Cilvēkmīlestības kolonijas
Apzīmējumi | |
Oficiālais nosaukums: Cilvēkmīlestības kolonijas | |
Tips | Kultūra |
---|---|
Kritērijs | ii, iv |
Iekļauts | 2021. gads |
Aizsardzības nr. | 1555rev |
Valsts |
![]() ![]() |
Platība | 2012 ha |
Cilvēkmīlestības kolonijas (nīderlandiešu: Koloniën van Weldadigheid) ir speciāli iekārtotas apdzīvotās vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas Nīderlandē pēc Napoleona kariem 19. gadsimta pirmajā pusē. Tās radīja 1818. gadā dibināta Cilvēkmīlestības biedrība (Maatschappij van Weldadigheid), kuru vadīja ģenerālis Johanness van den Boshs (Johannes van den Bosch, 1780—1844), vēlākais Holandiešu Ostindijas (tagad Indonēzija) ģenerālgubernators. Izveidotās kolonijas raksturo 19. gadsimta valdošās idejas par sociālo rehabilitāciju.
2021. gadā četras no kolonijām (trīs Nīderlandes ziemeļos (Frederiksorda (Frederiksoord), Vēnheizena (Veenhuizen) un Vilhelminaorda (Wilhelminaoord)) un viena Beļģijas ziemeļos (Vortelkolonīja (Wortel-Kolonie)) tika iekļautas UNESCO Pasaules mantijuma sarakstā. Vēnheizenā ierīkots Nacionālais ieslodzījumu vietu muzejs (Gevangenismuseum).
Gelerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|