Burāšana ir pārvietošanās ar vēja dzītu peldlīdzekli pa ūdens virsmu. Tas ir Olimpiskais sporta veids. Atsevišķi pastāv arī sauszemes burāšana pa līdzenas sauszemes, līdzena sniega vai ledus virsmu. Burā ar: buriniekiem un jahtām: kreiserjahtām, daudzkorpusu jahtām (katamaraniem, trimaraniem), švertjahtām, ledusjahtām (ledus-sniega blokartiem - ice-blokarts), sauszemes blokartiem. Amatieru braucienos buru jahtas sāka lietot jau XVII gs. Holandē un Anglijā, kad ir arī pirmās ziņas par to sacīkstēm, bet pirmo tvaika jahtu 1827. gadā uzbūvēja Lielbritānijā.
Amatieru sacensībās - regatē -, ja vien tā nav t.s. "olimpiskā distance", piedalās dažādu kategoriju un lielumu jahtas ar dažādām gaitas īpatnībām. Tāpēc katra jahta tiek apmērīta un tai piešķirta koeficienta balle, ar kuru pēc finiša reizina uzrādīto laiku — jo jaunāka un ātrāka jahta, jo augstāks koeficients. Tādējādi t.s. "jaukto" burāšanā sacensību rezultātu nosaka nevis tas, kuram jaunāka un ātrāka jahta, bet gan beigu pārrēķins, kas ļauj uzvarēt vecākai un lēnākai jahtai, ja tai prasmīgāka komanda un kapteinis.
Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. - Rīga, 1998.
Millers L. Jūrniecības vārdnīca. - apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2007. (vairāk nekā 4500 jūrniecībā un burāšanā lietoto vārdu skaidrojumu un tulkojumu angļu, vācu un krievu valodā)
Latvijas burāšanas gadagrāmata 2006. Latvijas Zēģelētāju savienība. Rīga, 2007.
Latvijas burāšanas gadagrāmata 2007. Latvijas Zēģelētāju savienība. Rīga. 2008.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Burāšana.
