Caurteka
Caurteka ir ceļa uzbēruma inženierbūve, kas ļauj lietus ūdeņiem šķērsot zemes klātni, to neizskalojot un nepārmitrinot. Caurtekas izmanto dzelzceļa, autoceļu būvē u.c. Caurteka atļauj nebūvēt mazus tiltus, kas ir ievērojams ekonomiskais aspekts. Caurtekas būvē pēc projektiem grunts pārmitrinātās vietās, kur ir lietus ūdeņu plūsmas gravitācijas potenciāls no augstākām reljefa vietām uz zemākām, kā arī grāvju šķērsošanas vietās. Neparedzot caurtekas atbilstošās vietās, kā arī neveicot pienācīgu to tīrīšanu, var notikt zemes klātnes iegruvumi pārmitrinājuma rezultātā, pēc kuriem infrastruktūru līdz tās atjaunošanai jāslēdz. Vislielākās problēmas rodas lietus nokrišņu sezonas laikā - parasti rudenī un pavasarī. Bebri dažkārt pie caurtekām veido aizsprostus, kas arī var novest pie infrastruktūras bojājumiem.
Caurtekas garums atbilst vismaz uzbēruma platumam tā apakšā. Ieplūdes vietā būvē pieņemošo galveni, kam ir piltuves forma, virsma no ūdensizturīgiem materiāliem pret izskalošanu, parasti dzelzsbetona, betona vai akmens. Bet izplūdes vietā tas ir izplūdes galvenis, kam ir uzbēruma aizsargapmale izplūdes vietā.
Uzbēruma grunts noturēšanai var būt paredzētas spārnsienas.
Caurtekas aprīko ar hidroizolāciju (bitumena emulsiju, stikla betonu) u.tml, lai novērstu ūdens iekļuvi uzbēruma ķermenī un noplūdi gruntsūdeņos.
Dažkārt būvē pietiekoši lielas "sausās caurtekas" cilvēku un dzīvnieku pārvietošanās vietās. Var paredzēt platumu vienas joslas ierīkošanai autotransportam. Pa tām lietus ūdeņi plūst vai nu tikai lielu plūdu laikā vai arī neplūst nekad.
Gofrēta dubultcaurteka
Apaļa dzelzsbetona caurteka
Taisnstūra dzelzsbetona dubultcaurteka
Bojāta caurteka
Informācijas avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Caurteka |