Cēsu kauja (1245)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1245. gada Cēsu kauju. Par citām jēdziena Cēsu kaujas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1245. gada Cēsu kauja
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Lietuviešu karagājiens virzījās no Austrumlietuvas cauri Rīgas arhibīskapijas zemēm (kartē - Archbishopric of Riga) pret ordeņa pili Cēsīs, starp Valmieru (kartē - Wolmar) un Turaidu (kartē - Treiden).
Datums1245. gads
VietaCēsis
IznākumsLietuvas dižkunigaitijas uzvara
Karotāji
Nalsenes karavīriLivonijas ordenis
(Cēsu pils garnizons, vendu un letgaļu karavīri)
Komandieri
LengvīnsCēsu komturs Zasendorfas Heinrihs
Spēki
ap 500 bruņinieku un vasaļu karavīru
Zaudējumi
Nogalināts Zasendorfas Heinrihs un 9 bruņinieki

1245. gada Cēsu kauja notika lietuviešu atriebes karagājiena laikā pēc Livonijas ordeņa un tā sabiedroto iebrukuma Nalsenes zemē tajā pašā gadā. Sagūstītā Nalsenes valdnieka draugi un tuvinieki izpirka Lengvīnu no Rīgas gūsta, pēc neilga laika viņš organizēja iebrukumu Livonijas ordeņa zemē, lai atriebtu sava brāļa nāvi. Lietuviešu karaspēks nemanīts izgāja cauri Jersikai un Rīgas arhibīskapam pakļautajām latgaļu zemēm un negaidīti uzbruka Livonijas ordeņa Cēsu pilij. Pils aizstāvēšanai Cēsu komturs Zasendorfas Heinrihs spēja sapulcināt karaspēku, kurā bija ap 500 bruņinieku un vasaļu karavīru, tomēr lietuviešiem bija skaitlisks pārspēks. Ordeņa karaspēks tika sakauts un kaujā krita pats komturs un deviņi ordeņa brāļi. Viens bruņinieks tika saņemts gūstā un viņam vajadzēja nest nocirsto Cēsu komtura galvu uz Lietuvu, kur viņu upurēja par godu kritušajam Lengvīna brālim.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika, 03059.-03118. rindas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. decembrī. Skatīts: 2009. gada 23. oktobrī.