Brāļa Bertolda dzirnavas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Brāļa Bertolda dzirnavas (latīņu: Molendinum fratris Bertoldi, vācu: broder Bertoldes molen, Bruder Bertholdes Mühle) bija Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk Livonijas ordeņa nocietinājums uz RīgasSalaspils ceļa pie dzirnavu tilta pāri strautam tagadējā Rīgas Ķengaraga apkaimē. Dzirnavām bijuši četri rati un mūra tornis un līdz 16. gadsimtam tās izmantoja graudu malšanai. Līdzās dzirnavām atradās arī piparu dzirnavas (Pepermole). Mūsdienās nocietinājuma vieta vairs nav atrodama.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, ka dzirnavas celtas Cēsu ordeņa pils komandanta (1208 - 1217) Bertolda laikā un nosauktas viņa vārdā. Tās atradās Daugavas krastā pusjūdzi ārpus Rīgas pie neliela strautiņa, kas iztecēja no Dreiliņu purva un ietecēja Daugavā iepretī Vīberta salai. Livonijas pilsoņu kara laikā 1298. gada sākumā apvienotais Rīgas un Lietuvas karaspēks nesekmīgi mēģināja ordeņa nocietinājumu ieņemt ar kara mašīnām, bet pavasarī to nopostīja. Zināms, ka zeme starp Brāļa Bertolda dzirnavām un Mazjumpravas muižas robežu 1345. gadā piederēja Livonijas ordenim.

Pēc Salaspils pils uzcelšanas 14. gadsimtā dzirnavas zaudēja savu militāro nozīmi. 1429. gadā Livonijas ordenis Brāļa Bertolda dzirnavām piederošo zemi izlēņoja Lambrehtam no Alenes. 1447. gadā mestrs Heidenreihs Finke no Overbergas dzirnavu zemi izlēņoja Cisterciešu sieviešu klosterim. 16. gadsimtā dzirnavas pielāgoja vara apstrādei, bet 17. gadsimtā dzirnavās vēla vadmalu un filcu. Otrā Ziemeļu kara Rīgas aplenkuma laikā 1656. gadā pie dzirnavām atradās Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēka nometne, kuru vēlāk dēvēja par Maskaviešu pakalnu.

Pēc 1841. gada krievu tirgotājs Sidors Kuzņecovs agrāko dzirnavu apkārtnē izveidoja porcelāna fabriku.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°55′23,24″N 24°10′12,19″E / 56.91667°N 24.16667°E / 56.91667; 24.16667