Valsts mākslas muzejs (Dānija)
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Valsts mākslas muzejs | |
|---|---|
 | |
| Dibināts | 1896. gads |
| Atrašanās vieta |
Sølvgade 48 Kopenhāgena, Dānija |
| Tips | Valsts mākslas muzejs |
| Apmeklētāji | 424 710 (2007)[1] |
| Direktors | Mikels Bogs (Mikkel Bogh)[2] |
| Sabiedriskais transports |
Autobusa pietura: Georg Brandes Plads, Parkmuseerne Autobusu līnijas: 6A, 14, 26, 40, 42, 43, 184, 185, 150S, 173 E Vilciens: S-tog reģionālais vilciens no ''Østerport'' stacijas un ''Nørreport'' stacijas. Metro: ''Nørreport'' stacija |
| Mājaslapa |
www |
Valsts mākslas muzejs (dāņu: Statens Museum for Kunst) ir mākslas muzejs Dānijā, Kopenhāgenas centrā.[3]
Muzejs krāj, reģistrē, saglabā, pēta un pārvalda no četrpadsmitā gadsimta līdz mūsdienām radītus dāņu un ārzemju mākslas darbus.
Kolekcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muzeja kolekcija sastāv no gandrīz 9000 gleznām un skulptūrām, aptuveni 240 000 darbiem uz papīra, kā arī vairāk nekā 2600 ģipša atlējumiem no figūrām, kas ir radītas senajos laikos, viduslaikos, kā arī Renesanses laikā. Lielākā daļa no muzeja vecākajām kolekcijām ir nākušas no Dānijas karaļu īpašumiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dānijas Valsts mākslas muzeja kolekcijas galvenokārt ir cēlušās no Dānijas monarhu mākslas kamerām (dāņu: Kunstkammeret). Kad ap 1750. gadu vācietis Gerhards Morels kļuva par Frederika V mākslas kameras glabātāju, viņš ierosināja karalim izveidot atsevišķu gleznu kolekciju. Lai nodrošinātu, ka kolekcija nebūtu trūcīgāka par citu Eiropas karaļnamu, kā arī vietējo grāfistu kolekcijām, karalis veica liela apjoma itāļu, nīderlandiešu un vācu mākslinieku gleznu iepirkumus.
Kolekcija kļuva īpaši bagātīga ar flāmu un holandiešu mākslu. Nozīmīgākais pirkums Morela darbības laikā bija Andrea Mantegnas Kristus cietējs un pestītājs. 'Det Kongelige Billedgalleri' (Karaliskā mākslas galerija) telpas atradās Kristiānburgas pilī līdz 1884. gadam kad pils nodega.[4] Mākslas darbiem nācās gaidīt savas jaunās mājas līdz pat 1896. kad tika atvērts jaunais muzejs.[5]
Kopš tā laika ir veikti daudzi dažādi jauni darbu iepirkumi. 19. gadsimta laikā kolekcija tika papildināta gandrīz tikai un vienīgi ar Dānijas mākslinieku darbiem, šī iemesla dēļ muzejam ir nepārspēta kolekcija tieši no tā sauktā Dānijas zelta laikmeta. Fakts, ka valstī bija daudzu jaunu, spējīgu mākslinieku ir saistāms ar Dānijas karaliskās mākslas akadēmijas izveidi 1754. gadā.
