Katrīna Neiburga

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Katrīna Neiburga
Dzimusi 1978. gada 10. februārī (41 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Nozares instalāciju māksla, audiovizuālā māksla, scenogrāfija
Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā
Apbalvojumi Purvīša balva (2008)
Ģimenes locekļi Andris Breže (tēvs)
Andra Neiburga (māte)
Andris Eglītis (dzīvesbiedrs)

Katrīna Neiburga (dzimusi 1978. gada 10. februārī Rīgā) ir latviešu māksliniece un scenogrāfe.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Neiburga ir rakstnieces Andras Neiburgas un mākslinieka Andra Brežes meita. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2002). Veidojusi instalācijas un videomākslas darbus. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs, tai skaitā Sidnejas biennālē Austrālijā (2006), Ziemeļvalstu Ars Fennica balvas mākslā nominantu izstādē Kumu muzejā Tallinā (Igaunijā, 2009). Veido instalācijas, gaismas un video projekcijas, scenogrāfiju un video operas un teātra iestudējumiem, kā arī koncertiem.[1]

Darbi scenogrāfijā: Latvijas Nacionālajā operā — R. Vāgnera „Klīstošais holandietis” (2003), P. Čaikovska “Jevgēņijs Oņegins” (2011), A. Dzenīša “Dauka” (2012), Dž. Pučīni „Manona Lesko” (2015); Jaunajā Rīgas teātrī — A. Neiburgas "Stum, stum" (2014), M. Zālītes "Pilna Māras istabiņa" (2016); M. Čehova Rīgas Krievu teātrī — B. Brehta "Krietnais cilvēks no Sečuanas" (2017).

2008. gadā ieguvusi Purvīša balvu mākslā.

2015. gadā kopā ar dzīvesbiedru mākslinieku Andri Eglīti veidojusi Latvijas ekspozīciju 56. Venēcijas mākslas biennālē "Armpit" ("Paduse").

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [Elīna Sproģe]]. Katrīna Neiburga. Rīga: Neputns, 2015.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]