COVID-19 pandēmija Krievijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krievijas Federācijas apgabali un novadi, kuros diagnosticēti COVID-19 gadījumi (jaunākie dati).

COVID-19 pandēmija Krievijas Federācijā sākās 2020. gada 31. janvārī, kad reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus diviem Ķīnas pilsoņiem, vienu Aizbaikāla novadā, bet otru Tjumeņas apgabalā. Pēc izolēšanas abi līdz februāra beigām atveseļojās.[1][2] Lai ierobežotu infekcijas izplatību valsts teritorijā, Krievija slēdza robežu ar Ķīnu un aizliedza tās pilsoņiem iebraukt savā teritorijā.[3] 2020. gada 2. martā tika ziņots, ka Krievijā tika reģistrēts trešais ar COVID-19 inficēšanās gadījums, kas tika fiksēts kādam Krievijas pilsonim, atgriežoties no ceļojuma Itālijā.[4] Inficētais vīrietis tika izolēts un nogādāts kādā no Maskavas slimnīcām.[3]

4. martā Krievijas valdība paziņoja, ka sociālajos medijos izplatītas nepatiesas ziņas, ka Krievijā ar koronavīrusa slimību Covid-19 inficējies liels skaits cilvēku un varasiestādes to slēpj. Prezidents Putins valdības sēdē sacīja, ka Federālais Drošības dienests (FDD) ziņojis viņam, ka nepatiesā informācija izplatīta galvenokārt no ārvalstīm ar mērķi radīt paniku, kamēr realitātē situācija nav kritiska.[5] 13. martā tika ziņots par 45 inficēšanās gadījumiem, Krievijas varasiestādes paziņoja, ka no 16. marta ierobežos aviosatiksmi ar Eiropas Savienības un EFTA valstīm, izņemot ar to galvaspilsētām.[6] 19. martā kādā Maskavas slimnīcā no koronavīrusa pneimonijas nomira 79 gadus veca sieviete, kurai bija arī cukura diabēts un problēmas ar sirdi.[7] 29. martā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka visiem pilsētas iedzīvotājiem no 30. marta būs jāuzturas mājās pašizolācijā, atstāt dzīvesvietu drīkstēs tikai gadījumā, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, kā arī iepirktos tuvākajā veikalā vai aptiekā. Tika paziņots, ka īpaša viedā sistēma kontrolēs mājas režīma ievērošanu.[8]

6. aprīlī oficiāli apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits pieauga par 954 (+11%) gadījumiem un sasniedza 6343, bet nāves gadījumu skaits sasniedza 47. Vladimirs Putins mudināja iedzīvotājus palikt mājās līdz mēneša beigām un mājas atstāt vienīgi tad, kad tas ir absolūti nepieciešams.[9]

14. aprīlī inficēto skaits pārsniedza 21 000, bet mirušo skaits sasniedza 170, pandēmijas dēļ atlika 22. aprīlī paredzēto konstitucionālo referendumu, kurš dotu iespēju Putinam pagarināt laiku, kuru viņš atradīsies pie varas.[10]

20. aprīlī Komunarkas slimnīcā nomira 56 gadus vecais Maskavas 3. veterānu slimnīcas urologs Maksims Starinskis, kurš bija inficējies no COVID-19 slimiem pacientiem. Tajā paša slimnīcā diagnosticēja vēl 63 inficētus mediķus, no kuriem divi smagā stāvoklī nokļuva intensīvās terapijas palātās.[11]

1. maijā Krievijas Veselības ministrija paziņoja, ka pieaug ar koronavīrusu inficēto bērnu skaits. Slimība visā valstī prasījusi divu bērnu dzīvības un vēl 11 bērnu stāvoklis ir smags. 2. maijā tika paziņots, ka inficēšanās ar jauno koronavīrusu pēdējās diennakts laikā diagnosticēta 9623 cilvēkiem un miruši 57 cilvēki. Kopējais inficējušos cilvēku skaits sasniedza 124 054, bet mirušo skaits 1222. Savukārt Maskavā diennakts laikā bija reģistrēti 5358 jauni inficēšanās gadījumi un kopējais saslimušo skaits sasniedza 62 658.[12]

11. maijā Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka 12. maijā pārtrauks jau 28. martā izsludināto nestrādāšanas periodu ar darba algas saglabāšanu.[13] 16. maijā ziņoja, ka Krievijas pataloganatomi esot īpaši skrupulozi un viņiem jāveic autopsija visiem pacientiem, lai nošķirtu nāves "no COVID-19" no nāvēm "ar COVID-19". Šādas pieejas dēļ Krievijā mirstība no Covid-19 ir 7,4 reizes zemāka par vidējo rādītāju pasaulē.[14]

22. maijā tika ziņots, ka Krievijā diennakts laikā no COVID-19 miruši 150 cilvēki, kas bija lielākais līdz tam reģistrētais mirušo skaits 24 stundu laikā. Varasiestādes apgalvoja, ka situācija stabilizējas, un atļāva Maskavā atgriezties darbā pusmiljonam rūpniecībā un celtniecībā nodarbināto cilvēku.[15]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Koronavīruss: Krievijā apstiprina pirmos divus gadījumus». delfi.lv. 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  2. «COVID-19 Coronavirus Outbreak». worldometers.info. Worldometers. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  3. 3,0 3,1 «Coronavirus in Russia: The Latest News». themoscowtimes.com. The Moscow Times. 2020. gada 4. marts. Skatīts: 2020. gada 4. marts.
  4. «Russian citizen who returned from Italy diagnosed with coronavirus: RIA cites ministry». reuters.com. Reuters. 2020. gada 2. marts. Skatīts: 2020. gada 2. marts.
  5. Putins: Baumas par jauno koronavīrusu tiek izplatītas no ārvalstīm diena.lv 2020. gada 4. martā
  6. Covid-19 dēļ Krievija ierobežos aviosatiksmi ar ES LETA 2020. gada 13. martā
  7. Krievija paziņo par pirmo nāves gadījumu no “Covid-19” LETA, skaties.lv 2020. gada 19. martā
  8. Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu TVNET/LETA 2020. gada 29. martā
  9. Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību pirmdien apollo.lv, 2020. gada 6. aprīlī
  10. Covid-19: Ko Krievijai prognozē amerikāņu analītiķi Rus.lsm.lv 2020. gada 15. aprīlī
  11. Maskavā no Covid-19 miris ārsts; vairāk nekā 60 kolēģi inficējušies tvnet.lv 2020. gada 22. aprīlī
  12. Krievijā fiksēts līdz šim straujākais Covid-19 gadījumu skaita pieaugums LETA/AFP 2020. gada 2. maijā
  13. Krievijā no otrdienas tiks izbeigts "nestrādāšanas" režīms Jauns.lv / LETA 2020. gada 11. maijā
  14. No Covid-19 mirt nedrīkst: kā Krievijā manipulē ar statistiku tvnet.lv 2020. gada 16. maijā
  15. Krievijā reģistrēts līdz šim diennaktī lielākais Covid-19 upuru skaits LETA 2020. gada 22. maijā