COVID-19 pandēmija Krievijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krievijas Federācijas apgabali un novadi, tumšākā krāsā atzīmētas teritorijas ar lielāko diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaitu (jaunākie dati). Visvairāk inficēto ir Maskavā, Maskavas apgabalā, Pēterburgā un Ņižņijnovgorodas apgabalā.
Diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaits uz miljons iedzīvotājiem Krievijas Federācijas apgabalos un novados (jaunākie dati).

COVID-19 pandēmija Krievijas Federācijā sākās 2020. gada 31. janvārī, kad reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus diviem Ķīnas pilsoņiem, vienu Aizbaikāla novadā, bet otru Tjumeņas apgabalā. Pēc izolēšanas abi līdz februāra beigām atveseļojās.[1][2] Lai ierobežotu infekcijas izplatību valsts teritorijā, Krievija slēdza robežu ar Ķīnu un aizliedza tās pilsoņiem iebraukt savā teritorijā.[3]

Sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 2. martā tika ziņots, ka Krievijā reģistrēts trešais ar COVID-19 inficēšanās gadījums, ko atklāja kādam Krievijas pilsonim, atgriežoties no ceļojuma Itālijā.[4] Inficētais vīrietis tika izolēts un nogādāts kādā no Maskavas slimnīcām.[3]

4. martā Krievijas valdība paziņoja, ka sociālajos medijos izplatītas nepatiesas ziņas, ka Krievijā ar koronavīrusa slimību Covid-19 inficējies liels skaits cilvēku un varasiestādes to slēpj. Prezidents Putins valdības sēdē sacīja, ka Federālais Drošības dienests (FDD) ziņojis viņam, ka nepatiesā informācija izplatīta galvenokārt no ārvalstīm ar mērķi radīt paniku, kamēr realitātē situācija nav kritiska.[5] 13. martā tika ziņots par 45 inficēšanās gadījumiem, Krievijas varasiestādes paziņoja, ka no 16. marta ierobežos aviosatiksmi ar Eiropas Savienības un EFTA valstīm, izņemot ar to galvaspilsētām.[6] 19. martā kādā Maskavas slimnīcā no koronavīrusa pneimonijas nomira 79 gadus veca sieviete, kurai bija arī cukura diabēts un problēmas ar sirdi.[7]

Pirmais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

29. martā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka visiem pilsētas iedzīvotājiem no 30. marta būs jāuzturas mājās pašizolācijā, atstāt dzīvesvietu drīkstēs tikai gadījumā, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, kā arī iepirktos tuvākajā veikalā vai aptiekā. Tika paziņots, ka īpaša viedā sistēma kontrolēs mājas režīma ievērošanu.[8]

6. aprīlī oficiāli apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits pieauga par 954 (+11%) gadījumiem un sasniedza 6343, bet nāves gadījumu skaits sasniedza 47. Vladimirs Putins mudināja iedzīvotājus palikt mājās līdz mēneša beigām un mājas atstāt vienīgi tad, kad tas ir absolūti nepieciešams.[9]

14. aprīlī inficēto skaits pārsniedza 21 000, bet mirušo skaits sasniedza 170, pandēmijas dēļ atlika 22. aprīlī paredzēto konstitucionālo referendumu, kurš dotu iespēju Putinam pagarināt laiku, kuru viņš atradīsies pie varas.[10]

20. aprīlī Komunarkas slimnīcā nomira 56 gadus vecais Maskavas 3. veterānu slimnīcas urologs Maksims Starinskis, kurš bija inficējies no COVID-19 slimiem pacientiem. Tajā paša slimnīcā diagnosticēja vēl 63 inficētus mediķus, no kuriem divi smagā stāvoklī nokļuva intensīvās terapijas palātās.[11]

1. maijā Krievijas Veselības ministrija paziņoja, ka pieaug ar koronavīrusu inficēto bērnu skaits. Slimība visā valstī prasījusi divu bērnu dzīvības un vēl 11 bērnu stāvoklis ir smags. 2. maijā tika paziņots, ka inficēšanās ar jauno koronavīrusu pēdējās diennakts laikā diagnosticēta 9623 cilvēkiem un miruši 57 cilvēki. Kopējais inficējušos cilvēku skaits sasniedza 124 054, bet mirušo skaits 1222. Savukārt Maskavā diennakts laikā bija reģistrēti 5358 jauni inficēšanās gadījumi un kopējais saslimušo skaits sasniedza 62 658.[12]

11. maijā Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka 12. maijā pārtrauks jau 28. martā izsludināto nestrādāšanas periodu ar darba algas saglabāšanu.[13] 16. maijā ziņoja, ka Krievijas pataloganatomi esot īpaši skrupulozi un viņiem jāveic autopsija visiem pacientiem, lai nošķirtu nāves "no COVID-19" no nāvēm "ar COVID-19". Šādas pieejas dēļ Krievijā mirstība no Covid-19 ir 7,4 reizes zemāka par vidējo rādītāju pasaulē.[14]

