Džāsims Alvāns

Vikipēdijas lapa
Džasims Alvans tiesas laikā,1963

Džāsims Alvāns (arābu: جاسم علوان; dzimis 1928. gadā, miris 2018. gada 3. janvārī) bija Sīrijas Republikas armijas pulkvedis, vairāku veiksmīgu un neveiksmīgu militāro apvērsumu organizētājs. Apvienotās Arābu Republikas pastāvēšanas periodā bija stratēģiski nozīmīgās Katanas bāzes komandieris.

Kritizēja Sīrijas 1961. gada valsts apvērsumu un 1962. gadā mēģināja īstenot divus pretapvērsumus. Piedalījās veiksmīgajā 1963. gada 8. marta valsts apvērsumā, taču neapmierināts ar partijas Baas virsnieku mēģinājumiem atstumt no varas nāserītus, 1963. gada 17. jūlijā organizē neveiksmīgu apvērsuma mēģinājumu. Tiek notiesāts uz nāvi, taču pēc Sīrijas kaimiņvalstu vadītāju iejaukšanās tiek apžēlots un dodas trimdā uz Ēģipti, no kuras tikai 2005. gadā atgriežas Sīrijā.[1]

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis beduīnu ģimenē. Pēc mācībām Homsas Militārajā Akadēmijā, 1946. gadā sāk dienestu Sīrijas armijā. Adiba Šišakli diktatūras laikā ir pasniedzējs Homsas Militārajā Akadēmijā. Pēc Apvienotās Arābu Republikas izveidošanas iecelts par Damaskas tuvumā esošās Katanas bāzes komandieri. 1961. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. 1961. gada 28. septembra apvērsumā piedalās tanku vienības no Katanas bāzes, taču tas notiek bez Alvana ziņas, kurš tajā dienā atrodas komandējumā Damaskā. Vēlāk Alvans sevi vaino par apvērsuma izdošanos, jo uzskata, ka būtu varējis to novērst ja būtu bijis bāzē.

Pēc Sīrijas neatkarības atjaunošanas kopā ar citiem Nāseram uzticīgiem virsniekiem, Baas partijas atbalstītāju veidoto Militāro komiteju un politiski neatkarīgajiem virsniekiem Ziada al-Hariri vadībā iesaistās sazvērestībā pret jauno režīmu. Viņu plānotajam apvērumam jānotiek 1962. gada 2. aprīlī, taču cita armijas sazvērnieku grupa viņus apsteidz. 1962. gada 28. martā Abdelkerīms el Nehlāvī veic apvērsumu, atlaižot Sīrijas Prezidentu un valdību. 31. martā Džasima Alvana vadītie spēki Homsā veic savu sacelšanos.

1. aprīlī armijas vadība organizē visu militāro frakciju tikšanos, lai rastu kompromisu. Tiek pieņemts lēmums par civilās valdības atjaunošanu un al-Nahlavi un Alvana izsūtīšanu no valsts. Alvans nepiekrīt lēmumam, un daļa viņam uzticīgo sazvērnieku tomēr 2. aprīlī veic sacelšanos Alepo, Homsā un Deir es-Zorā. Dumpinieki paceļ AAR karogu un aicina Ēģipti tos atbalstīt militāri. Pēc sacelšanās apspiešanas Alvans tiek izraidīts uz Libānu.

18. jūlija apvērsuma mēģinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1963. gada 8. martā Arābu Sociālistiskās Baas partijas Militārā komiteja kopā ar Nāseru atbalstošo virsnieku grupu un neatkarīgajiem virsniekiem īsteno veiksmīgu valsts apvērsumu. Lai arī visām pusēm ir pamatotas šaubas, pēc mēnesi ilgušām sarunām 17. aprīlī tiek noslēgts līgums par Ēģiptes, Sīrijas un Irākas federācijas izveidošanu 1965. gadā. Taču Militārās komitejas virsniekiem ir savi plāni un aprīļa beigās-maija sākumā tie veic nāserītu tīrīšanu no armijas. Jūnija beigās notiek arī Ziada al-Hariri pārstāvēto neatkarīgo armijas virsnieku tīrīšana no armijas.

Nāserīti armijā vēl ir saglabājuši pietiekošu ietekmi, lai 1963. gada 18. jūlijā Alvana vadībā mēģinātu sagrābt varu, uzbrūkot armijas ģenerālštābam un Damaskas radio stacijai. Nežēlīgo cīņu laikā tiek nogalināti vairāki simti cilvēku. Baas piekritēji dumpi apspiež, militārie tribunāli uzreiz pavēl 27 dumpi organizējušo virsnieku nāvessodus. Nāsers 22. jūlijā nosauc Sīrijas Baas biedrus par fašistiem un slepkavām un lauž 17. aprīļa vienošanos par kopējas valsts veidošanu.

Alvanam sākotnēji izdodas paslēpties, taču vēlāk viņš tiek arestēts, tiesāts un viņam tiek piespriests nāvessods, kas 1963. gada 10. decembrī tiek nomainīts uz mūža ieslodzījumu. 1964. gada 5. decembrī pēc aktīvas Ēģiptes, Irākas, Alžīrijas un Dienvidslāvijas prezidentu iesaistīšanās tiek atbrīvots un izraidīts uz Libānu, no kurienes pārceļas uz Ēģipti.

Turpmākajos gados Alvans ar ēģiptiešu atbalstu organizē Sīrijas Baas režīmam opozicionāras kustības. 1980. gados Sīrijas opozicionārus aizvien aktīvāk finansē Sadams Huseins, kas noved pie Ēģiptes atbalsta un diplomātiskās pases zaudēšanas. 2005. gadā Alvanam beidzot ļauj atgriezties Sīrijā, kur tas apmetas uz dzīvi Deir es-Zorā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]