Tiesībsargs

Vikipēdijas lapa

Tiesībsargs[1], ombuds jeb ombudsmanis (zviedru: ombudsman, no ombud — 'pilnvarotais' un man — 'vīrs') ir valsts amatpersona, kurš izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus. Parasti, kaut arī ne vienmēr, tiesībsargu ieceļ attiecīgās valsts valdība vai parlaments. Viņš ir starpnieks, kurš izlīdzina konfliktsituācijas starp ierēdņiem, amatpersonām, valsts iestādēm un fiziskajām, kā arī privāto tiesību juridiskajām personām. Amats 1809. gadā radās Zviedrijā, bet 20. un 21. gadsimtā ieviests daudzās valstīs, tostarp Latvijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ieviešot Latvijā jauno – tiesībsarga jeb ombuda – institūciju, kuram no nosaukumiem dot priekšroku latviešu valodā: "tiesībsargs", "valsts tiesībsargs", "cilvēku tiesībsargs" vai tiešo 'ombuda' tulkojumu no zviedru valodas "tautas pilnvarotais"?». Termini.gov.lv. 2003. gada 15. novembrī. Skatīts: 2017. gada 10. maijā. LZA Terminoloģijas komisija (TK) atbalsta ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīkojumu izveidotās darba grupas viedokli jaunās institūcijas nosaukumā izmantot prof. Ilmāra Bišera ieteikto vārdu tiesībsargs, kas kā «ombuda» latviskais sinonīms apstiprināts arī LZA TK.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]