Breda
| Breda | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Breda | |||
|
| |||
| |||
| Koordinātas: 51°34′N 4°48′E / 51.567°N 4.800°EKoordinātas: 51°34′N 4°48′E / 51.567°N 4.800°E | |||
| Valsts |
| ||
| Province |
| ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 129,15 km2 | ||
| • sauszeme | 126,99 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 188 078 | ||
| • blīvums | 1 175,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 4811 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
| |||
Breda (nīderlandiešu: Breda, izrunā: /breˈdaː/) ir pilsēta Nīderlandes dienvidos, Ziemeļbrabantes provincē, pie robežas ar Beļģiju. 2023. gadā pilsētā dzīvoja 151 tūkstoši iedzīvotāju.
Pilsēta ir dibināta 10. gadsimtā. 11. gadsimtā tā kļuva par Svētās Romas impērijas lēņu muižu. 1252. gadā Breda ieguva pilsētas tiesības. 1327. gadā Breda tika pārdota Brabantes hercogam. Pēc desmit mēnešus ilga aplenkuma 1624.–1625. gadā pilsēta nonāca spāņu kontrolē, kurus vadīja marķīzs Ambrodžio Spinola; šo notikumu iemūžināja Djego Velaskess savā slavenajā gleznā. Bredas aplenkumā 1637. gadā pilsētu pēc četrus mēnešus ilga aplenkuma atguva Orānas princis Frīdrihs Henrijs, un 1648. gadā tā beidzot tika atdota Nīderlandes Republikai saskaņā ar Vestfālenes līgumu.
Bredā bāzējās Nīderlandes Goda divīzijas futbola klubs NAC Breda. Bredā ir dzimuši pasaulslavenie dīdžeji Tiësto un Hardwell.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Breda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
| Šis ar Nīderlandi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|