Cenzūra Latvijā
 | Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Cenzūra Latvijā ir aizliegta Satversmes 100. pantā.[a][1]
Nesenu cenzūras gadījumu uzskaitījums
[labot | labot pirmkodu]2008. gada 1. februārī Valsts Policija uzsāka kriminālprocesu par bērna kailfoto izmantošanu Katrīnas Neiburgas veidotā Latvijas Nacionālās operas izrādes «Leļļu opera» reklāmā, kur kā Pinokio tēls tika izmantots kails puisēns. LNO nolēma mainīt reklāmas māksliniecisko risinājumu, bet portāls Delfi pēc policijas pieprasījuma ilustrāciju izdzēsa.[2] Kriminālprocesu izbeidza pēc četriem gadiem noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ.[3]
2015. gada maijā no izstādes Stūra mājā pēc Krievijas vēstniecības Latvijā notas[4] tika aizvākta mākslas instalācija ar krustā sistu Vladimiram Putinam līdzīgu lelli.[5]
2021. gada decembrī daļā sabiedrības sašutumu izraisīja Kristiana Brektes murālis uz skolas sienas, izraisot arī diskusijas par mākslas cenzūru.[6]
2022. gada novembrī pēc Daugavpils domes rīkojuma no izstādes Marka Rotko mākslas centrā tika izņemti atsevišķi igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa darbi ar krustiem, dzimumlocekļiem un ieročiem.[7]
2024. gada oktobrī Latvijas Okupācijas muzeja vadība lēma Stūra mājā izvietotajā izstādē "Disidents" neizstādīt vienu no darbiem, kura pamatā izmantots ar dzeloņstieplēm apvīts Izraēlas karogs.[8]
2024. gada decembrī Dailes teātra direktors Juris Žagars apgalvoja, ka saņēmis oficiālu iesniegumu no Ķīnas vēstniecības ar mērķi atcelt deju grupas Shen Yun viesizrādi "Ķīna pirms komunisma", jo tā saistīta ar Ķīnā aizliegto Faluņguņ organizāciju.[9]
2025. gada februārī pēc deputātu sūdzības policija sāka kriminālprocesu pret Kristianu Brekti par video performanci pie Mātes Latvijas pieminekļa Brāļu kapos.[10]
2026. gada janvārī politiķis Ainārs Šlesers lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nepieļaut iestudējuma par prezidenta Valda Zatlera 2011. gada rīkojumu "nr. 2" izrādīšanu Dailes teātrī.[11]
Atsauces un piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
- ↑ «Latvijas Republikas Satversme». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ ««Pinokio gadījums» un cenzūra». www.diena.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-02-13. Skatīts: 2023-02-13.
- ↑ «Izbeigts kriminālprocess par bērna kailfoto izmantošanu LNO reklāmā». Latvijā (latviešu). 2012-06-26. Skatīts: 2023-02-13.
- ↑ «Krievija iesniedz notu par krustā sistu Putina lelli Stūra mājas pagalmā; instalācija demontēta». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ «Instalācija ar krustā sisto Putinam līdzīgo lelli ir nozāģēta • IR.lv». IR.lv (latviešu). 2015-05-21. Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ «Notikumi ap Kristiana Brektes murāli raisījuši diskusiju par mākslas brīvību un cenzūru». Latvijas Radio 1 (latviešu). Skatīts: 2025. gada 4. aprīlī.
- ↑ «Pēc Daugavpils domes spiediena Rotko centrā no izstādes izņem darbus ar krustiem, dzimumlocekļiem un ieročiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ «Stūra mājā gaidāmajā mākslas akcijā «Disidents» vienu no darbiem neizstādīs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-11.
- ↑ «Ķīnas vēstniecība izdarījusi spiedienu uz Dailes teātra vadību; Žagars dusmīgs, vēsta TV3». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-12-15.
- ↑ «Pēc deputātu sūdzības policija sāk kriminālprocesu pret Kristianu Brekti». satori.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-28.[novecojusi saite]
- ↑ «Šlesers nevēlas pieļaut iestudējumu par Zatlera rīkojumu "nr. 2" Dailes teātrī». www.diena.lv. Skatīts: 2026-02-03.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Kaspars Zellis: Cenzūra latviešu gaumē Arhivēts 2020. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē.