Budžets

Vikipēdijas lapa

Budžets (no sennormāņu: bougette — 'maks', 'soma', 'naudas maiss') vispārīgā nozīmē ir ieņēmumu un izdevumu plāns kādam noteiktam laika posmam, darbam, pasākumam vai funkcijai. Budžetus plaši pielieto ģimenes (mājsaimniecības), uzņēmumi, valstis, pašvaldības utt. Budžeti tiek izstrādāti arī īstenojot dažādus projektus.

Budžets ir naudas vienībās sadalīts uzņēmuma finansu plāns konkrētam kalendārā laika periodam — budžeta periodam. Budžeta periods ir laiks, kurā ir spēkā atbilstošais budžets. Tradicionāli budžets tiek gatavots vienam gadam.

Budžeta gatavošanas mērķi ir:

  • saskaņot uzņēmuma darbu vienota plāna ietvaros;
  • informēt atbildīgos vadītājus par nākamā pārskata perioda mērķiem;
  • izveidot kontroles sistēmu, sagatavojot plānu, ar ko ir iespējams salīdzināt faktiskos darba rezultātus;
  • veicināt plānošanu.[1]

Budžets rāda saimnieciskās darbības virzienus un to sasniegšanai nepieciešamos resursus, lai uzņēmums gūtu sev vēlamo peļņu, kā arī, lai varētu salīdzināt sasniegtos ar vēlamajiem rezultātiem.

Budžeta izstrādāšanas procesu var uzskatīt par resursu sadales procesu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Budžeta izstrādāšana liek uzņēmējam, uzņēmuma administrācijai domāt par:

  • uzņēmuma nākotni;
  • uzņēmuma mērķiem;
  • uzņēmējdarbības veidiem un virzieniem, kas nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu;
  • funkcionēšanu tirgū, saikni ar pircējiem un piegādātājiem;
  • uzņēmuma potenciālu;
  • darbinieku motivāciju.

Citiem vārdiem, rūpīgi sagatavots budžets ir standarts par vēlamiem nākamās darbības rezultātiem, uz kuriem turpmāk ir jāorientējas.[2]

Budžeta nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai labāk ilustrētu, cik liela nozīme budžetam ir katra uzņēmuma darbībā, jāapskata, kādiem mērķiem budžets tiek sastādīts:

