Cietķērsas

Vikipēdijas lapa
Cietķērsas
Lepidium
Tīruma cietķērsa (Lepidium campestre)
Tīruma cietķērsa (Lepidium campestre)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaKrustziežu rinda (Brassicales)
DzimtaKrustziežu dzimta (Brassicaceae)
ĢintsCietķērsas (Lepidium)
Cietķērsas Vikikrātuvē

Cietķērsas (latīņu: Lepidium) ir krustziežu dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.[1] Liela daļa no ģintī klasificētajām sugām, tostarp dārza cietķērsa, tiek audzētas izmantošanai pārtikā[2] un dažas tiek izmantotas tautas medicīnā.[3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa cietķērsu sugu ir viengadīgi lakstaugi ar garu mietsakni. Stublāja lapas parasti ir iegarenas, bet rozetē esošās lapas ir platākas. Ziedi ir mazi, zaļgani vai bālgani, izvietoti blīvos ķekaros. Auglis parasti ir plakans pākstenītis.[3]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģints ir aprakstīta vairākkārt — tai ir vairāk nekā 30 heterotipiski sinonīmi,[1] un, atkarībā no autora, ģintī tiek klasificētas 175[4] līdz vairāk par 260 sugām.[1]

Latvijā ir sastopamas šādas cietķērsu sugas:[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Lepidium L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-07-15.
  2. «Lepidium | Encyclopedia.com». www.encyclopedia.com. Skatīts: 2023-07-15.
  3. 3,0 3,1 «Peppergrass | Description, Genus, Cress, Uses, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-07-15.
  4. Mummenhoff, Klaus; Brüggemann, Holger; Bowman, John L. (2001-11). "Chloroplast DNA phylogeny and biogeography of Lepidium (Brassicaceae)" (en). American Journal of Botany 88 (11): 2051–2063. doi:10.2307/3558431.
  5. «Krustziežu dzimta - Cruciferae, syn. Brassicaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-07-15.
  6. «tīruma cietķērsa - Lepidium campestre (L.) R.Br. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-07-15.