Brandenburgas vārti (vācu: Brandenburger Tor) ir bijušie Berlīnes pilsētas vārti, pārbūvēti 18. gadsimta beigās kā neoklasicismatriumfa arka, pašlaik tas ir viens no pazīstamākajiem Berlīnes un visas Vācijas simboliem. Tie atrodas pilsētas centra rietumos. Netālu no vārtiem atrodas Reihstāga ēka. Brandenburgas vārtus uzcēla no 1788. līdz 1791. gadam, projekta arhitekts ir Karls Gothards Langāns (Carl Gotthard Langhans). Pēckara sadalītajā Vācijā vārti nebija pieejami un tika izolēti, jo atradās pie Berlīnes mūra. Tāpat Brandenburgas vārti bija attēloti uz Vācijas markām un ir attēloti uz Vācijas eiro monētām.
Napoleona triumfālā iebraukšana Berlīnē 1806. gada 27. oktobrī (1810)
Brandenburgas vārti ir saistīti ar Napoleona karu beigām un prūšu karaspēka atgriešanos pēc Parīzes ieņemšanas 1814. gadā caur Brandenburgu uz Berlīni. Katru gadu 11. augustā šeit tiek svinēta Konstitūcijas diena. Līdz dzelzs priekškara atvēršanai un Berlīnes mūra nojaukšanai 1989. gada 9.–10. novembrī vārti atradās uz robežas starp Austrumberlīni un Rietumberlīni, līdz ar to Brandenburgas vārtus joprojām uzskata par simbolu, kas atspoguļo Vācijas un Eiropas dalījuma pārvarēšanu.
Berlīne, Vācija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brandenburgas vārti.
