Pāriet uz saturu

Cēsu Bertolds

Vikipēdijas lapa

Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem[1] un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217). 1208. gadā viņš noslēdza militāru savienību ar Tālavas un Autines letu vecākajiem. Organizējis vairākus Livonijas krusta karu karagājienus pret igauņiem. Kritis kaujā pret Novgorodas krievu karaspēku 1217. gada kaujā pie Otepē pilskalna.

Bertolda izcelsme nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka viņš cēlies no dižciltīgās Birenes (Büren) dzimtas Zēstes-Kaseles apkārtnē Vestfālenē (Benninghoven, 1965). Pirmo reizi viņš pieminēts sakarā ar nocietinātu dzirnavu (Bertolda dzirnavu) uzcelšanu pie Rīgas. Bertolds ar citiem ordeņa bruņiniekiem vēlāk apmetās vendu pilskalnā Cēsīs, kur uzcēla jauno mūra pili, ko Novgorodas hronikā 1218. gadā dēvēja viņa vārdā par Pertujevu.[2]

  1. Ritterbrüder im livländischen Zweig des Deutschen Ordens. Köln: Böhlau, 1993. Nr. 66 (lk 114).
  2. Новгородская первая летопись Старшего и Младшего изводов - под 6726, 6727 г.