  1. Plānošana. Galvenajam plānošanas nosacījumam jau būtu jābūt noteiktam tad, kad tiek veikta uzņēmuma ilgtermiņa plānošana. Tātad, ikgadējai uzņēmuma budžeta plānošanai būtu jābalstās uz uzņēmuma ilgtermiņa plānu, kas sadalīts detalizēti pa gadiem. Bez ikgadējā budžeta plānošanas procesa, iegrimuši ikdienas problēmu risināšanā, uzņēmumu vadītāji varētu piemirst par nākotnes darbībām. Budžetēšana piespiež vadītājus plānot turpmākās uzņēmuma darbības un tādējādi viņi izvērtē, kādus nosacījumus nākamajā gadā vajadzētu mainīt un kādi soļi būtu sperami, lai izpildītu jaunos nosacījumus. Šis process pamudina vadītājus paredzēt problēmas pirms tās radušās un paātrināt lēmumu pieņemšanu saistībā ar šīm problēmām.
  2. Koordinēšana. Budžets kalpo kā vienots mehānisms, kas savieno dažādu uzņēmuma daļu darbības vienā kopējā plānā. Bez ieteikumiem, vadītāji varētu pieņemt vienpersoniskus lēmumus, ticot, ka viņu darbs un lēmumi nesīs patiešām vislabākos panākumus uzņēmumam. Piemēram, pārdošanas daļas vadītājam varētu likties, ka uzņēmumam par labu nāks tas, ja lielākiem piedāvājumiem tiks piešķirtas lielākas atlaides, savukārt ražošanas vadītājs varētu domāt, ka no lieliem apjomiem ir jāizvairās, jo nav vajadzīgs, lai uzņēmumam rastos lieli krājumi. Līdz ar to budžetēšanas galvenais mērķis ir saskaņot un izvērtēt šīs atšķirības, lai galu galā tas nāktu par labu uzņēmumam.
  3. Komunikācija. Lai uzņēmums spētu strādāt efektīgi, ir jābūt noteiktai komunikācijai uzņēmuma ietvaros. Tas nozīmē, ka katrai uzņēmuma daļai ir jābūt informētai par uzņēmuma plāniem, politiku un ierobežojumiem. Katram uzņēmuma darbiniekam ir skaidri jāsaprot, kādu lomu tas spēlē budžeta plānošanā. Šis process nodrošina to, ka ikviens uzņēmuma darbinieks jutīsies atbildīgs par budžeta izstrādi. Budžetēšanas ietvaros augstākā līmeņa vadītājam vajadzētu iepazīstināt ar savām iecerēm arī zemāka līmeņa vadītājus, lai katrs uzņēmuma darbinieks saprot, kādas ir uzņēmuma turpmākās ieceres un spēj koordinēt savas darbības pakārtoti tām.
  4. Motivācija. Budžeta plānošana var tikt izmantota, lai ietekmētu vadītāju izturēšanos un motivētu izrādīt iniciatīvu uzņēmumu mērķu sasniegšanā. Budžets paredz noteiktas vadlīnijas, kas motivē vadītājus censties tās sasniegt. Kā arī tādā veidā vadītāji var panākt, ka uzņēmuma darbinieki savu izaugsmi redz saistībā ar uzņēmumu mērķu sasniegšanu.
  5. Kontrole. Budžets palīdz vadītājiem uzņēmuma vadīšanā un dažādu darbību, par kurām attiecīgais vadītājs ir atbildīgs, kontrolēšanā. Salīdzinot reālos rezultātus ar budžetā plānotajām summām, vadītāji var noteikt, kuras izmaksas atšķiras no budžetā plānotajām un tad pievērst tām pastiprinātu uzmanību. Šis process mudina uzņēmuma vadīšanā pielietot sistēmu, ko pielieto izņēmuma kārtā un kas nozīmē, ka pastiprināta uzmanība un pūles tiek pievērstas attiecīgo izmaksu novirzei no plānotā.
  6. Izpildes novērtējums. Vadītāju darbs bieži vien tiek vērtēts pēc tā, cik veiksmīgi ir sasniegts plānotā budžeta rezultāts. Dažās kompānijās pat tiek piešķirti sevišķi bonusi vai prēmijas par veiksmīgu mērķu sasniegšanu kādā no budžeta periodiem. Budžeta izpilde parāda, cik veiksmīgi ir sasniegts iepriekš plānotais.[3]

Budžetu veidi un struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Budžetu veidi un to īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais lēmums, kas jāpieņem, sākot izstrādāt budžetu nākamajam periodam, ir lēmums par budžeta veida izvēli, uz kura tiks balstīts budžeta izstrādāšanas process. Pēc sagatavošanas veida, izdala:

  • Elastīgais budžets — budžets, kurā uzskatāmi parādītas atšķirības starp fiksētajām un mainīgajām izmaksām un paredzētas iespējamās izmaiņas atkarībā no darbības apjoma.
  • Fiksētie budžeti nemainās atkarībā no darbības apjoma, tādēļ tos pārsvarā izmanto daļēji ietekmējamo izmaksu plānošanai, kas nav tieši atkarīgas no uzņēmuma darbības apjoma.[4]

Uzņēmuma budžetu struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārīgi uzņēmuma budžeti iedalās trīs grupās:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Juventa, “Ievads grāmatvedībā” Rīga, 1997.g., — 205.lpp;
  2. Rasma Alsiņa, Karina Zolutuhina, Jūlija Bojarenko „Vadības grāmatvedības pamati”, „Raka”, 2000.g. — 76. lpp.;
  3. Drury Colin. Management & Cost Accounting. — Thomson Learning, 5th ed. Y. 2000. — 551.pg.;
  4. Rasma Alsiņa, Karina Zolutuhina, Jūlija Bojarenko „Vadības grāmatvedības pamati” „Raka” 2000.g. — 9l.lpp.
  5. Pelšs A. Uzņēmuma budžeta sastādīšana.// Bilance.- Rīga, 2007. — Nr. 20. (176) — 29. lpp.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alsiņa R., Zolutuhina K., Bojarenko J. „Vadības grāmatvedības pamati”, „Raka”, 2000.g. — 180.lpp.
  • Drury Colin. Management & Cost Accounting. — Thomson Learning, 5th ed. Y. 2000. — 1194.p.
  • Juventa. “Ievads grāmatvedībā” 1997. — 239 lpp.
  • Pelšs A. Uzņēmuma budžeta sastādīšana.// Bilance.- Rīga, 2007. — Nr. 20. (176) — 28-31. lpp.