Pēdējā laikā kolekcija ir ieguvusi darbus no dāsniem ziedojumiem un ilgtermiņa aizdevumiem. 1928. gadā muzejam ziedota Johannesa Rumpa kolekcija, kas sastāvēja no franču modernisma gleznām. Tam sekoja gleznu un skulptūru iepirkumi franču tradīcijā.[6]
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muzeja oriģinālo ēku projektējis Vilhelms Dālerups kopā ar G.E.W. Møller un tā tika celta no 1889. līdz 1896. gadam historisma itāļu renesanses atgriešanās stilā.[7]
Otrpus muzeja fasādei atrodas liela un moderna papildu ēka, kuru projektēja Anna Maria Indrio un Mads Møller no Arkitektfirmaet C. F. Møller. Papildu ēka tika izveidota 1998. gadā kā telpa plašajai modernās mākslas kolekcijai. Veco un jauno korpusu savieno stikla pāreja "Skulptūru iela", kas stiepjas viscauri muzejam tā pilnā apjomā un ceļa galā pavērš skatu uz Østre Anlæg parku.[8] Telpās tiek rīkotas publiskās diskusijas, koncerti kā arī instalācijas.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Svētais Miķelis un pūķis, nezināms spāņu mākslinieks -
Krustā sišana (Kreuzigung), gads nezināms, Lūkass Krānahs Vecākais (1472 – 1553) -
Lielais Kristaps, Donato Bramante, apm. 1490 -
Laupīšana uz vienradža, autors Albrehts Dīrers, 1516 -
-
Saksijas kūrfirsta Frīdriha Gudrā Briežu medības, Lūkass Krānahs Vecākais, iespējams pēc 1529 -
Venēra un Kupidons, medus zaglis, Lūkass Krānahs Vecākais, 1530 -
Melanholija, Lūkass Krānahs Vecākais, 1532 -
Mārtiņa Lutera portrets, Lūkass Krānahs Vecākais, 1532 -
Naudas mijējs ar sievu, Marinus van Reimersvāls, 1540 -
Tauku virtuve. Alegorija, Pīters Artsens, 1565-1575 -
Apolons ar Diānu soda Niobi nogalinot viņas bērnus, Abraham Bloemaert, 1591 -
Ceļš uz Kalvariju, Peter Brueghel the Younger, apm. 1605 -
Cadmus uzšķērž pūķi, Hendriks Golcius, starp 1573 un 1617 -
Ziedu buķete akmens nišā, Ambrosius Bosschaert, 1618 -
Kamillas Barbadoni biste, Džovanni Lorenco Bernīni, 1619 -
Izabella de Borbona, Diego Velázquez, apm. 1630 -
Marijas pasludināšanas diena, Francesco Solimena (gads nezināms) -
Cyclamen purpurascens; Cyclamen hederifolium, Hans Simon Holtzbecker 1649-1659 -
Pazudušais dēls dzīvo ar netiklēm, Johans Volfgangs Baumgartners (gads nezināms) -
Gerhards Morels, Johans Salomons Vāls, 1765 -
Ievainotais Filoktets (Philoctetes), Nikolais Abrahams Abilgārds, 1775 -
Valsts mīlestība. Patriotismu simbolizējošā alegorija, Karls Frederiks Stenlijs, 1777 -
The Russian ship of the line 'Assow' and a Frigate at Anchor in the Roads of Elsinore, Kristofers Vilhelms Ekersbergs, 1828 -
Meitene no Bretaņas rūpējas par augiem siltumnīcā, Anna Petersena, 1884 -
Kopenhāgenas cietums, Martinus Rørbye, 1831 -
Ditlev Blunck, 1840–45, Jaunība, no sērijas Četri cilvēku vecumi -
Mākslinieka sieva, Katrīna Jensena ar turbānu, Christian Albrecht Jensen, apm. 1842-4 -
Piekrastes koki maijā tuvu Iselingen Manor, Zēlande, Peter Christian Skovgaard, 1857 -
Ādams un Ieva, Harald Slott-Moller, 1891 -
Dānijas ainava, Harald Slott-Møller, 1891 -
Artemis, Vilhelms Hammeršojs, 1893-4 -
Āzijas kompānijas ēkas, redzamas no svētās Annas ielas, Vilhelms Hammeršojs, 1902 -
Alise, Amedeo Modiljāni, 1915
.jpg)
.jpg)
_af_Sachsen%27s_jagt.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ (dāniski) Attraktionsstatistikken 2007 - top50 Arhivēts 2012. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē.. 2008-04-25.
- ↑ Emil Bergløv. «På guidet tur med direktøren: Mikkel Bogh græder ikke over god kunst». Politiken. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
- ↑ «Visiting Information». SMK. Statens Museum for Kunst.
- ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 13. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
- ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 100. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
- ↑ Marianne Top, Dorthe Aagesen, Berhit Anne Larsen. «Danish and International art after 1900». SMK. Statens Museum for Kunst.
- ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 99. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
- ↑ «National Gallery of Denmark - Extension». C. F Møller.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valsts mākslas muzejs |
- Dānijas Valsts mākslas muzeja tīmekļa ietne
- Copenhagen-Portal — Denmark's National Gallery Arhivēts 2010. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē.
Koordinātas: 55°41′20″N 12°34′43″E / 55.68889°N 12.57861°E