Kauja pie Otepē (1217)
- Šis raksts ir par 1217. gada krievu karagājienu uz Ugauniju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Ugauniju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1217. gada Novgorodas krievu karagājiens un kauja pie Otepē | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
Karagājieni virzījās no Tālavas un Cēsīm uz Ugauniju (kartē - UGANDI). | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Novgorodas un Pleskavas krievu karaspēks, Sāmsalas, Harijas un Sakalas karavīri |
Zobenbrāļu ordenis, Tālavas letu karavīri, Ugaunijas karavīri | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Pleskavas kņazs Vladimirs Mstislavičs, igauņu novadu vecākie |
ordeņa mestrs Folkvīns, Cēsu Bertolds†, Teoderihs fon Bukshēvdens | ||||||
Spēks | |||||||
vairāk kā 20 000 | vairāk kā 3000 līvu, letu karavīri, Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki un krustneši | ||||||
Zaudējumi | |||||||
tika nogalināti daudzi leti, līvi un vairāki ordeņa bruņinieki, arī Cēsu Bertolds |
1217. gada kauja pie Otepē bija pirmā lielā Livonijas krusta karu kauja starp Novgorodas krieviem un vācu krustnešiem. Kauja notika 1216./1217. gada ziemā Otepē pilskalnā starp Novgorodas un Pleskavas krievu karaspēku un pils aizstāvjiem ugauņiem un krustnešiem.
Krievu karaspēks pirms tam jau bija iebrucis Ugaunijas un Tālavas zemēs, lai ievāktu meslus un piespiestu ugauņus un letus atteikties no Romas katoļu ticības. Pēc krievu aicinājuma tiem piebiedrojās arī sāmsalieši, harjuieši un sakalieši, tādējādi kopējais uzbrucēju skaits pēc Indriķa hronikas datiem pārsniedza 20 000.
Pils aplenkums ilga 17 dienas, bet krievi nespēja pilskalnu ieņemt. Palīgā pils aizstāvjiem ieradās ap 3000 zobenbrāļi, līvi, leti un krustneši, bet trīs dienas ilgā kaujā neviena no pusēm nespēja uzvarēt un salīga mieru.
Miera noteikumi paredzēja, ka visiem vāciešiem bija jāatstāj pils.[1] Kaujā krita vairāki vadošie Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki, arī Cēsu Bertolds. Otepē kaujas rezultātā visas līdz tam kristītās Igaunijas zemes atkal atkrita no Romas katoļu ticības.