē, valsts padomnieks (1916), strādājis Finansu ministrijā Krievijā. Emigrējis uz Franciju (1920). Parīzes ložas „Astreja” brālis (1926).
  • fon der Reke (von der Recke), Elīza (1754—1833). Slavenākā Kurzemes dzejniece. Pēc tuvu piederīgo nāves sākusi interesēties par reliģisko misticismu. Kaljostro viņu uzņēmis savas Ēģiptes sistēmas adopcijas ložā „Trīs kronētie zobeni“ („Loge d’Adoption des troix Epées couronnées“) Jelgavā (1779—80). Pēc Kaljostro aizbraukšanas viņa nosūtījusi kompromitējošu vēstuli ķeizarienei Katrīnai II, pēc kuras norādījumiem Kaljostro Sv.Pēterburgā atmaskots.
  • Rels, Kristiāns Pēteris (). Farmaceits, provizors. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • fon Renne, Otto Johans Jūlijs, barons (1793—1840). Krievijas kavalērijas virsnieks. Napoleola karu dalībnieks. Kurzemes regulācijas komisijas priekšsēdis (pēc 1822). Nirnbergas ložas brālis (1816). Sv.Pēterburgas ložas „Zum flammenden Stern” brālis (1820).
  • Rennemans, Pēteris (1786—). No Vidzemes muižniekiem. Kolēģijas sekretārs (1819). Maskavas ložas „Neptūns” (1816—18) un „Mannas meklētāji” (1818—21) brālis.
  • fon Rennenkampfs, Aleksandrs (). Krievijas armijas majors (1786). Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • fon Rennenkampfs, Pauls Reinholds (). Tiesnesis. Hoftiesas asesors (1781—82), Vidzemes hoftiesas prezidents (1806), Vidzemes landrāts (1821). Vidzemes kroņa tiesas priekšsēdis. Rīgas ložas „Kastors” 1.pārraugs (1784—1785), ložas meistara vietnieks (1786), krēsla meistars (līdz 1794). 4.grāds (1786).
  • Rēns (Röns), Kārlis (1873—). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1. pārrauga vietnieks (1926), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
  • Repenakks (Röppenakk), Julius (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Repņins, Nikolajs Vasiļjevičs, kņazs (1734—1801). Baltijas provinču ģenerālgubernators Rīgā (1792—98). Ģenerālfeldmaršals (1796), Krievijas armijas pārveidotājs pēc Prūsijas armijas parauga (1796—98). Krievijas armijas virsnieks un diplomāts. Piedalījies Septiņgadu karā (1756—63), Prūsijas karaļa Fridriha II apbrīnotājs. Krievijas vēstnieks Polijā (1763—69). Piedalījies krievu—turku karos (1768—74 un 1787—91). Sv.Pēterburgas ložas „Deviņas mūzas“ brālis (1776), nodibinājis un vadījis militāro ložu (1779), Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss“ loceklis (pēc 1770). Uzņemts Rozenkreiceru ordeņa teorētiskajā grādā Maskavā (1785).
  • Rīge (Riege), Vilhelms (1879—). Būvmeistars un tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), rakstvedis (1921), mantzinis (1921) , uzņemts Iekšējā Orientā 5.6.1925. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (1918).
  • Rihardts, Johans Georgs (1764—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāda ložas loceklis (1793—1795).
  • Rihters, Augusts (1857—). Fabrikas īpašnieks. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924). Brīvmūrniekos uzņemts Zviedrijā (1907).
  • fon Rihters, Augusts (1794—1858). Virsnieks, uzdienējies līdz ģenerālmajoram. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis līdz 1816.
  • Rihters, Hermans Dāvids (). Hercoga inspektors Ventspils pakhauzam (noliktavai) (1784—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • fon Rihters, Johans Augusts (). Padomnieks, medicīnas ierēdnis. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816—1821), ložas sargs.
  • fon Rihters, Kārlis Ādams (). Vidzemes muižnieku konventa sekretārs (1778—82). Muižnieku konventa ekonomijas direktors. Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • Rihters Vilhelms Mihaels (1757—1822). Ārsts. Maskavas Universitātes profesors (1795), medicīnas fakultātes dekāns, ķirurģijas katedras vadītājs, galma mediķis (1818), īstenais valsts padomnieks (1812—22). Sv.Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas goda loceklis (1812), Krievijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1814), Getingas karaliskās zinātņu biedrības korespondētājloceklis. Beidzis ģimnāziju Rīgā, studējis medicīnu Maskavas Universitātē (1786), papildinājies Vācijā, Francijā, Anglijā, Holandē. Medicīnas doktora grādu ieguvis Erlangenē (1788). Maskavas ložas „Alexander zur dreifachen Segen” brālis (1818—21), Maskavas skotu grādu ložas „Berg Thabor” brālis (1818).
