Brno
| Brno | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
 Brno attēli | ||
| ||
  Brno | ||
| Koordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°EKoordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°E | ||
| Valsts |
 Čehija | |
| Apgabals | Dienvidmorāvija | |
| Pilsētas tiesības | 1243. gads | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 230,19 km2 | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 382 405 | |
| • blīvums | 1 639,7/km² | |
| Mājaslapa |
www | |
 Brno Vikikrātuvē | ||
.svg)
Brno (čehu: Brno) ir pilsēta Čehijas dienvidaustrumos, pēc iedzīvotāju skaitā otra lielākā pilsēta valstī. Dienvidmorāvijas apgabala centrs. Vēsturiski Brno bijusi Morāvijas novada galvenā pilsēta.
Pilsēta ir būtisks Čehijas valsts tieslietu sistēmas centrs — kopš 1993. gada šeit atrodas Čehijas Augstākā tiesa, Čehijas Konstitucionālā tiesa, Ģenerālprokuratūra un tiesībsraga birojs. Pilsētā atrodas vairākas augstskolas, to skaitā Masarīka Universitāte.
Brno atrodas liels izstāžu komplekss.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 11. gadsimta Brno vietā atradās Pšemislu pils. 1243. gadā Bohēmijas karalis Vāclavs I piešķīra Brno pilsētas tiesības.
14. gadsimtā Brno kļuva par vienu no Morāvijas galvaspilsētām, šeit, pārmaiņus ar Olomoucu, notika kārtu sapulces. Husītu karu laikā Brno palika uzticīga karalim Sigismundam, tāpēc husīti divreiz (1428, 1430) aplenca pilsētu, abas reizes nesekmīgi.
Trīsdesmigadu kara laikā Brno bija viena no retajām pilsētām, kura veiksmīgi pretojās zviedru uzbrucējiem. Arī 1742. gada prūši nesekmīgi aplenca pilsētu.
1805. gada 2. decembrī Brno pievārtē notika Austerlicas kauja.
18. gadsimtā Brno sāka attīstīties rūpniecība, un pilsēta kļuva par Morāvijas ievērojamāko ekonomisko centru. 1839. gadā uz Brno tika izbūvēts dzelzceļš.
1919. gadā pilsētā nodibināja Masarīka Universitāti.
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētā bāzēts hokeja klubs HC Kometa Brno, futbola klubs FC Zbrojovka Brno, tā ir arī tradicionāls motosporta centrs.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brno dzimuši:
- Eižens Bēms fon Baverks (Eugen Böhm von Bawerk, 1851—1914) — austriešu ekonomists;
- Kurts Gēdels (Kurt Gödel, 1906—1978) — austriešu/amerikāņu matemātiķis;
- Bohumils Hrabals (Bohumil Hrabal, 1914—1997) — čehu rakstnieks;
- Erihs Volfgangs Korngolds (Erich Wolfgang Korngold, 1897—1957) — austriešu/amerikāņu komponists;
- Milans Kundera (Milan Kundera, 1929) — čehu/franču rakstnieks;
- Ādolfs Looss (Adolf Loos, 1870—1933) — austriešu/čehoslovāku arhitekts;
- Ernsts Mahs (Ernst Mach, 1838—1916) — austriešu fiziķis un filozofs;
- Jana Novotna (Jana Novotná, 1968) — čehu tenisiste;
- Lucije Šafāržova (Lucie Šafářová, 1987) — čehu tenisiste.
Brno dzīvojuši — semiotiķis Romāns Jakobsons (Роман Осипович Якобсон, 1896—1982), mūziķis Leošs Janāčeks (Leoš Janáček, 1854—1928), mūziķis Rafaels Kubelīks (Rafael Kubelík, 1914—1996), pirmais Čehoslovākijas prezidents Tomāšs Gariks Masariks (Tomáš Garrigue Masaryk, 1850—1937), ģenētikas pamatlicējs Gregors Mendelis (Gregor Mendel, 1822—1884), metemātiķis Rihards fon Mīzess (Richard von Mises, 1883—1953), mākslinieks Alfons Muha (Alphonse Mucha, 1860—1939), rakstnieks Roberts Mūzils (Robert Musil, 1880—1942).
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brno.- Oficiālais tūrisma portāls Go To Brno
|
- ↑ Iedzīvotāji pašvaldībās (1.1.2021); pārbaudes datums: 30 aprīlis 2021.