Cur Mīleni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").

Fon cur Mīleni (vācu: von zur Mühlen) ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas konfederācijā 16. gadsimtā un kļuva par turīgiem tirgotājiem. Dzimtas piederīgie bija ierakstīti Vidzemes bruņniecības, Kurzemes bruņniecības, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības matrikulās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas vēsture ir izsekojama līdz Dzirnavu Hermanim (Hermann thor Moelen, ap 1505–1559), kas bija tirgonis un 1539. gadā kļuva par Narvas rātskungu. Iespējams, ka viņš bija cēlies no tagadējās Holandes, kaut arī līdzīgi uzvārdi sastopami arī Rīgas pilsētas dokumentos.

Livonijas kara laikā Hermanis aizbēga uz Lībekas pilsētu un mira 1559. gadā Amsterdamā. Viņa dēli atgriezās Zviedru Igaunijā un piederēja pie bagātākajām Tallinas tirgotāju un rātkungu dzimtām, kas 17. gadsimtā uzvārdu nomainīja uz "cur Mīleni". Tallinas birģermeistara Indriķa cur Mīlena (Hinrich zur Mühlen) trīs dēli 18. gadsimta sākumā nodibināja trīs dzimtas atzarus, no kuriem vecākā dēla Tomasa pēcnācēji apmetās uz dzīvi Holandē, vidējā dēla Hermaņa Johana pēcnācēji izveidoja piecus dzimtas atzarus, bet jaunākā dēla Kornēlija pēcnācēji līdz pat Pirmajam pasaules karam saimniekoja dzimtas īpašumā Pīrsalas (Piirsalu, Piersal) muižā tagadējā Lēnes apriņķī Igaunijā.

1792. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Leopolds II pēc 6000 guldeņu iemaksas piešķīra dzimtas piederīgajiem bruņnieku statusu, kas deva papildus iespējas iegādāties lauku muižas un taisīt karjeru valsts pārvaldē un militārajā dienestā.

Pēc Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 1939. gadā cur Mīlenu dzimta izceļoja uz okupētās Polijas zemēm, pēc kara pārcēlās uz VFR. Pašlaik dzimtas pārstāvji mīt ne tikai Vācijā un Nīderlandē, bet arī Zviedrijā, Šveicē, Beļģijā, Luksemburgā, Krievijā, ASV, Kanādā, Taizemē un Ķīnā. Uz dzimtas saietiem parasti pulcējas vairāk kā 100 cilvēku no visas pasaules.[1]

Slaveni Cur Mīleni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vilhelms fon cur Mīlens (1792–1847), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors
  • Rūdolfs Jūlijs fon cur Mīlens (1845-1913), gleznotājs
  • Raimunds fon cur Mīlens (1854–1931), dziedātājs (tenors)
  • Heincs fon cur Mīlens (Heinrich Dieter von zur Mühlen, 1914-2005), vēsturnieks

Cur Mīlenu muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Heinz von zur Mühlen, Reval vom sechzehnten bis zum achtzehnten Jahrhundert. Gestalten und Generationen eines Ratsgeschlechts, Köln – Wien 1985;
  • Die Familie thor Moelen/zur Mühlen im Wandel der Zeiten 1505-2005, Tallinn 2005.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]