  • Riks (Rick), Otto (1868—). Dr.med., ārsts. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1921). Diseldorfas ložas “Zur Hoffnung und Staerke am Niederrhein” brālis Vācijā.
  • Rīks (Rieck), Kurts Viktors (1876—). Kaļķu fabrikas īpašnieks. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922).
  • fon Rīlers (von Rüler), Kārlis Gustavs, barons (). Krievijas armijas majors (1784), dzīvoja Vidzemē. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Rīzenkampfs (Riesenkampf), Johans P. (1764—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Rogaļskis (Rogalski), Georgs (1883—). Bankas „Norddeutsche Kreditanstalt Libau” direktors Liepājā 1917. Uzņemts Kēnigsbergas ložā „Drei Kronen i.O.” (1912), Liepājas militārās ložas „Enkurs un Zobens” brālis mantzinis (1917).
  • Rolssens, Johans Joahims (). Advokāts (1781—82), Rīgas apriņķa tiesas sekretārs (1784—86). Virskambarkungs (1802). Rīgas ložas „Kastors” orators (1781—86).
  • Romanus, Johans Georgs Frīdrihs (). Zemes virstiesas advokāts (1784—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Romers, Ludvigs (). Rēzeknes apriņķa muižnieks (1826). Poļu armijas virsnieks Napoleona karu laikā (1809). Varšavas ložas brālis (1809—13).
  • Roops, Kristofors (1884—1952). Dzimis Rīgā krievu ģenerāļa ģimenē, pēc Pirmā pasaules kara emigrējis uz Franciju. Parīzes ložu „Hermess” un „Ziemeļblāzma” brālis (1929—31)
  • Rorks, Matīss Benjamins (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Roze (Rose), Frīdrihs Vilhelms (1763—). Sulainis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Rozenbergs (Rosenberg), Johans Andreas (). Jurists. Rīgas ložas „Asträa” brālis no 1785.
  • Rozenplanters (Rosenplanter), Johans Heinrihs (). Valmieras pastmeistars (1788). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Rožankovskis, Fjodors (1891—1970). Jelgavas ģimnāzijas skolotāja ģimenē dzimis krievu mākslinieks. Pēc Pirmā pasaules kara dzīvojis Polijā, Francijā un ASV. Francijas lielložas Parīzes ložas „Gamajun” un augstāko grādu ložas „Druzja ļubomudrija” brālis (1932—40).
  • Rubaņenko, Samuils (1927—). Dzimis Daugavpilī, pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Francijā. Francijas lielložas Parīzes ložas „Astreja” brālis (1955—58).
  • Rudigers, Vilhelms (1778—). Kurzemes muižnieks, dzimis Jelgavā. Sv.Pēterburgas ložas „Amis reunis” brālis (1816).
  • Rugendorfors, Johans Gotfrīds (1738—). Mācītājs Piņķu draudzē (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).

Citvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kristofers Rēns (Christopher Wren), arhitekts un matemātiķis, Karaliskās biedrības dibinātājs, Londonas Sv.Paula katedrāles atjaunotājs pēc Lielā ugunsgrēka. Lodge Original, No. 1 (Antiquity No. 2) [1]
  • Nikolajs Rērihs (Николай Константинович Рерих), gleznotājs, arheologs, domātājs. "Rēriha pakta" dibinātājs kultūras mantojuma aizsardzībai.[2]
  • Teodors Rūzvelts (Theodore Roosevelt), ASV prezidents. Matinecock Lodge No. 806, Oyster Bay, Ņujorka[3]
  • Franklins Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt), ASV prezidents. Holland Lodge No. 8, Ņujorka. Matinecock Lodge No. 806, Oyster Bay, Ņujorka[3]
  • Džeimss Rotšilds (James Mayer Rothschild), finansists. Emulation Lodge No. 12, Londona.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ freemasonry.bcy.ca
  2. ↑ Сергей Карпачев. Масоны. Словарь. Великое искусство каменщиков. — М.: «АСТ: Олимп», 2008. — с. 337.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 freemasonry.bcy.ca
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Brīvmūrnieku_uzskaitījums_—_R&oldid=3894684"