22. maijā tika ziņots, ka Krievijā diennakts laikā no COVID-19 miruši 150 cilvēki, kas bija lielākais līdz tam reģistrētais mirušo skaits 24 stundu laikā. Varasiestādes apgalvoja, ka situācija stabilizējas, un atļāva Maskavā atgriezties darbā pusmiljonam rūpniecībā un celtniecībā nodarbināto cilvēku.[15]

11. jūnijā kopējais saslimušo skaits Krievijas Federācijā sasniedza 502 436, saskaņā ar oficiālajiem datiem no COVID-19 bija miruši 6532 cilvēki. Krievijas Veselības ministrija ziņoja, ka upuru skaitā sāks iekļaut arī tos gadījumus, kur tiešais nāves cēlonis bijusi cita slimība, piemēram, Maskavā maijā bija reģistrēti 5260 šādi nāves gadījumi. Amatpersonas apgalvoja, ka lielais inficēto skaits Krievijā izskaidrojams ar lielo pārbaužu skaitu - līdz šim pārbaudīti 13 miljoni cilvēku. Salīdzinoši zemais mirstības rādītājs ļaujot droši atcelt ierobežojumus. Maskavā 9. jūnijā tika atcelts pašizolācijas režīms un elektronisko caurlaižu darbība.[16]

Augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā reģistrēta pasaulē pirmā vakcīna pret jauno koronavīrusu. Taču Rietumu eksperti šo ziņu uztvēruši ar skepsi, norādot, ka konkrētā vakcīna izmēģināta tikai uz dažiem desmitiem cilvēku.

Otrais un trešais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms otrā slimības viļņa sākuma 1. septembrī Krievijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu bija apstiprināta 1 000 048 cilvēkiem, kas bija ceturtais lielākais saslimušo skaits aiz ASV, Brazīlijas un Indijas.[17]

Līdz 12. novembrim Krievijas Federācijā bija oficiāli apstiprināti 1,8 miljoni COVID-19 saslimšanas gadījumu, bet diennaktī diagnosticēto skaits pārsniedza 20 000. Krievijā izstrādātā vakcīna “Sputņik V” joprojām atradās izmēģinājumu fāzē.[18]

Trešā slimības viļņa laikā 29. jūnijā diennaktī no COVID-19 mirušo skaits sasniedza 652,[19] bet reģistrēto jauno gadījumu skaits — 20 616. COVID-19 vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši 21,2 miljoni (15%) no aptuveni 146 miljoniem valsts iedzīvotāju, 60% aptaujāto neplānoja vakcinēties.[20]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Koronavīruss: Krievijā apstiprina pirmos divus gadījumus». delfi.lv. 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  2. «COVID-19 Coronavirus Outbreak». worldometers.info. Worldometers. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  3. 3,0 3,1 «Coronavirus in Russia: The Latest News». themoscowtimes.com. The Moscow Times. 2020. gada 4. marts. Skatīts: 2020. gada 4. marts.
  4. «Russian citizen who returned from Italy diagnosed with coronavirus: RIA cites ministry». reuters.com. Reuters. 2020. gada 2. marts. Skatīts: 2020. gada 2. marts.
  5. Putins: Baumas par jauno koronavīrusu tiek izplatītas no ārvalstīm diena.lv 2020. gada 4. martā
  6. Covid-19 dēļ Krievija ierobežos aviosatiksmi ar ES LETA 2020. gada 13. martā
  7. Krievija paziņo par pirmo nāves gadījumu no “Covid-19” LETA, skaties.lv 2020. gada 19. martā
  8. Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu TVNET/LETA 2020. gada 29. martā
  9. Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību pirmdien apollo.lv, 2020. gada 6. aprīlī
  10. Covid-19: Ko Krievijai prognozē amerikāņu analītiķi Rus.lsm.lv 2020. gada 15. aprīlī
  11. Maskavā no Covid-19 miris ārsts; vairāk nekā 60 kolēģi inficējušies tvnet.lv 2020. gada 22. aprīlī
  12. Krievijā fiksēts līdz šim straujākais Covid-19 gadījumu skaita pieaugums LETA/AFP 2020. gada 2. maijā
  13. Krievijā no otrdienas tiks izbeigts "nestrādāšanas" režīms Jauns.lv / LETA 2020. gada 11. maijā
  14. No Covid-19 mirt nedrīkst: kā Krievijā manipulē ar statistiku tvnet.lv 2020. gada 16. maijā
  15. Krievijā reģistrēts līdz šim diennaktī lielākais Covid-19 upuru skaits LETA 2020. gada 22. maijā
  16. Jaunākā informācija par koronavīrusa Covid-19 izplatību apollo.lv 2020. gada 11. jūnijā
  17. Covid-19 gadījumu skaits Krievijā pārsniedzis miljonu LETA 2020. gada 1. septembrī
  18. Krievijā Covid-19 izplatās rekordlielā tempā lsm.lv 2020. gada 12. novembrī
  19. Krievijā reģistrēts rekordliels diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits lsm.lv 2021. gada 29. jūnijā
  20. Krievijā slimnīcās atrodas 151 000 Covid-19 pacientu LETA 2021. gada 29. jūnijā