Pāriet uz saturu

Berlīnes mūris

Vikipēdijas lapa
Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne

Berlīnes mūris (vācu: Berliner Mauer, izrunā: /bɛʁˈliːnɐ ˈmaʊ̯ɐ/), oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis[1] (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no 1961. gada 13. augusta līdz 1989. gada 9. novembrim, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).[2][3][4] Tā kopgarums bija 155 km, no kuriem 43,1 km bija izbūvēti caur Berlīnes pilsētu. Berlīnes mūris simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju.[1]

Mūra celtniecība tika uzsākta, balstoties uz lēmumu, kuru pieņēma VDR Tautas palāta 1961. gada 11. augustā. 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Austrumberlīni un Rietumberlīni, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. VDR robežsardzes vīriem tika izdota pavēle šaut uz cilvēkiem, kas mēģina šķērsot Berlīnes mūri. Nošauto cilvēku skaits, kas neveiksmīgi mēģināja to šķērsot, pēc dažādas informācijas variē no 136[5] līdz 245. Precīzs skaits nav zināms. Pirmo cilvēku, Idu Zīkmani (Ida Siekmann), nošāva 1961. gada 22. augustā.[5] Pēdējais bija Vinfrīds Freidenbergs (Winfried Freudenberg), kuru nošāva 1989. gada 8. martā.[6]

Austrumu bloka propaganda vēstīja, ka mūris aizsargā savus iedzīvotājus no "fašistiskajiem elementiem, kas sazvērējušies, lai neļautu tautas gribai" veidot komunistisku valsti VDR. Savukārt Rietumberlīnes pilsētas valdība dažkārt to sauca par "kauna mūri" — terminu ieviesa pilsētas mērs Villijs Brants, atsaucoties uz ar mūri noteikto pārvietošanās brīvības ierobežojumu.[7]

1989. gadā revolūciju virkne tuvējās Austrumu bloka valstīs — īpaši Polijā un Ungārijā — izraisīja ķēdes reakciju Austrumvācijā.[8] Konkrēti, Paneiropas pikniks 1989. gada augustā aizsāka mierīgu kustību, kuras laikā lielā mērā pārtrūka dzelzs priekškars, austrumu valdnieki tika pakļauti spiedienam pārtraukt savu represīvo politiku, krita Berlīnes mūris un visbeidzot sabruka Austrumu bloks.[9][10][11] Pēc vairāku nedēļu pilsoniskajiem nemieriem Austrumvācijas valdība 1989. gada 9. novembrī paziņoja, ka visi VDR pilsoņi var apmeklēt VFR un Rietumberlīni. Šis notikums tiek uzskatīts par Aukstā kara beigu datumu. Liels Austrumvācijas iedzīvotāju skaits šajā dienā pārrāpās tam pāri, un de facto šajā dienā izbeidzās Vācijas iedalījums divās atsevišķās valstīs. Brandenburgas vārti, kas atradās dažus metrus no Berlīnes mūra, atkal tika atvērti 1989. gada 22. decembrī. Mūra nojaukšana oficiāli sākās 1990. gada 13. jūnijā un noslēdzās 1994. gadā.[3] Oficiāli Vācijas atkalapvienošana notika 1990. gada 3. oktobrī.[12] Mūsdienās no 155 km garā Berlīnes mūra ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Eduards Liniņš. «13. augusts. Vācijas Demokrātiskās republika slēdza robežu ar Rietumvāciju». Šī diena vēsturē. Lsm.lv, 2014. gada 13. augusts. Skatīts: 2018. gada 12. augustā.
  2. ↑ Ryszard W. Piotrowicz, Sam Blay. The unification of Germany in international and domestic law. Rodopi, 1997. 42. lpp. ISBN 90-5183-755-0. OCLC 36437948.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Untangling 5 myths about the Berlin Wall». Chicago Tribune. 2014. gada 31. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 1. novembris.
  4. ↑ Video: Berlin, 1961/08/31 (1961). Universal Newsreel. 1961. Skatīts: 2012. gada 20. februāris.
  5. ↑ 5,0 5,1 Gunita Nagle. «Dzelzs aizkara krišana». Diena, 2009. gada 8. novembris. Skatīts: 2018. gada 12. augustā.
  6. ↑ «Death Strip: Berlin Pays Tribute to Last Person Shot Crossing Wall» (angļu). Spiegel. Skatīts: 2018. gada 112. augustā.
  7. ↑ «Berlin Wall: Five things you might not know». The Telegraph. 2011. gada 12. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. janvāris. Skatīts: 2017. gada 22. maijs.
  8. ↑ Mary Elise Sarotte, Collapse: The Accidental Opening of the Berlin Wall, New York: Basic Books, 2014
  9. ↑ Hilde Szabo: Die Berliner Mauer begann im Burgenland zu bröckeln (The Berlin Wall began to crumble in Burgenland — German), in Wiener Zeitung 16 August 1999; Otmar Lahodynsky: Paneuropäisches Picknick: Die Generalprobe für den Mauerfall (Pan-European picnic: the dress rehearsal for the fall of the Berlin Wall — German), in: Profil 9 August 2014.
  10. ↑ Thomas Roser: DDR-Massenflucht: Ein Picknick hebt die Welt aus den Angeln (German — Mass exodus of the GDR: A picnic clears the world) in: Die Presse 16 August 2018.
  11. ↑ Der 19. August 1989 war ein Test für Gorbatschows" (German — August 19, 1989 was a test for Gorbachev), in: FAZ 19 August 2009.
  12. ↑ «Berlin Wall Fast Facts». CNN. 2013. gada 16. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. novembris. Skatīts: 2019. gada 9. aprīlis.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Berlīnes_mūris&oldid=4183158"