Brno

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Brno
Pilsēta
Brno attēli
Brno attēli
Ģerbonis: Brno
Ģerbonis
Brno (Čehija)
Brno
Brno
Brno atrašanās vieta Čehijā
Koordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°E / 49.20000; 16.61667Koordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°E / 49.20000; 16.61667
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Apgabals Dienvidmorāvija
Pilsētas tiesības 1243. gads
Platība
 • Kopējā 230,19 km2
Iedzīvotāji (2015)
 • kopā 377 440
 • blīvums 1 639,7/km²
Mājaslapa www.brno.cz
Brno Vikikrātuvē

Brno (čehu: Brno) ir pilsēta Čehijas dienvidaustrumos. Pēc iedzīvotāju skaitā Brno ir otra lielākā pilsēta valstī. Dienvidmorāvijas apgabala centrs. Vēsturiski Brno Morāvijas novada galvenā pilsēta.

Pilsēta ir būtisks Čehijas valsts tieslietu sistēmas centrs - kopš 1993. gada šeit atrodas Čehijas Augstākā tiesa, Čehijas Konstitucionālā tiesa, Ģenerālprokuratūra un tiesībsraga birojs. Pilsētā atrodas vairākas augstskolas, to skaitā Masarika universitāte.

Brno atrodas liels izstāžu komplekss

Sporta sfērā Brno ir tradicionāls motosporta centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brno

No 11. gadsimta Brno vietā atradās Pšemislu pils. 1243. gadā Bohēmijas karalis Vāclavs I piešķīra Brno pilsētas tiesības.

14. gadsimtā Brno kļuva par vienu no Morāvijas galvaspilsētām, šeit, pārmaiņus ar Olomoucu, notika kārtu sapulces. Husītu karu laikā Brno palika uzticīga karalim Sigismundam, tāpēc husīti divreiz (1428, 1430) aplenca pilsētu, abas reizes neveiksmīgi.

Trīsdesmigadu kara laikā Brno bija viena no retajām pilsētām, kura veiksmīgi pretojās zviedru uzbrucējiem. Arī 1742. gada prūši neveiksmīgi aplenca pilsētu.

1805. gada 2. decembrī Brno pievārtē notika Austerlicas kauja.

18. gadsimtā Brno sāka attīstīties rūpniecība, un pilsēta kļuva par Morāvijas ievērojamāko ekonomisko centru. 1839. gadā uz Brno tika izbūvēts dzelzceļš.

1919. gada pilsētā nodibināja Masarīka universitāti.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brno dzimuši:

Brno dzīvojuši - semiotiķis Romāns Jakobsons (Роман Осипович Якобсон, 1896-1982), mūziķis Leošs Janāčeks (Leoš Janáček, 1854-1928), mūziķis Rafaels Kubelīks (Rafael Kubelík, 1914-1996), pirmais Čehoslovākijas prezidents Tomāšs Gariks Masariks (Tomáš Garrigue Masaryk, 1850-1937), ģenētikas pamatlicējs Gregors Mendelis (Gregor Mendel, 1822-1884), metemātiķis Rihards fon Mīzess (Richard von Mises, 1883-1953), mākslinieks Alfons Muha (Alphonse Mucha, 1860-1939), rakstnieks Roberts Mūzils (Robert Musil, 1880-1942).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]