Brige

Brige
Brige;
	pilsēta
Brugge
	Briges vecpilsēta
; Karogs	; Ģerbonis
	Brige
	Koordinātas: 51°13′N 3°14′E / 51.217°N 3.233°EKoordinātas: 51°13′N 3°14′E / 51.217°N 3.233°E
Valsts	Beļģija
Reģions	Flandrija
Province	Rietumflandrija
dibināta	ap 1. gadsimtu
Platība
• Kopējā	138,40 km2
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	118 509
• blīvums	846,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta kods	8000, 8200, 8310, 8380
Mājaslapa	www.brugge.be
	UNESCO Pasaules mantojuma objekts
	Oficiālais nosaukums: Briges vēsturiskais centrs
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iv, vi
Iekļauts	2000 (24. sesija)
Aizsardzības nr.	996
Valsts	Beļģija
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika
	Brige Vikikrātuvē

Brige (nīderlandiešu: Brugge, franču: Bruges) ir pilsēta Beļģijas rietumos, Flandrijas reģiona ziemeļrietumos, 15 kilometru attālumā no Ziemeļjūras, Rietumflandrijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Ar 117 577 iedzīvotājiem 2013. gadā tā ir septītā lielākā Beļģijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Pilsētā ir labi saglabāts pilsētas vēsturiskais centrs ar daudziem maziem kanāliem. 2000. gadā Briges vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2008. gadā pilsētā tika uzņemta kinofilma "Reiz Brigē".

Vēsturiski bijusi svarīga ostas un mežģīņu ražošanas centrs. Mākslas vēsturē zināma kā Hansa Memlinga un Jana van Eika dzīves vieta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap mūsu ēras sākumu Briges vietā bija neliela apmetne. Kad ap 650. gadu Svētais Elīgijs apkārtnē sludināja kristietību, Brige jau bija viena no apkārtnes ievērojamākajām apmetnēm. 7. gadsimtā Brige kļuva par Flandrijas galveno pilsētu.

Pilsēta īpaši uzplauka sākot no 11. gadsimta, kad Brige kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Galvenā pilsētas eksporta prece bija vilna. Galvenokārt tirdzniecība notika ar Angliju un Ziemeļeiropas valstīm. Pilsētā atradās Hanzas savienības kantoris, šeit darbojās arī Dženovas un Venēcijas tirgoņi. 1309. gadā pilsētā tika atvērta birža. Ap 1475. gadu Brigē Viljams Kakstons iespieda pirmo grāmatu angļu valodā.

Ap 1500. gadu Briges osta pamazām aizsērēja un pilsēta konkurences cīņā zaudēja Antverpenei. Kad nodibinājās Nīderlande, Brige vēl vairāk zaudēja savu ostas pilsētas nozīmi. Dzejnieks Žoržs Rodenbahs (Georges Rodenbach) 19. gadsimtā pilsētu nosauca par Bruges-la-Morte (Mirušo Brigi), tomēr 20. gadsimtā līdz ar tūrisma attīstību pilsēta ieguvusi jaunu elpu un ir uzplaukusi.

Ievērojamas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Briges Dievmātes baznīca ar vienu noaugstākājiem ķieģeļu torņiem Eiropā, kura augstums sasniedz 122 metrus
Briges zvanutornis kura augstums sasniedz 83 metrus ar 47 zvaniem
Sv. Asins bazilika
Groeningemuseum mākslas muzejs