Cēzars Amslers

Cēzars Amslers Cäsar Amsler Personīgā informācija Dzimis 1881. gada 15. aprīlī Šincnaha, Ārgavas kantons, Šveice Miris 1965. gada 19. janvārī (83 gadi) Harliberga, Šveice Vecāki Johans Amslers, Marija Johanna Hildegarde Dreselli Dzīvesbiedre Helēna Mihelsone

Zinātniskā darbība Zinātne farmakoloģija Darba vietas Latvijas Universitāte, Vīnes Universitāte Alma mater Bāzeles universitāte

Hanss Cēzars Amslers (vācu: Hans Cäsar Amsler, 1881—1965) bija šveiciešu neirofarmakologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors. Pētīja morfīna panesību un apomorfīna farmakoloģiju.

Dzīves gājums

Dzimis 1881. gada 15. aprīlī Šincnahas draudzē (Schinznach), Ārgavas kantonā viesnīcnieka Johana Amslera ģimenē. Mācījās Ārgavas ģimnāzijā. Studēja tieslietas Cīrihes un Minhenes (1902-1904), tad medicīnu Ženēvas un Bāzeles universitātēs (1904-1910). Bija Bāzeles Universitātes Patoloģijas institūta asistents (1910-1912), 1911. gadā aizstāvēja medicīnas doktora grādu ar promocijas darbu "Klīnisks, bakterioloģisks un eksperimentāls pētījums par conjunctivitis cruposa". Papildinājās Frankfurtes-pie-Mainas, Minhenes un Jēnas universitātēs (1912-1915).

No 1915. gada strādāja par Vīnes Universitātes Farmakoloģijas institūta pētnieku (1915-1918), asistentu (1918-1921), privātdocentu (1921). 1921. gadā aizstāvēja habilitācijas darbu par sāpju fizioloģiju un tika uzaicināts kļūt par jaundibinātās Latvijas Universitātes farmakoloģijas profesoru. Bija LU Farmakoloģijas institūta izveidotājs un vadītājs Kronvalda bulvārī 9 Rīgā (1921-1940). Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas C. Amslers 1940. gada 24. augustā tika atlaists no darba un atgriezās Šveicē, dzīvoja Enetbādenē (1940), Sanktgallenē (1947), Cīrihē (1952).

Viņa darbu LU Farmakoloģijas institūtā turpināja Pēteris Vegers (1904-1991).

Darbi

• Amsler, C., and Pick, E. P. Pharmakologische Studien am isolierten Splanchnikasgefassebiet des Frosches. Naunyn-Schmiedebergs Archiv für experimentelle Pathologie und Pharmakologie, 1919, 85:61
• Amsler, C. Sind Schrei und Abwehrbewegungen nach Schmerzreizen beim normalen Tier Zeichen empfundenen Schmerzes oder nur reflektorische Erscheinungen? Arch Exp Path Pharmakol 1921, 90(5-6): 257-276 (Habilitationsschrift)
• Amsler C: Beiträge zur Pharmakologie des Gehirns. Arch Exp Path Pharmakol 1923, 97:1-14
• Amsler, C. Schmerz und Pupille. Arch Exp Path Pharmakol 1924, 103(3-4):138-146
• Rentz, Ed.; Amsler C: Die »Potential«-oder Phasenwirkungen der Lokalanästhetika am Froschgefäßpräparat. Arch Exp Path Pharmakol 1928, 133: 274-283
• Wendel, A.; Amsler C: Gibt es Pupillarfasern? Arch Exp Path Pharmakol 1929, 144: 71-75
• Stender, O.; Amsler, C. Verstärkung und Verlängerung lokalanästhesierender Wirkungen durch Hühnereiweiß in Versuchen an der Hornhaut des Auges. Arch Exp Path Pharmakol 1929, 144: 190-196
• Stender, O.; Amsler, C. Beiträge zur Kenntnis der Morphingewöhnung. Arch Exp Path Pharmakol 1931, 160(2): 195-204
• Amsler, C. Zur Pathogenese der Gewöhnung an Morphin. Arch Exp Path Pharmakol 1931, 161: 233-246
• Amsler, C. Zur Pharmakologie und Pathogenese der Entzündung. Arch Exp Path Pharmakol 1933, 171(1): 170-173
• Amsler, C. Zur Frage der Entwöhnung von Narkotischen Giften. Klinische Wochenschrift, 1934, 13 (21): 773-774
• Weger, P.; Amsler, C. Weiteres zum Problem der Gewöhnung an Morphin. Arch Exp Path Pharmakol 1936, 181(2-4): 489-493
• Matschulan, G.; Amsler, C. Verlängerung der örtlich anästhesierenden Wirkung von Morphium-Kokain durch Calcium. Arch Exp Path Pharmakol 1936, 182(1-2): 87-90
• Weger, P.; Amsler, C. Beschleunigung der Gewöhnung an Morphin bzw. Verzögerung der Entwöhnung davon durch Vitamin-D-Mangel. Arch Exp Path Pharmakol 1936, 183(1): 9-12
• Amsler, C. Veränderte Wirkung des Morphins bei Rachitis. Arch Exp Path Pharmakol 1937, 185(2-3): 263-266
• Matschulan, G.; Amsler, C. Verlängerung der örtlich anästhesierenden Wirkung einiger Cocainersatzmittel in Verbindung mit Morphin und Hühnereiweiß. Arch Exp Path Pharmakol 1938, 190: 560-564