Cenzūra Latvijā

Vikipēdijas lapa

Cenzūra Latvijā ir aizliegta Satversmes 100. pantā.[a][1]

Mākslā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 1. februārī Valsts Policija uzsāka kriminālprocesu par bērna kailfoto izmantošanu Katrīnas Neiburgas veidotā Latvijas Nacionālās operas izrādes «Leļļu opera» reklāmā, kur kā Pinokio tēls tika izmantots kails puisēns. LNO nolēma mainīt reklāmas māksliniecisko risinājumu, bet portāls Delfi pēc policijas pieprasījuma ilustrāciju izdzēsa.[2] Kriminālprocesu izbeidza pēc četriem gadiem noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ.[3]

2015. gada maijā no izstādes Stūra mājā pēc Krievijas vēstniecības Latvijā notas[4] tika aizvākta mākslas instalācija ar krustā sistu Vladimiram Putinam līdzīgu lelli.[5]

2021. gada decembrī daļā sabiedrības sašutumu izraisīja Kristiana Brektes murālis uz skolas sienas, izraisot arī diskusijas par mākslas cenzūru.[6]

2022. gada novembrī pēc Daugavpils domes rīkojuma no izstādes Marka Rotko mākslas centrā tika izņemti atsevišķi igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa darbi ar krustiem, dzimumlocekļiem un ieročiem.[7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]