Brīvmūrnieku uzskaitījums — S

Vikipēdijas lapa
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "S".

S[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sāje, Ludvigs (1871—). Skārdnieku meistars, bankas direktors, Mazās ģildes eltermanis. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārraugs (1925). Andreja ložas meistars (1931).
  • Samsons fon Himmelstjerna (Samson von Himmelstiern), Reinholds Johans Ludvigs (1778—1858). Tiesībnieks. Studējis tiesības un filosofiju Leipcigā (1796—98), Vidzemes bruņniecības kancelejas ierēdnis (1798—1802), bruņniecības notārs, arhīvos iepazinies ar Vidzemes vēsturi (1802—07), konsistorijas asesors (1803), Tērbatas apriņķa zemes tiesnesis (1806—18), Tērbatas un Pērnavas muižniecības pārstāvis Sv.Pēterburgā, Vidzemes likumu kodifikācijas komitejas loceklis (1818), tās priekšsēdētājs (1824).Vidzemes hoftiesas viceprezidents (1824—34), Vidzemes evaņģēliski luteriskās konsistorijas prezidents (1843—51), hoftiesas prezidents (1851—55). Sv.Pēterburgā ķeizariskajā kancelejā nodarbojies ar Baltijas provinču tiesību kodifikāciju (1829—40). Iesniedzis bruņniecības komisijā projektus par tautskolu organizāciju (1841) un par zemnieku rentes māju pārdošanu zemniekiem (1845). Vidzemes landrāts (1827—55). Baltijas vēstures un senlietu biedrības prezidents (1838—51). Sv.Pēterburgas ložas „Zum flammenden Stern” brālis (1815—22).
  • Segebardts, Martins Fridrihs (). Bārddzinis. Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • Serafims, Ernsts (). Aizputes apriņķa tiesas sekretārs (1821), Finansu ministrijas valsts īpašumu departamenta Kurzemes palātas sekretārs (1826). Berlīnes ložas „Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības” brālis (1822).
  • Severīns, Heinrihs Gotfrīds (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Sibirskis, Aleksandrs, kņazs (). Napoleona karu dalībnieks, ģenerālmajors (1822). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1816.—1819.
  • Silinskis, Pēteris (). Kambarsulainis (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Sīmerss, Kr. Heinrihs (1768—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Simonins, Johans Otto (1754—). Sv.Pēterburgas provianta komisijas virsnieks (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Siņicins, Fedots (). Krievijas armijas ģenerālmajors. Rīgas ložas „Konstantin zur gekrönten Löwe (Adler)“ brālis (1787). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ meistara vietnieks (1791—1792). Sv.Pēterburgas ložas „Elizabete pie labdarības“ meistara vietnieks (1808—11).
  • Skens, Teodors (1762—). Rīgas vietniecības ierēdnis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Slokenbergs, Roberts (). Rūjienas draudzes mācītājs. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis (1935). Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938).
  • Smits (Smit), Ivans Eduards (1865—). Inženieris un tirgotājs. Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis (uzņemts 29.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 1.pārraugs (1921), meistara vietnieks (1922), uzņemts Iekšējā Orientā 17.4.1923.
  • fon Smittens, Gustavs (). Pulkvedis, Jelgavas policijas priekšnieks (1818—24). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816—21).
  • Sniķers (Snikker), Mārtiņš (1866—1927). Kuģa kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” ierosinātājs un dibinātājs, ceremonijmeistara vietnieks (1924—27). Brīvmūrniekos uzņemts Skotijā.
  • Sommers, Johans Frīrihs (). Notārs (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • fon Staneke, Emmanuels (). Valsts padomnieks (1806), Kurzemes muitas inspektors (1803—1806), Kurzemes vicegubernators (1812), Kurzemes civilais gubernators (1816—1824). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816—1821).
  • Stenders (Stender), Gothards Frīdrihs (1714—1796). Studējis Jēnā un Hallē. Mājskolotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, saukts „Vecais Stenders”. Brīvmūrniecībā uzņemts kādā no ārzemju ložām (studiju laikā vai vēlāk Kopenhāgenā). Savas uzturēšanās laikā Kopenhāgenā, kur viņš dzīvojis līdz 1765. gadam un bijis ciešā personiskā kontaktā ar baronu J.A. fon Korfu (sk. A.Johansons „Latvijas kultūras vēsture 1710-1800” 174 lpp.). Pirms nāves pabeidzis rakstīt manuskriptu "Maģijas atslēga" (Clavis magiae. Die geheime Naturweisheit vom Stein der Weisen, historisch, physisch und praktisch beleuchtet. Nebst einen hermetischen Lexiko und Anhang).
  • Strauss, F. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).
  • Strešinskis, Naums (1905—). Dzimis Rēzeknē, pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Francijā. Francijas lielložas Parīzes ložas „Astreja” brālis (1948—54).
  • fon Strickis, Erihs (Erich Alexander Ingemar von Stritzky, 1881—1961). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” ceremonijmeistars (1925). Rīgas militārās ložas „Hanseatentreue” brālis (1918). Andreja ložas meistars (1931). No Muntera ziņojuma: „Vācietis; alusdarītavas īpašnieks; īpaši negatīvi atsaucās par hitlerismu, tomēr repatriējās.”
  • Sumbergs, Kristaps (1868—). Publiskais notārs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926).

Citvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. freemasonry.bcy.ca
  2. 2,0 2,1 «www.durham.net». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. janvārī. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.
  3. «www.freemason.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 14. jūlijā.
  4. Jasper Ridley. The Freemasons: A History of the World's Most Powerful Secret Society. Arcade Publishing, 2002
  5. freemasonry.bcy.ca