Cilvēka matu krāsa

Matu krāsa ir matu folikulu pigmentācija divu veidu melanīna dēļ: eumelanīna un feomelanīna. Parasti, ja ir vairāk melanīna, matu krāsa ir tumšāka; ja melanīna ir mazāk, mati ir gaišāki. Matu tonis ir atkarīgs no melnā vai brūnā eumelanīna un dzeltenā vai sarkanā feomelanīna attiecības. Melanīna līmenis laika gaitā var mainīties, izraisot cilvēka matu krāsas izmaiņas, un ir iespējams, ka vienai personai matu folikuli veido vairāk nekā vienas krāsas matus. Dažas matu krāsas ir saistītas ar noteiktām etniskām grupām, jo to ģeogrāfiskajā reģionā ir novērota biežāka matu krāsa, piemēram, taisni tumši mati — austrumu aziātu vidū, daudz dažādu variāciju tumši, gaiši, cirtaini, viļņoti un kupli mati — eiropiešu vidū, cirtaini, tumši un unikāli spirālveida mati — afrikāņiem, savukārt sirmi, balti mati vai "sudraba" krāsas mati bieži ir saistīti ar vecumu.

Dabiskas matu krāsas

Dabiska matu krāsa var būt melna, brūna, gaiša, sarkana vai balta.

Krāsu toņu skala

Fišera—Sallera skala, kas nosaukta pēc Eižena Fišera un Karla Sallera, tiek izmantota fiziskajā antropoloģijā un medicīnā, lai noteiktu matu krāsas nokrāsas. Skalā tiek izmantoti šādi apzīmējumi: A (ļoti gaiši blondi), B līdz E (gaiši blondi), F līdz L (blondi), M līdz O (tumši blondi), P līdz T (gaiši brūni līdz brūni), U līdz Y (tumši brūni/melni) un romiešu cipari no I līdz IV (sarkans) un no V līdz VI (sarkani blondi).^[1]