Cjiņs Šihuans

Cjiņs Šihuans 秦始皇, Qín Shǐ Huáng
Ķīniešu glezna, kurā attēlots Cjiņs Šihuans
Cjiņu valsts karalis
Amatā 246. gads p.m.ē. — 221. gads p.m.ē.
Priekštecis	Džuansjans
Pēctecis	nebija
Ķīnas imperators
Amatā 221. gads p.m.ē. — 210. gads p.m.ē.
Priekštecis	nebija
Pēctecis	Cjiņs Erši
Dzimšanas dati	259. gadā p.m.ē. Cjiņu valsts
Miršanas dati	210. gada p.m.ē. 10. septembrī Hebei
Apglabāts	Cjiņa Šihuana mauzolejs, Liņtuna, Sjiaņa, Ķīna
Dinastija	Cjiņu dinastija

Cjiņs Šihuans, arī Ciņs Šihuandi (ķīniešu: 秦始皇, piņjiņs: Qín Shǐ Huáng, dzimis 259. gadā p.m.ē., miris 210. gada p.m.ē. 10. septembrī), īstajā vārdā Jins Džens (嬴政, Yíng Zhèng), bija Cjiņu dinastijas valdnieks, kas no 246. līdz 221. gadam p.m.ē. bija Cjiņu valsts karalis, bet no 221. līdz 210. gadam p.m.ē. pirmais Ķīnas imperators. Jau četrus gadus pēc viņa nāves Cjiņu dinastija sabruka un Ķīnā pie varas nāca Haņu dinastija.

Cjiņa Šihuana valdīšans laikā aktīvi atsākas iepriekšējo valdnieku iesākto nocietinājumu būve gar valsts ziemeļu robežām, lai aizsargātu tirdzniecības ceļus un valsts teritoriju no kareivīgajām klejotāju ciltīm. Mūsdienās to pazīst kā Lielo Ķīnas mūri. Vēl imperators ir ievērojams ar 1974. gadā atklātās Terakotas armijas izveidi, kas speciāli tika veidota, lai aizsargātu Cjiņu Šihuanu aizkapa dzīvē.

Biogrāfija

Jins Džens piedzima 259. gadā p.m.ē. Haņdaņā, Džao valsts galvaspilsētā. Viņa tēvs bija Džiču, kas vēlāk, pieņemot karalisko vārdu Džuansjans, bija Cjiņu valsts valdnieks.

Pēc tēva nāves 246. gadā p.m.ē., 13 gadus vecais Jins Džens kļuva par Cjiņu valsts valdnieku. Šis laiks Ķīnas vēsturē ir Karojošo valstu periods kad Cjiņu valsts karoja ar kaimiņvalstīm par varu Senajā Ķīnā. 240. gadā p.m.ē. Jinu Dženu mēģināja gāzt no troņa viņa māte un viņas mīļākais Lao Ajs, kuriem bija divi kopīgi dēli. Jins Džens kopā ar saviem tuvākajiem atbalstītājiem spēja atvairīt sazvērnieku uzbrukumu. Pēc tam Jins Džens uzsāka cīņu pret sazvērniekiem. Visbargāko sodu saņēma Lao Ajs, kuru aiz rokām un kājām piesēja pie četriem kaujas ratiem un saraustīja gabalos. Pēc šī atgadījuma Jinam Dženam sākās paranojiskas bailes no atentātiem. Tādēļ viņš sāka nogalināt visus, kurus uzskatīja par ienaidniekiem vai par potenciālajiem ienaidniekiem.

Viņa valdīšanas laikā Cjiņu armija uzsāka galīgo kampaņu pārējo ķīniešu valstu iekarošanai. 230. gadā p.m.ē. iekaroja Haņu valsti, 228. gadā p.m.ē. — Žao valsti, 225. gadā p.m.ē. — Vei valsti, 223. gadā p.m.ē. — Ču valsti, 222. gadā p.m.ē. — Jaņu valsti, visbeidzot 221. gadā p.m.ē. — Ci valsti.

221. gadā p.m.ē. Jins Džens izveidoja centralizētu valdību, bet pats sevi pasludināja par pirmo Ķīnas imperatoru, pieņemot vārdu Cjiņs Šihuans, kas burtiski to arī nozīmē — ‘Cjiņu Pirmais imperators’.

Pēc Cjiņu dinastijas impērijas izveidošanas, Cjiņs Šihuans vēlējās arī atbilstoši grezni dzīvot, tādēļ uzsāka Epanas pils celtniecību. Tās platība bija vairāk nekā 10 hektāri. Līdz mūsdienām no šīs pils ir palikusi tikai neliela daļa.

Šihuans nomira 49 gadu vecumā. Tā kā viņš ļoti baidījās no nāves, jau savas dzīves laikā bija licis veidot nemirstīgu armiju (skat. Terakotas armija), kas apsargās viņa kapenes. Cjiņs Šihuans tika guldīts bronzas sarkofāgā, zem mākslīgi uzbērta kalna, kur viņa pīšļi iespējams atrodas arī mūsdienās, jo Ķīnas valdība ir pieņēmusi lēmumu kapavietu neatrakt.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cjiņs Šihuans.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Džuansjans	Cjiņu valsts karalis 246 p.m.ē.—221 p.m.ē.	Pēctecis: Cjiņs Šaņši (kopš 207. gada p.m.ē.)
Priekštecis: jauns tituls	Ķīnas imperators 221 p.m.ē.—210 p.m.ē.	Pēctecis: Cjiņs Erši