Brige
| Brige | |||
|---|---|---|---|
| Beļģijas pilsēta | |||
| Brugge | |||
 Briges vecpilsēta | |||
| |||
  Brige | |||
| Koordinātas: 51°13′N 3°14′E / 51.217°N 3.233°EKoordinātas: 51°13′N 3°14′E / 51.217°N 3.233°E | |||
| Valsts |
 Beļģija | ||
| Reģions |
 Flandrija | ||
| Province |
 Rietumflandrija | ||
| dibināta | ap 1. gadsimtu | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 138,40 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2018)[1] | |||
| • kopā | 118 284 | ||
| • blīvums | 846,6/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta kods | 8000, 8200, 8310, 8380 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
| Oficiālais nosaukums: Briges vēsturiskais centrs | |||
| Tips | Kultūra | ||
| Kritērijs | ii, iv, vi | ||
| Iekļauts | 2000 (24. sesija) | ||
| Aizsardzības nr. | 996 | ||
| Valsts |
Beļģija | ||
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika | ||
 Brige Vikikrātuvē | |||
Brige (nīderlandiešu: Brugge, franču: Bruges) ir pilsēta Beļģijas rietumos, Flandrijas reģiona ziemeļrietumos, 15 kilometru attālumā no Ziemeļjūras, Rietumflandrijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Ar 117 577 iedzīvotājiem 2013. gadā tā ir septītā lielākā Beļģijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Pilsētā ir labi saglabāts pilsētas vēsturiskais centrs ar daudziem maziem kanāliem. 2000. gadā Briges vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2008. gadā pilsētā tika uzņemta kinofilma "Reiz Brigē".
Vēsturiski bijusi svarīga ostas un mežģīņu ražošanas centrs. Mākslas vēsturē zināma kā Hansa Memlinga un Jana van Eika dzīves vieta.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ap mūsu ēras sākumu Briges vietā bija neliela apmetne. Kad ap 650. gadu Svētais Elīgijs apkārtnē sludināja kristietību, Brige jau bija viena no apkārtnes ievērojamākajām apmetnēm. 7. gadsimtā Brige kļuva par Flandrijas galveno pilsētu.
Pilsēta īpaši uzplauka sākot no 11. gadsimta, kad Brige kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Galvenā pilsētas eksporta prece bija vilna. Galvenokārt tirdzniecība notika ar Angliju un Ziemeļeiropas valstīm. Pilsētā atradās Hanzas savienības kantoris, šeit darbojās arī Dženovas un Venēcijas tirgoņi. 1309. gadā pilsētā tika atvērta birža. Ap 1475. gadu Brigē Viljams Kakstons iespieda pirmo grāmatu angļu valodā.
Ap 1500. gadu Briges osta pamazām aizsērēja un pilsēta konkurences cīņā zaudēja Antverpenei. Kad nodibinājās Nīderlande, Brige vēl vairāk zaudēja savu ostas pilsētas nozīmi. Dzejnieks Žoržs Rodenbahs (Georges Rodenbach) 19. gadsimtā pilsētu nosauca par Bruges-la-Morte (Mirušo Brigi), tomēr 20. gadsimtā līdz ar tūrisma attīstību pilsēta ieguvusi jaunu elpu un ir uzplaukusi.
Ievērojamas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Briges Dievmātes baznīca ar vienu noaugstākājiem ķieģeļu torņiem Eiropā, kura augstums sasniedz 122 metrus
- Briges zvanutornis kura augstums sasniedz 83 metrus ar 47 zvaniem
- Sv. Asins bazilika
- Groeningemuseum mākslas muzejs
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brigē dzimuši:
- Felipe I (Felipe I de Castilla, 1478-1506) - Kastīlijas karalis
- Gvido Gezelle (Guido Gezelle, 1830-1899) - dzejnieks
- Ežēns Šarls Katalāns (Eugène Charles Catalan, 1814-1894) - matemātiķis
- Hugo Klauss (Hugo Claus, dzimis 1929) - rakstnieks
- Tonijs Pārkers (Tony Parker, dzimis 1982) - basketbolists
- Simons Stevins (Simon Stevin, 1548/49-1620) - matemātiķis
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brige.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar Beļģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ «Wettelijke Bevolking per gemeente op 1 januari 2018». Q12480. Skatīts: 9 marts 2019.